Iesaki rakstu: 
Likās, ka Latvijas politiskajā teātrī vairāk ne ar ko nevar pārsteigt. Arī pats priekšnesums nu jau sāk atgādināt lētu provinces tirgus laukuma burlesku. Šoreiz lai dieva mierā dus briškenveidīgie tukšdirsēji un stukānveidīgās bezprincipu būtnes. Šoreiz atkal par man tik mīļo provinci. Par Līvānu pašvaldību un tās galveno aktrisi Gintu Kraukli, kas amatu apvienošanas kārtībā aizņem arī Līvānu domes priekšsēdētāja vietnieces vietu. Tieši viņa saskaņā ar pārbaudītiem datiem patiesībā ir pilsētas atslēgu turētāja. Runā, ka vecajam Rožupes plušķim vairāk nepiemīt ne jauda, ne skaistums.
Kas tad ir noticis šoreiz? Kādēļ šai sevī iemīlējušai būtnei vispārībā ir jāveltī mana un jūsu uzmanība? Jau labu laiku Līvānu.... Eh, kā gribējās pateikt - neatkarīgajos medijos! Tātad jau labu laiku sociālajos tīklos, jo vienīgie sabiedriskie mediji, kuri sniedz kādu informāciju par Līvāniem, pieder domei vai ir bagātīgi apmaksāti no domes puses, virmo karsta diskusija par Līvānu pilsētas ielu apgaismojuma kvalitāti. Pavisam nevainīga diskusija par to, kas Līvānu ierindas pilsonim rūp. Tā ir visnotaļ saturīga, bagātīgi ilustrēta ar dažādiem iedzīvotāju iesūtītiem materiāliem.
Iedzīvotāji runā par nedegošājām laternām, par gadiem neapgaismotajām gājēju pārejām, par lampām, kuras ar savu nemitīgo mirgošanu vairāk atgādina mirgojošu jaungada eglīti. Netiek aizmirsta arī kriminālā situācija Līvānos, kurai ir tendence nemitīgi pasliktināties, par apzagtajām garāžām un privātmājām, par diviem neko nedarošiem pašvaldības policistiem, kuriem darbalaiks ir noteikts no 800 līdz 1700. Vārdu sakot, iedzīvotāji izmanto savas tiesības uz vārda brīvību. Turklāt to dara korekti, izteikti normatīvā leksikā.
Tātad par ko tad ir šis cepiens? Teikšu, ka par to pašu. Par dažādu „tautas kalpu” un ierēdņu uzplaukušo bezgalīgo aroganci pret apkārtējo sabiedrību un tās tiesībām. Par viņu atrautību no realitātes.
Lūk, svaigs piemērs no dzīves. Reaģējot uz augstāk aprakstīto, Līvānu novada pašvaldība sola turpmāk pievērst lielāku uzmanību sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tostarp plānots ieviest izmaiņas ielu apgaismojuma režīmā. Atļaušos citēt Sandras Paegļkalnes uz karstām pēdām sastiķēto materiālu portālā www.jekabpilslaiks.lv.
„Pēdējā laikā ir notikušas garāžu zādzības, pašvaldības autobusam ir izsists stikls, šorīt pienāk ziņas par to, ka ir ugunsgrēks stikla fabrikā. Tas izskatās pēc provokatīvām darbībām, tāpāc mēs esam šodien pieņēmuši lēmumu, ka mēs atjaunonosim ielu apgaismojumu visas nakts režīmā, lai ielas būtu gaišas, lai ielu apgaismojums būtu visu nakti,” skaidro Ginta Kraukle.
Jūtat, kāda Gintai noskaņa: mēs pieņēmām, mēs atjaunosim. Nudien kā ķeizariene Katrīna Lielā! Labākais ir Gintas Kraukles secinājums, ka „tas viss izskatās pēc provakatīvām darbībām”. Varbūt kļūdos, bet tāds aizbildinājums par savu neprofesionalitāti, savām neizdarībām pat daudz redzējušā Latvijā ir parādījies pirmo reizi. Tāpēc nešaubos, ka šo ķeizarienes Gintas Lielās know-how pirmsvēlēlēšanu laikā pārņems arī citi censoņi. Universāls līdzeklis. Pārplīsa, atvainojos, s...du truba pagrabā - vainīgs provokators onkulis Petja, piedzērās un ar slotu rokās aizmiga sētniece Rita – provokatīva darbība. Domes sēdē paklaigāja opozīcija – tūlīt tā ir jāatzīst par ārzemju aģentūru. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Ticiet, piemēru ir daudz.
Kādi tad būtu secinājumi no šī nelielā piemēra. Līvānos darbojas spēcīga, iespējams, ka ārzemju organizācija „Jaunie tumsoņi”, kura nemitīgi bojā uz ielām lampas, maina vietām laternu stabus un mēnešiem ilgi kavē domi nodibināt gaismu Līvānos. Ierosinu rakstīt lūgumrakstu valsts prezidentam Rinkēvičam, lai viņš kā virspavēlnieks izsludina Līvānos ārkārtas stāvokli un nodibina Līvānu naktssardzi. Tad Ginta Kraukle kopā ar Andri, ģērbti vateņos ar baltām lentām uz kreisās piedurknes, varēs dežūrēt uz Dubnas tilta un kratīt retajiem gājējiem kabatas. Ja nu neģēļi, tumsas spēku uzkūdīti, pārnesā pretvalstiskas proklāmacijas.
Ja savādāk, tad, Ginta Kraukle, - beidzot iznāc no sava skapja vai burbuļa, ko tu esi izveidojusi sev apkārt, izspļauj beidzot to snikersa batoniņu no mutes un paver skatu apkārt. Aust jauna diena, nāk vēlēšanas, nāk jauni laiki!
Katram pēc nopelniem!
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
