Pīlēnu „apzinātības treniņus” uz nodokļu maksātāju rēķina cītīgi apmeklējusi arī „darbā izdegusī” Koļegova
PIETIEK08.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Miljonāra Ulda Pīlēna ģimenes uzņēmuma rīkotos „apzinātības treniņus” uz nodokļu maksātāju rēķina līdz ar citiem augstiem ierēdņiem, kuri Jāņa Citskovska vadītās Valsts kancelejas skatījumā esot „izdeguši darbā”, ir čakli apmeklējusi arī Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova, kura pašlaik tiek tiesāta par vairāk nekā 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu savā valsts amatpersonas deklarācijā.
Kā apliecina Valsts vides dienests, Koļegova treniņu rīkotāju solīto spēju „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra” un citas nozīmīgas prasmes ir apguvusi veselas deviņas darba dienas – pa trim dienām oktobrī, novembrī un decembrī.
Kad Koļegovai pagājušā gada sākumā uzrādīja apsūdzību par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, viņa spēja atrast ārstu, kas viņu ilgstoši atzina par darbnespējīgu.
Taču pēc tam, kā izriet no Valsts vides dienesta sniegtās informācijas, Koļegova ir strauji atveseļojusies un visā treniņu laikā ir iztikusi bez darbnespējas lapas.
Uz jautājumu, kura tieši Valsts vides dienesta amatpersona ir pieņēmusi lēmumu, ka uz „apzinātības treniņiem” nosūtāma tieši Koļegova, dienests skaidro, ka „Inga Koļegova ir iekļauta Valsts kancelejas augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā. Apzinātības treniņš bija viena no šīs programmas daļām”.
Savukārt Valsts kanceleja vēl joprojām nav vēlējusies publiskot visas personas, kas iekļautas šajā programmā, kā arī kritērijus, kas bijuši pamatā tieši šo personu iekļaušanai, un personas, kas pieņēmušas lēmumu gan par šiem kritērijiem, gan par iekļauto personu vislabāko atbilstību šiem kritērijiem.
Kā jau ziņots, pazīstamā uzņēmēja Ulda Pīlēna ģimenes uzņēmums SIA Integrālās izglītības institūts I3 ticis pie īpatna valsts pasūtījuma – šī uzņēmuma līdzīpašnieks, bijušais mācītājs Juris Rubenis par 3630 eiro vada „apzinātības treniņus” personām, kas tiek dēvētas – „Latvijas Valsts augstākā līmeņa vadītāji”.
Valsts kancelejas interneta mājas lapā ziņas par šādu iepirkumu līdz pagājušā gada beigām nebija atrodamas, taču Pīlēnu ģimenes uzņēmuma interneta vietnē valsts iestādei sniegtais pakalpojums bija raksturots kā „Apzinātības treniņš augstākā līmeņa vadītājiem. Seminārs”, - tā esot „slēgta 10 semināru programma apzinātības prasmju apgūšanai un attīstīšanai”.
Līdz 20 cilvēkiem bijušais mācītājs ar šiem „apzinātības treniņiem” palīdzot apgūt prasmi „atvērti un vērīgi klausīties/uztvert (drošība un skaidrs skats ikdienas kompleksitātē)” un „vērtības respektējoši un autentiski komunicēt (respektēt vērtības un radīt vērtības).
Tāpat „Latvijas valsts vadītājiem” Pīlēnu ģimenes uzņēmums līdzējis iegūt spēju „izturēt spriedzi un konstruktīvi risināt konfliktus (risināt krīzes no apzinātības avota)”, „attīstīt un vienlaicīgi veicināt visas cilvēka inteliģences (IQ, EQ, SQ, BQ)”, kā arī „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra”.
Kā izrādās, Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja, izjūtot nepieciešamību augstākajām valsts amatpersonām sniegt spēju „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra”, atklātu iepirkumu nav rīkojusi, tā vietā cenu aptaujā aicinot iesniegt pieteikumus trīs pretendentus.
Ierakstot Google meklētājā vārdu „apzinātība”, tas uzrāda trīs uzņēmumus, un tieši tos arī Valsts kanceleja bija uzaicinājusi piedalīties cenu aptaujā, taču pieteikumu līdz ar Pīlēnu uzņēmumu iesniegusi tikai SIA Totari, Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs Miervidi, savukārt IK A. J. Stabinga konsultācijas cenu aptaujā nolēmis nepiedalīties.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Integrālās izglītības institūts-I3 valdes priekšsēdētāja ir Pīlēna jaunā dzīvesbiedre Ilze Pīlēna, bet valdē ir arī Uldis Pīlēns, Juris Rubenis un Inga Rubene. Viņi visi līdzīgās daļās ir arī uzņēmuma īpašnieki.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
