Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no svarīgākajiem manas dzīves principiem, ko esmu centies nelokāmi ievērot, - vienmēr pildīt savus solījumus.

Vairāk nekā desmit gadus esmu centies godprātīgi un pēc labākās apziņas pildīt savus Saeimas deputāta pienākumus, kalpojot Latvijas tautai – tā, kā esmu to solījis, dodot zvērestu.

Savulaik, redzot, kā kara retorika aizvien vairāk tiek izmantota, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no mūsu varas neizdarībām, lai mazinātu šādu kara retorikas izmantošanu un fokusētu sabiedrības uzmanību uz problēmām, kuras ir mūsu varas kompetencē, un kuras tā izvairās risināt un vairās pat diskutēt par tām, es publiski apstrīdēju “lielā kara” iespējamību un apsolīju nolikt savu deputātu mandātu, ja sāksies karš.

Esošajā situācijā, kad karš ir kļuvis par skaudru realitāti, vienīgā godprātīgā rīcība, kas atbilst maniem dzīves principiem, ir pildīt savu doto solījumu – nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Noliekot deputāta mandātu, es neaizeju no politikas, es neaizeju no “Saskaņas” - savu laiku un enerģiju es turpmāk veltīšu, lai sagatavotu politisko piedāvājumu, kas balstīsies uz visai Latvijas sabiedrībai kopējām vērtībām, kuru īstenojot mūsu sabiedrībai beidzot būs iespēja saliedēties un padarīt mūsu valsti par patiesu veiksmes stāstu, par vietu, kurai katrs vēlās piederēt un lepoties ar to.

Mums vēl ir iespēja to paveikt. Ir tikai jāpārtrauc varas piekoptā “skaldi un valdi” politika, kas dod iespēju varai būt vājai un bezatbildīgai un kas visai Latvijas sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi.

Savulaik, piekrītot iesaistīties politikā, no visiem man izteiktajiem politiskajiem piedāvājumiem es apzināti izvēlējos tieši “Saskaņu”, jo jau tad redzēju un apzinājos, cik lielu ļaunumu rada sabiedrības sašķeltība, šis Latvijai uzliktais “sarkano līniju” lāsts.

Es labi apzinājos, kādu nosodošu reakciju saņemšu no lielas Latvijas sabiedrības daļas par šādu savu politisko izvēli. Un neesmu tajā kļūdījies. Es to pieņēmu, jo savu ienākšanu politikā uztvēru kā misiju pārraut šo “sarkano līniju” lāstu, ar savu piemēru parādot visai Latvijas sabiedrībai, ka pretēji varas establišmenta uzspiestajam naratīvam “labajos un ļaunajos politiķos” - krietnums nedalās pēc politiskās piederības, un mums nav jābaidās vienam no otra, un nav jāmūrē siena pēc etniskās piederības.

Diemžēl joprojām tiek turpināts spēlēt “fronti tēva pagalmā” - dalot mūsu sabiedrību savējos un svešajos, tādējādi dodot iespēju veidoties un pastāvēt varas monopolam, kas noved pie varas degradācijas – iespējas varai būt mazspējīgai, nekompetentai un bezatbildīgai.

Rezultātā vara nav spējīga un nav motivēta pieņemt sabiedrības vajadzībām adekvātus lēmumus, un mūsu atpalicība pieaug aizvien vairāk pat no mūsu kaimiņiem. Un ne jau tāpēc, ka mēs būtu nespējīgāki par leišiem un igauņiem.

Tas ir mūsu nācijas, mūsu valsts tālākas pastāvēšanas izaicinājums – mainīt šo lietu kārtību un aizsūtīt politiskajā mēslainē šo “kā var nesolīt” politiku, kas Latvijas sabiedrībai ir tik dārgi izmaksājusi un var būt liktenīga.

Saskaņā ir mūsu spēks un nākotne, pamats mūsu drošībai un labklājībai.

Novērtē šo rakstu:

146
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...