Pīlēna "uzņēmēja kods": ģimene "apzinātības biznesā" metusies pēc alkohola biznesa pārdošanas aiz Kipras ofšora paslēptam Krievijas pilsonim
PIETIEK09.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamā uzņēmēja Ulda Pīlēna ģimene pašlaik plašu ievērību guvušajā „apzinātības biznesā” ir metusies pēc tam, kad 2016. gada beigās aiz Kipras ofšora paslēptam Krievijas pilsonim Jevgēņijam Ivanovam pārdeva savu alkohola tirdzniecības biznesu – SIA Vīna studija.
Kopš dibināšanas 2007. gada beigās līdz pat 2016. gada decembrim, kā rāda Lursoft dati, Vīna studija piederēja AS UPB, kurā lielākais akcionārs ir uzņēmējs Pīlēns.
Uzņēmumam sākotnēji bija lieli plāni, - tā īpašnieki vēstīja, ka Vīna studija apvienošot sevī gan vīna tirdzniecību, gan vīna bārus, vīna skolas un interneta tirdzniecību.
Taču deviņus gadus vēlāk tas paklusām tika pārdots SIA Piazza Italiana, kuras 99% kapitāldaļu īpašnieks bija nezināmiem īpašniekiem piederošs Kiprā reģistrēts uzņēmums Nolefe Enterprises Limited.
Šim pašam ofšoram Latvijā pieder arī uzņēmumi Latvia Hotel Invest, Luxury Living Latvia, Minsterejas projekti un Minstereja, un tā patiesā labuma guvējs, kā tagad rāda Lursoft dati, ir Krievijas pilsonis Jevgēņijs Ivanovs.
Kad ziņas par Pīlēnu ģimenes alkohola biznesa pārdošanu nonāca atklātībā, tika apgalvots, ka nekas jau nemainīšoties, turklāt SIA Vīna studija valdes priekšsēdētajas amatu joprojām ieņemot Ilze Freimane.
Taču tad tika mainīta arī uzņēmuma vadība, Ilze Freimane pēc precībām 2017. gada 24. maijā mainīja uzvārdu uz Pīlēna, savukārt no Krievijas pilsonim piederošā ofšora iegūtie līdzekļi, pēc visa spriežot, tika izmantoti jaunam – „apzinātības biznesam”.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Integrālās izglītības institūts- I3, kas vienādās daļās pieder Pīlēnu un Jura Rubeņa ģimenēm, ir tikusi reģistrēta nepilnu pusgadu pēc alkohola tirdzniecības biznesa pārdošanas – 2017. gada jūnija sākumā.
Tieši šis Pīlēnu un Rubeņu ģimeņu uzņēmums pērn tika pie īpatna valsts pasūtījuma – šī uzņēmuma līdzīpašnieks, bijušais mācītājs Rubenis par 3630 eiro vadīja „apzinātības treniņus” personām, kas tiek dēvētas – „Latvijas Valsts augstākā līmeņa vadītāji”.
Valsts kancelejas interneta mājas lapā ziņas par šādu iepirkumu līdz pagājušā gada beigām nebija atrodamas, taču Pīlēnu ģimenes uzņēmuma interneta vietnē valsts iestādei sniegtais pakalpojums bija raksturots kā „Apzinātības treniņš augstākā līmeņa vadītājiem. Seminārs”, - tā esot „slēgta 10 semināru programma apzinātības prasmju apgūšanai un attīstīšanai”.
Līdz 20 cilvēkiem bijušais mācītājs ar šiem „apzinātības treniņiem” palīdzot apgūt prasmi „atvērti un vērīgi klausīties/uztvert (drošība un skaidrs skats ikdienas kompleksitātē)” un „vērtības respektējoši un autentiski komunicēt (respektēt vērtības un radīt vērtības).
Tāpat „Latvijas valsts vadītājiem” Pīlēnu ģimenes uzņēmums līdzējis iegūt spēju „izturēt spriedzi un konstruktīvi risināt konfliktus (risināt krīzes no apzinātības avota)”, „attīstīt un vienlaicīgi veicināt visas cilvēka inteliģences (IQ, EQ, SQ, BQ)”, kā arī „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra”.
Kā izrādās, Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja, izjūtot nepieciešamību augstākajām valsts amatpersonām sniegt spēju „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra”, atklātu iepirkumu nebija rīkojusi, tā vietā cenu aptaujā aicinot iesniegt pieteikumus trīs pretendentus.
Ierakstot Google meklētājā vārdu „apzinātība”, tas uzrāda trīs uzņēmumus, un tieši tos arī Valsts kanceleja bija uzaicinājusi piedalīties cenu aptaujā, taču pieteikumu līdz ar Pīlēnu uzņēmumu iesniegusi tikai SIA Totari, Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs Miervidi, savukārt IK A. J. Stabinga konsultācijas cenu aptaujā nolēmis nepiedalīties.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
