Pīlēna "uzņēmēja kods": ģimene "apzinātības biznesā" metusies pēc alkohola biznesa pārdošanas aiz Kipras ofšora paslēptam Krievijas pilsonim
PIETIEK09.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamā uzņēmēja Ulda Pīlēna ģimene pašlaik plašu ievērību guvušajā „apzinātības biznesā” ir metusies pēc tam, kad 2016. gada beigās aiz Kipras ofšora paslēptam Krievijas pilsonim Jevgēņijam Ivanovam pārdeva savu alkohola tirdzniecības biznesu – SIA Vīna studija.
Kopš dibināšanas 2007. gada beigās līdz pat 2016. gada decembrim, kā rāda Lursoft dati, Vīna studija piederēja AS UPB, kurā lielākais akcionārs ir uzņēmējs Pīlēns.
Uzņēmumam sākotnēji bija lieli plāni, - tā īpašnieki vēstīja, ka Vīna studija apvienošot sevī gan vīna tirdzniecību, gan vīna bārus, vīna skolas un interneta tirdzniecību.
Taču deviņus gadus vēlāk tas paklusām tika pārdots SIA Piazza Italiana, kuras 99% kapitāldaļu īpašnieks bija nezināmiem īpašniekiem piederošs Kiprā reģistrēts uzņēmums Nolefe Enterprises Limited.
Šim pašam ofšoram Latvijā pieder arī uzņēmumi Latvia Hotel Invest, Luxury Living Latvia, Minsterejas projekti un Minstereja, un tā patiesā labuma guvējs, kā tagad rāda Lursoft dati, ir Krievijas pilsonis Jevgēņijs Ivanovs.
Kad ziņas par Pīlēnu ģimenes alkohola biznesa pārdošanu nonāca atklātībā, tika apgalvots, ka nekas jau nemainīšoties, turklāt SIA Vīna studija valdes priekšsēdētajas amatu joprojām ieņemot Ilze Freimane.
Taču tad tika mainīta arī uzņēmuma vadība, Ilze Freimane pēc precībām 2017. gada 24. maijā mainīja uzvārdu uz Pīlēna, savukārt no Krievijas pilsonim piederošā ofšora iegūtie līdzekļi, pēc visa spriežot, tika izmantoti jaunam – „apzinātības biznesam”.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Integrālās izglītības institūts- I3, kas vienādās daļās pieder Pīlēnu un Jura Rubeņa ģimenēm, ir tikusi reģistrēta nepilnu pusgadu pēc alkohola tirdzniecības biznesa pārdošanas – 2017. gada jūnija sākumā.
Tieši šis Pīlēnu un Rubeņu ģimeņu uzņēmums pērn tika pie īpatna valsts pasūtījuma – šī uzņēmuma līdzīpašnieks, bijušais mācītājs Rubenis par 3630 eiro vadīja „apzinātības treniņus” personām, kas tiek dēvētas – „Latvijas Valsts augstākā līmeņa vadītāji”.
Valsts kancelejas interneta mājas lapā ziņas par šādu iepirkumu līdz pagājušā gada beigām nebija atrodamas, taču Pīlēnu ģimenes uzņēmuma interneta vietnē valsts iestādei sniegtais pakalpojums bija raksturots kā „Apzinātības treniņš augstākā līmeņa vadītājiem. Seminārs”, - tā esot „slēgta 10 semināru programma apzinātības prasmju apgūšanai un attīstīšanai”.
Līdz 20 cilvēkiem bijušais mācītājs ar šiem „apzinātības treniņiem” palīdzot apgūt prasmi „atvērti un vērīgi klausīties/uztvert (drošība un skaidrs skats ikdienas kompleksitātē)” un „vērtības respektējoši un autentiski komunicēt (respektēt vērtības un radīt vērtības).
Tāpat „Latvijas valsts vadītājiem” Pīlēnu ģimenes uzņēmums līdzējis iegūt spēju „izturēt spriedzi un konstruktīvi risināt konfliktus (risināt krīzes no apzinātības avota)”, „attīstīt un vienlaicīgi veicināt visas cilvēka inteliģences (IQ, EQ, SQ, BQ)”, kā arī „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra”.
Kā izrādās, Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja, izjūtot nepieciešamību augstākajām valsts amatpersonām sniegt spēju „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra”, atklātu iepirkumu nebija rīkojusi, tā vietā cenu aptaujā aicinot iesniegt pieteikumus trīs pretendentus.
Ierakstot Google meklētājā vārdu „apzinātība”, tas uzrāda trīs uzņēmumus, un tieši tos arī Valsts kanceleja bija uzaicinājusi piedalīties cenu aptaujā, taču pieteikumu līdz ar Pīlēnu uzņēmumu iesniegusi tikai SIA Totari, Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs Miervidi, savukārt IK A. J. Stabinga konsultācijas cenu aptaujā nolēmis nepiedalīties.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
