Pilnīgi ikdienišķa „Vienotības” priekšvēlēšanu šizofrēnija
Pietiek lasītājs22.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partija, kas tagad sevi dēvē par Jauno Vienotību, ir zaudējusi pat atliekas no kādreizējām vērtībām un principiem, - nekas to neparāda krāšņāk kā šī nelielā bildīšu kolekcija, kas demonstrē partijas „nostāju” dzelzceļa elektrifikācijas projekta sakarā.
Pirmā bildīte – paziņojums par Vienotības Rīgas saraksta pirmā numura, ārlietu ministra Rinkēviča paziņojumu pirms mēneša. Īsi sakot – elektrifikācija rullē, mēs ar rokām un kājām par!
Nākamās bildītes – mēnesi vēlāk, kad kļuvis skaidrs, ka Ašeradena blēdības un locīšanās ap OIK tēmu vēlētājs nav „apēdis” un ar steigu jāmeklē jauna „tēma”. Te nu tā arī ir – pirmā gan paspējusi JKP, taču Vienotība mauc nopakaļ.
Jā, un nu jau pēkšņi principiālajai Jaunajai Vienotībai elektrifikācija galīgi nerullē, nu nemaz arī ne. Ko, paši vien valdības sastāvā visu bīdīja? Neko nezinām, neko nezinām!
Vēl nākamās bildītes ir tas, ko Jaunā Vienotība ir aizmirsusi, ja vispār kādreiz ir ņēmusi vērā, - partijas deklarētās vērtības. Varat paši salīdzināt, kā tās iet kopā ar uzskatāmo šizofrēniju elektrifikācijas jautājumā.
Savukārt pēdējās bildītes ir visjaukākās. Ja jūs mēģināt gūglā atrast pirms mēneša tapušo Ārlietu ministrijas paziņojumu par tobrīd vēl labo un atbalstāmo elektrifikāciju, jūs varat atrast tikai paša meklētāja atmiņā saglabāto versiju.
Savukārt Jaunās Vienotības pārstāvja Rinkēviča vadītās Ārlietu ministrijas mājas lapā, meklējot šo paziņojumu, parādās, lūk, kāds visu izsakošs uzraksts – skat. pēdējo attēlu.
Tā ka - balsojiet par galveno eiropeisko vērtību aizstāvjiem! Ja vien ar eiropeiskajām vērtībā jūs saprotat gatavību jebkurā mirklī apmest kažoku uz otru pusi - vai nu politiskās konjunktūras vai sponsoru "lūguma" dēļ.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
