Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izrādīto interesi, pilnā apmērā publicējam Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Ventspils mēra Aivara Lemberga prasība pret bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā Jūrmalā 2014.gada 29.maijā

Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane, tiesas sēžu sekretāre M.Mičule, piedaloties prasītāja pārstāvei zvērinātai advokātei G.Kuzmanei, atbildētāja pārstāvim zvērinātam advokātam S.Petrovičam, trešās personas pārstāvei zvērinātai advokātei V.Jarkinai,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu Aivara Lemberga prasībā pret Edmundu Sprūdžu par godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, konstatēja.

Aprakstošā daļa

2013.gada 27.maijā Aivars Lembergs cēla tiesā prasību pret Edmundu Sprūdžu par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 16.oktobra LNT raidījumā "900 sekundes", kurā bez raidījuma vadītājiem piedalījās vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, notika diskusija, kuras laikā, sniedzot atbildes uz raidījuma vadītāju uzdotajiem jautājumiem, atbildētājs izteicās par prasītāju, paužot ziņas un apvainojumus, kas prasītāja ieskatā atzīstamas par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs, nosaucot prasītāju par zagli, kuram ir jāsēž cietumā, pārkāpis vienu no cilvēktiesību pamatprincipiem, proti, nevainīguma prezumpciju. Šobrīd nav neviena likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma, ar kuru prasītājs būtu atzīts par vainīgu zādzības vai kāda cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi atbildētāja izteikums ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša ziņa.

Atbildētājs, raidījumā norādot, ka Lemberga kungs 20 gadus spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, demonstrējot, ka likumi visiem nav vienādi, un ir lielākais augonis pašvaldību sistēmā, ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo prasītājs nav nepieklājīgs cilvēks un nevienam sejā nav spļāvis. Turklāt nav ierosināta arī neviena administratīvā lieta pret prasītāju par spļaušanu, kur viņš būtu saukts pie atbildības. Attiecībā par medicīnisko terminu augonis, norāda, ka prasītājs ir cilvēks, līdz ar ko salīdzinājums ar augoni, kas ikvienam asociējas ar kaut ko neglītu, sliktu un tādu, no kā būtu jānovēršas, atzīstams par apvainojumu.

Prasītājs norāda, ka katra persona savu lēmumu par aizbraukšanu no Latvijas pieņem patstāvīgi, un neviens no aizbraukušajiem nav vērsies pie prasītāja ar lūgumu palīdzēt pieņemt lēmumu, līdz ar ko raidījumā paustā ziņa, ka prasītājam ir jāuzņemas atbildība par katru no Latvijas aizbraukušo, jo viņš tiem ir atņēmis cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā, ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša. Prasītājs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanā ir vainojama valsts politika, nevis vienas pašvaldības vadītājs.

Apgalvojot, ka pateicoties prasītāja "nesodāmībai", ko viņš ir nopircis par nodokļu maksātāju naudu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām, atbildētājs ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo nav neviena likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma, ar kuru prasītājs būtu atzīts par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī prasītājs nav izveidojis kādu publisko resursu izsaimniekošanas akadēmiju, ko kā modeli ir nodevis pārējām Latvijas pašvaldībām. Tāpat patiesībai neatbilst arī tas atbildētāja apgalvojums, ka prasītājs nestrādā savu iedzīvotāju interesēs un teritorijas attīstībai, jo jebkurš ventspilnieks var pateikt, ka Ventspils pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies, strauji uzplaukusi un attīstījusies, pateicoties tikai pašvaldības darbam.

Prasītājs arī uzskata, ka ministra pieprasījums prasītājam sniegt paskaidrojumus par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, rīkojoties savās personīgajās un mantiskajās interesēs, pārkāpjot valsts pārvaldes principus un likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus interešu konflikta situācijā, nedod tiesības atbildētājam publiski apgalvot, ka prasītājs saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu.

Prasītājs uzskata, ka atbildētāja izteikumi ir neētiska rīcība no motīvu viedokļa, proti, vēlme publiski nomelnot savu politisko konkurentu elektorāta acīs, turklāt, izmantojot tam LNT raidījumu "900 sekundes" jeb oficiālu diskusiju, ir sevišķi nosodāma rīcība.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja izteiktās frāzes - lielākais augonis un zaglis - vienlaikus ir arī personas apvainojums, kas ir pretrunā vispāratzītajām morāles un ētikas normām, prasītājs norāda, ka publiskā diskusijā, piedaloties diviem politiķiem un izmantojot vārda brīvību, kaut arī likumā noteiktās robežas ir plašākas, tās nav pārkāpjamas, jo konkrētajā gadījumā nav attaisnojamas ar sabiedrības interesēm.

Prasītājs norāda, ka visas prasības pieteikumā norādītās nepatiesās, prasītāja godu un cieņu aizskarošās ziņas ir radījušas nepamatotu prasītāja tiesību aizskārumu, kas nozīmē, ka prasītājam ir pamats prasīt šo ziņu atsaukšanu, atvainošanos par izteiktajiem apvainojumiem un mantisko kompensāciju.

Nosakot kompensācijas apmēru, prasītājs ņēmis vērā, ka ziņas tika izplatītas televīzijā laikā, kad televizoru skatās ievērojams skaits iedzīvotāju. Turklāt atsevišķas frāzes no diskusijā izskanējušā tika pārpublicētas masu mēdijos nākamajās dienās, kā arī tika vērtēti atbildētāja izteicieni kā tādi. Ņemot vērā minēto, prasītājs uzskata, ka kaitējuma atlīdzība 10 000 latu apmērā būtu taisnīga un atturētu atbildētāju no turpmāku nepamatotu apvainojumu un nepārdomātu ziņu sniegšanas, kā arī tā ir atbilstoša amatpersonas spējai samaksāt. Mazāka kompensācijas summa neizpildītu ne prevencijas, ne samierināšanas funkciju.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92. un 95.pantu, Civillikuma 5. un 2352. pantu, lūdz tiesu atzīt par nepatiesām, Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošām šādas ziņas, kas izplatītas LNT 2012.gada 16.oktobra raidījumā "900 sekundes":

"Jums ir jāsaņem.. taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā";

"..Lemberga kungs 20 gadus faktiski, nu, spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, nu, uzskatāmi demonstrējot, ka likumi nav visiem vienādi šajā valstī un dažiem viņi ir tādi, un dažiem savādāki, tas, ka Lemberga kungs ir, nu, faktiski tāds, nu, lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā.. ";

"izbraukuši no Latvijas, par katru no viņiem Jums ir jāuzņemas atbildība, jo Jūs esat atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un kad kaut kas kādreiz atrisināsies ";

"..kurš vienkārši saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu";

" Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā Ventspils iedzīvotāju naudu, ir, nu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs ".

Lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atsaukt ar spriedumu atzītās Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošās un nepatiesās ziņas tādā pašā veidā, kādā tās izplatītas, atvainoties par izteiktajiem apvainojumiem, kā arī piedzīt no atbildētāja morālo kompensāciju 10 000 latu apmērā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, un visus tiesāšanās izdevumus.

2013.gada 23.septembrī tiesā saņemti Edmunda Spradža rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.

Paskaidrojumos norādīts, ka prasītājs ir lūdzis piemērot cilvēka goda un cieņas aizsardzības instrumentus attiecībā uz prasītāju kā privātpersonu, lai gan lietā apstrīdētie izteikumi attiecībā uz prasītāju ir izteikti kā par politiķi politiskas debates laikā.

Norāda, ka izteikumi, attiecībā uz kuriem iesniegta prasība, ir uzskatāmi par viedokli, jo atspoguļo atbildētāja subjektīvu vērtējumu par kādu notikumu. Viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Izteikumiem, kurus izdara politiķi, ir augsta aizsardzības pakāpe, ja tie attiecas uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Juridiski ir pieļaujams sodīt politiķi, tomēr tas var notikt tikai par aizskarošiem apvainojumiem, kuriem nav nekādas faktiskās bāzes vai kuri pausti ļaunprātīgi. Konkrētajā gadījumā ir notikusi politiskā debate par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, proti, par sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai un par amatpersonas atstādināšanu, ja konstatēti pārkāpumi tās darbībā.

Atbildētājs norāda, ka viņa paustajam viedoklim par prasītāja līdzšinējo darbību bija konkrēti to pamatojoši iemesli. Atbildētāja ieskatā šie iemesli veidoja pietiekamu faktisko bāzi attiecīga viedokļa izdarīšanai un publiskai paušanai, kā rezultātā tie nav kvalificējami kā aizskaroši un ļaunprātīgi apvainojumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā bija saņemta Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstule, kurā norādīts, ka prasītājs kā Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs laika posmā no 1998.gada 26.janvāra līdz 2006.gada 20.februārim bija piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vairāk kā 20 komersantiem, kuri darbojās Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā. Atbilstoši Ģenerālprokuratūras sniegtajai informācijai minētajās kapitālsabiedrībās prasītājs un viņa bērni bija patiesie labuma guvēji, tādējādi prasītājam nonākot acīmredzamā interešu konflikta situācijā. Par sniegtās informācijas atbilstību patiesībai varēja pārliecināties, iepazīstoties ar prasītāja valsts amatpersonas deklarācijas pielikumā norādīto. Turklāt atbildētājs bija informēts, ka ar procesa virzītāja 2007.gada 13.augusta lēmumu prasītājam bija piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumus. Neskatoties uz to, prasītājs nesaskatīja šķēršļus darboties Ventspils pilsētas domē, apliecinot un prezentējot sevi kā domes priekšsēdētāju.

Izvērtējot saņemto informāciju, kas saturēja ziņas par to, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies lēmumu pieņemšanā par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju dažādos uzņēmumos, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, nodokļu atlaižu piemērošanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, apbalvojumu piešķiršanu lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspils pilsētā, kā arī citu ar pašvaldības finanšu līdzekļiem saistītu lēmumu pieņemšanā, atbildētājam radās pamats konstatēt ne tikai labas pārvaldības principu klaju ignorēšanu, bet arī apšaubīt racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, kā arī efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu.

Atbildētājs bija pieprasījis prasītājam sniegt paskaidrojumus par šiem apstākļiem, taču līdz pat 2012.gada 16.oktobrim prasītāja paskaidrojumi ministrijā nebija saņemti.

Atbildētāja viedokli attiecībā uz minētajiem jautājumiem nostiprināja fakts, ka ziņas bija sniegusi kompetenta institūcija, kuras uzdevums ir patstāvīgi veikt uzraudzību pār likumības ievērošanu, reaģējot uz likuma pārkāpumiem. Atbildētājam nebija šaubas par Ģenerālprokuratūras rīcības tiesiskumu, iegūstot attiecīgās ziņas. Tāpat arī prasītājs pat nebija centies atspēkot sniegto ziņu satura atbilstību patiesībai un to iegūšanas likumību, kas varētu mainīt atbildētāja viedokli pamatojošo faktisko bāzi.

2012.gada 16.oktobrī notikušās diskusijas laikā izdarītie izteikumi veidoja daļu no sabiedrībai nozīmīgas diskusijas par uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, kurā tika atspoguļoti dažādi iesaistīto pušu viedokļi. Atbildētājs kā politiķis savos izteikumos pauda Reformu partijas izvirzītos mērķus, tajā skaitā, ieviest godprātīgu valsts pārvaldi, realizēt labu pārvaldību, reformējot un izskaužot vairāku gadu garumā iesakņojušos praksi attiecībā uz nihilistisko pieeju tiesību principu ievērošanā un likuma mērķu ignorēšanā, kā rezultātā mazinās sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un pat notiek cilvēku masveida aizbraukšana no valsts.

Tāpat atbildētājs norāda, ka prasītājs lietas ietvaros nav nošķīris izteikumos paustās ziņas no viedokļa, atsevišķas frāzes uztverot burtiski un nesaskatot tajās valodas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu lietošanu, kas tika izmantoti problēmjautājumu uzskatāmības ilustrēšanai. Atbildētājs lietoja spilgtus salīdzinājumus, lai pievērstu uzmanību valstī būtiskām problēmām.

Tāpat atbildētāja ieskatā lietā ir pamats izdarīt pieņēmumu, ka prasība nav celta ar mērķi panākt un nodibināt tiesisko taisnīgumu, bet gan izmantot tiesu kā instrumentu politisko attiecību un procesu risināšanā. Pretējā gadījumā prasītājs būtu cēlis prasību tiesā nekavējoties.

Atbildētājs norāda, ka viņam nav iespējams iesniegt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstuli un tās pielikumus, jo daļa no tajā paustās informācijas ir izmeklēšanas noslēpums, taču šajā lietā būtiskie fakti ir aprakstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2012.gada 22.oktobra rīkojumā Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata", kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

2013.gada 29.augustā tiesā saņemti akciju sabiedrības "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka trešās personas ieskatā prasība ir noraidāma.

Norādīts, ka raidījums "900 sekundes" sniedz informāciju par aktuālākajiem un svarīgākajiem notikumiem. Prasītājs un atbildētājs tika uzaicināti uz diskusiju sakarā ar atbildētāja pieprasījumu prasītājam sniegt paskaidrojumus saistībā ar saņemto informāciju no ģenerālprokuratūras. Publiskās diskusijas mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu aktuālajā politiskajā notikumā, proti, par iespējamo prasītāja atstādināšanu no amata un par konfliktu starp prasītāju kā Ventspils domes priekšsēdētāju un atbildētāju kā vides un reģionālās attīstības ministru. Ņemot vērā to, ka diskusija notika tiešraidē, trešajai personai nebija iespējams nošķirt vai pārbaudīt, kas no sniegtās informācijas ir ziņas un kas - viedoklis vai komentārs.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un lūdza tiesu to apmierināt.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem motīviem.

Trešās personas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka par godu un cieņu aizskarošām var atzīt tikai ziņas, nevis viedokli. Lai izvērtētu prasības pamatotību, tiesai nepieciešams konstatēt, vai publiskotā informācija ir ziņas vai viedoklis. Papildus jāņem vērā, ka attiecībā uz politiķiem ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas.

Motīvu daļa

Lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 16.oktobra LNT raidījumā "900 sekundes", kurā bez raidījuma vadītājiem piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, notika diskusija par sabiedrībai svarīgu jautājumu.

Diskusijas laikā skatītāji tika informēti par to, ka ir pagājis termiņš, kurā Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam bija jāsniedz paskaidrojumi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par saimniekošanu Ventspils domes vadītāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Paskaidrojumi tika pieprasīti, atsaucoties uz Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju.

Prasītājs uzskata, ka diskusijas laikā izskanējušās ziņas "Jums ir jāsaņem..taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā"; "..Lemberga kungs 20 gadus faktiski, nu, spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, nu, uzskatāmi demonstrējot, ka likumi nav visiem vienādi šajā valstī un dažiem viņi ir tādi, un dažiem savādāki, tas, ka Lemberga kungs ir, nu, faktiski tāds, nu, lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā.. "; "izbraukuši no Latvijas, par katru no viņiem Jums ir jāuzņemas atbildība, jo Jūs esat atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un kad kaut kas kādreiz atrisināsies"; "..kurš vienkārši saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu"; "Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā Ventspils iedzīvotāju naudu, ir, nu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs" ir nepatiesas, prasītāja godu un cieņu aizskarošas, kas radījušas prasītājam morālu kaitējumu.

Atbildētājs uzskata, ka televīzijas raidījumā paudis viedokli par prasītāja kā Ventspils domes priekšsēdētāja rīcību, kas nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Turklāt faktu, ka atbildētājam bija pamats paust savu viedokli par prasītāja rīcību, apliecina fakts, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstulē un tās pielikumos esošā informācija deva pamatu atbildētājam uzskatīt, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vairāk kā 20 komersantiem, kuri darbojās Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā, kas lika apšaubīt labas pārvaldības principu ievērošanu, racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, kā arī efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga darbībā.

Tādējādi tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai atbildētāja televīzijas sižetā teiktais ir uzskatāms par ziņām vai viedokli.

Personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas Civillikuma 2352.* pantā, kura pirmajā daļā noteikts, ka ikvienam ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Gods un cieņa ir atzīstama par aizskartu, ja tiek konstatēts, ka ziņu, kas neatbilst patiesībai, izplatīšanas rezultātā sabiedriskais vērtējums par personu ir samazinājies un vērtējuma atspoguļojums paša cietušā apziņā ir pazeminājies.

Kā nodibināts judikatūrā, izskatot lietas par goda un cieņas aizskaršanu, ir nepieciešams nošķirt ziņas no personas paustā viedokļa, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Turpretim viedoklis atspoguļo kādas personas subjektīvu vērtējumu par citu personu, tās darbību vai notikumu, tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam liktos. Savukārt ziņas ir datu, faktu, skaitļu un informācijas kopums.

Tāpat, tiesas ieskatā, izskatot prasību, nevar vērtēt tikai konkrētas frāzes, uz kurām norāda prasītājs, bet jāvērtē viss sižets kopumā, kā arī situācija, kādā tas tapis.

Viedoklis ir noteiktas personas vai personu grupas subjektīvs vērtējums, kas var veidoties kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas vai arī abējādi. Viedokļa izvērtēšana goda un cieņas aizskāruma kontekstā saistīta ar tiesībām uz vārda brīvību ierobežošanu, kam jābūt pietiekamam pamatojumam.

Latvijas Republikas Satversmes 100.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

Pārbaudījusi 2012.gada 16.oktobrī LNT raidījumā "900 sekundes" izskanējušās diskusijas ierakstu un izvērtējusi prasītāja apstrīdētās frāzes, tiesa secina, ka tās nav vērtējamas kā ziņas, bet gan ir vērtējamas kā viedoklis, jo atspoguļo atbildētāja subjektīvu vērtējumu par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja darbību. Šādu secinājumu tiesa izdara, novērtējot gan izteikumu vārdisko saturu, gan formu, gan vērtējot kopējo kontekstu, kādā tie sižetā pausti. Turklāt lietā apstrīdētie izteikumi attiecībā uz prasītāju ir izdarīti kā par politiķi, nevis par privātpersonu. Tāpēc jāņem vērā, ka attiecībā uz politiķiem ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas. Daudzkārt plašākas kritikas robežas ir pieļaujamas tieši politiskās debates laikā, kur politiķu savstarpēja polemika un kritika tiek uzskatīta par politiskās debates neatņemamu sastāvdaļu.

To, ka LNT raidījumā "900 sekundes" izskanējusī diskusija atzīstama par politisku debati, apstiprina arī trešās personas pārstāves paustais viedoklis, ka raidījums "900 sekundes" sniedz informāciju par aktuālākajiem un svarīgākajiem notikumiem un ka publiskās diskusijas mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu aktuālajā politiskajā notikumā, proti, par iespējamo prasītāja atstādināšanu no amata un par konfliktu starp prasītāju kā Ventspils domes priekšsēdētāju un atbildētāju kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.

Tiesa par pamatotu atzīst atbildētāja argumentu, ka zināms pamats konkrēta viedokļa paušanai pastāvēja, jo atbildētāja rīcībā atradās Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstule ar pielikumiem, kurā bija sniegta informācija par to, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies lēmumu pieņemšanā par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju dažādos uzņēmumos, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, nodokļu atlaižu piemērošanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, apbalvojumu piešķiršanu lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspils pilsētā, kā arī citu ar pašvaldības finanšu līdzekļiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

Atbildētājs arī diskusijas laikā norādīja, ka šāda informācija ir saņemta, un šādas informācijas saņemšanas faktu lietā neviens nav apstrīdējis. Kompetentās valsts institūcijas rīcībā nonākušās informācijas saturs tiesai nav vērtējams, jo strīds nav par šo ziņu atzīšanu par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.

Iepazīstoties ar lietā iesniegto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2012.gada 22.oktobra rīkojuma Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" satura, tiesa secina, ka atbildētājs, dodot savu novērtējumu prasītāja kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja darbībai, vadījies no tās informācijas, kas bijusi viņa rīcībā. Minētā rīkojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām tiek vērtēta citas tiesvedības ietvaros.

Tiesa par pamatotiem atzīst atbildētāja iebildumus, ka atbilstoši judikatūras atziņām likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija, proti, pietiek ar iespējamību, ka valsts amatpersonas darbības varētu ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, lai jau konstatētu interešu konfliktsituāciju. Valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā. Būtiski ir ne tikai, lai valsts amatpersona nepieņemtu tādus lēmumus, kuros tā ir ieinteresēta, bet arī lai sabiedrībai nerastos šaubas par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā.

Raidījumā diskusija starp pusēm bija veidota tā, lai abiem politiķiem būtu iespēja izteikties un atspēkot izskanējušo informāciju. Atbildētājs savā runā lietoja spilgtus salīdzinājumus, lai pievērstu uzmanību nozīmīgai problēmai valstiskā līmenī - par sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, taču prasītājs diskusijas laikā izvēlējās nesniegt nekādus paskaidrojumus, bet centās diskusiju ievirzīt sev vēlamā gultnē, kamēr raidījuma vadītāji ar grūtībām mēģināja atgriezties pie konkrētās tēmas, kuras sakarā politiķi bija aicināti studijā.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja runa bija asa un kritizējoša, taču valodas izteiksmes līdzekļu lietošana publiskā diskusijā nav atzīstama par rupjību vai nesamērīgi aizskarošu izteiksmes formu. Izvērtējot apstrīdētās frāzes, tiesa nekonstatē, ka prasītājs būtu apvainots kāda konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tāpat tiesa atzīst, ka atsevišķas frāzes prasītājs ir uztvēris burtiski, līdz ar ko to jēgu iztulkojis kļūdaini. Tādējādi tiesa secina, ka atbildētāja izteiktais viedoklis nav uzskatāms par rupju vai nesamērīgi aizskarošu. Lai arī atbildētājs, izsakot savu viedokli, ir tiesīgs brīvi izvēlēties izteikumu saturu un formu, tiesa norāda, ka teikumi ir jāveido gramatiski pareizi un, ja tiek izmantotas metaforas, salīdzinājumi un epiteti problēmjautājumu uzskatāmības ilustrēšanai, tie būtu jāizvēlas īpaši uzmanīgi, lai tos nevarētu pārprast.

Ņemot vērā norādītos apstākļus un argumentus, tiesa atzīst, ka prasība par Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu nav pamatota un ir pilnībā noraidāma. Tāpat prasība ir noraidāma arī daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, jo tiesa nav konstatējusi Civillikuma 2352. pantā minēto tiesību aizskārumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu varētu būt par pamatu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, līdz ar ko prasītājam nav atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi.

Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā noteikts, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Pamatojoties uz minēto, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,80 latu apmērā piedzenami no prasītāja par labu valstij.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9jūlija lēmumu, Latvija uzņemta eirozonā ar 2014.gada 1.janvāri un neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR = 0,702804 Ls.

Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Pamatojoties uz minēto, piedzenamas naudas summas, kas spriedumā atspoguļotas latos, sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.   panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums prasītājam izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-194.pantu, tiesa nosprieda noraidīt Aivara Lemberga prasību pret Edmundu Sprūdžu par godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Piedzīt no Aivara Lemberga, personas kods 260953-XXXXX, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 19,64 (deviņpadsmit euro, 64 euro centi) (Ls 13,80).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese I. Freimane

Jūrmalā 2014. gada 11. jūnijā

Novērtē šo rakstu:

43
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...