Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pietiks par DEPO

Māris Straumanis, atvaļināts Latvijas armijas kapteinis
23.03.2017.
Komentāri (50)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.

Nule medijos parādījās ziņas, ka piesaistīta Drošības policija, lai pārbaudītu kāda Viktora Guščina (attēlā) aktīvo iesaistīšanos projekta noliedzēju un pretinieku kampaņā. Tas lika aizdomāties par mūsu demokrātijas iespējām un labumu, kur šāda persona var nesodīti izmantot gan valsts resursus un laiku, rakstot vēstules prezidentam, gan visa veida medijus savās politiskajās un Latvijai nedraudzīgajās interesēs.

Neatkārtošu visus šī Viktora Guščina “nopelnus”, tos ikviens var izlasīt, ierakstot viņa vārdu Google meklētājā, tāpat kā informāciju par naudas saņemšanu no “konsulāta” un pārējās izpausmes. Interesanti, ka šai personai, kas Kremļa propagandas ruporā Sputnik sevi krāšņi apzīmē par “latviešu vēsturnieku”, bijusi aizliegta iebraukšana mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.

Tāpat patiešām vērtīgi uzmest skatu vietējā portāla Zemgales Ziņas komentāru sadaļai par DEPO tēmu, kur šis pats Guščins tiek piesaukts kopā ar pārējiem projekta noliedzējiem un aktīvi plusoti aicinājumi viņam kandidēt vēlēšanās.

Te jāteic, ka sarunās esmu dzirdējis izskanam arī frāzes par kāda cita aktīvi rakstoša šīs pretkampaņas dalībnieka kādreizējo un, protams, protams, tikai varbūtējo saistību ar kādas šobrīd vairs neeksistējošas valsts represīvajiem dienestiem.

Runājot par pašu DEPO projektu, uzskatu, ka uzņēmēji dara pareizi, pārāk neiesaistoties tiešās diskusijās ar šāda veida protestētājiem. Patiesībā es to uztvertu kā klasisku naudas izspiešanas shēmu.

Paskatījos, kas tad ir šie protestētāji – kāds nesavtīgs jurists ar atklātu skatienu un viņa paša “kabatas” organizācija – biedrība, kas vienlaikus ir arī šķīrējtiesa, tāpat arī kāda cita pāris cilvēku nupat speciāli šim mērķim noreģistrēta biedrība.

Nešaubos - kā jau mums parasts, tā visticamāk pārtaps par kārtējo taisnības cīnītāju partiju jau uz šīm pašvaldību vēlēšanām. Piesaistīti šādām tēmām vienmēr atsaucīgie masu saziņas līdzekļi, runāts visu pilsētnieku vārdā, turētas runas par pilsētvidi un slikto uzņēmēju nerēķināšanos ar vienkāršo cilvēku interesēm.

Latvijā tā ir veca tradīcija, ka šādu apjomīgu projektu sakarā gandrīz neizbēgami uzrodas veidojumi, kas uzdodas par visas sabiedrības interešu pārstāvjiem. Arī Guščins un viņa sabiedrotie te īsteno masīvu dezinformācijas kampaņu un, iesaistot mūžam sensāciju kāro presi, šo projektu pasniedz kā vēsturiskās Jelgavas pils apdraudējumu, kas aizsegšot skatu uz unikālo ainavu.

Tika sākta parakstu vākšana nu jau par nacionālo hobiju kļuvušajā manabalss.lv portālā, kas pēc situācijas patiesās izskaidrošanas un, apzinoties sekas par klajiem meliem, apstājās.

Šī ir sena un ļoti izplatīta sava veida “biznesa” forma. To sauc par šantāžu. Un vairumā gadījumu tā ir krimināli sodāma darbība. Uzskatāms piemērs ir bēdīgi slavenās biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu aktivitātes saistībā ar projektu Mazā Baltezera krastā, kas beidzās ar galvenā „sabiedrības” interešu aizstāvja notiesāšanu ar reālu brīvības atņemšanu.

Man personīgi ļoti interesants šķita fakts, ka pēkšņi kāds acīmredzot sirdsšķīsts godavīrs arhitekts Ingurds Lazdiņš no labas sirds un, tērējot savu laiku, iesniedz pats savu projektu, ko protestētāju koris atzīst par izcilu arhitektūras pērli.

Var, protams, domāt, ka arhitektu vadījusi nesavtīga vēlme strādāt un ziedoties sabiedrības labā, bet, aplūkojot SIA Ingurds Lazdiņš gada pārskatus, nākas konstatēt, ka 2015, gadu uzņēmums pabeidzis ar teju 30 tūkstošu EUR zaudējumiem ar 40 tūkstošu EUR apgrozījumu. Katrā ziņā interesanti.

Lai nu kā, dažādu un visai pretrunīgu indivīdu tendence “piesmērēties” pozitīvām sabiedriskām aktivitātēm ir uzkrītoša. Nepolitiski projekti - kāds ir šis DEPO gadījums tiek pakāpeniski pārvērsti par tīru politiku.

Tā kontekstā vēl būtiskāks man šķiet fakts, ka Latvijas drošības iestādes ilgstoši nemana vai izliekas nemanām šādu personu kā Viktors Guščins un viņa sabiedroto kaitniecisko darbību sekas.

Faktiski izmantojot pašas valsts radītus mehānismus un demokrātiskās brīvības, pakāpeniski tiek audzēts politiskais kapitāls, un te arī pamazām tāds reāls Latvijas valsts ienaidnieks kā Guščins kļūst par „latviešu vēsturnieku” un kopā ar saviem sabiedrotajiem - gaišu un pozitīvu cīnītāju par jelgavnieku interesēm.

Foto no kasjauns.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...