Pilsētas būvvaldes vadītājs Vircavs pērn „pazaudējis” īpašumā bijušu dzīvokli
PIETIEK24.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava pienākumos ietilpst citām personām piederošu nekustamo īpašumu uzmanīšana, viņš pats pagājušajā gadā ir vienkārši „pazaudējis” savā īpašumā bijušu dzīvokli Rīgā, - tas izriet no viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonas deklarācijām.
Vēl 2016. gadā Vircavs kā savus īpašumus bija deklarējis gan nekustamos īpašumus Liepājā, gan arī dzīvokli Rīgā, taču atbilstoši amatpersonas jaunākajai deklarācijai nu viņa īpašumā vairs nav ne viena, ne otra.
Attiecībā uz īpašumiem Liepājā neskaidrību nav, - savā 2017. gada amatpersonas deklarācijā Vircavs minējis, ka „mantotais nekustamais īpašums Liepājā” ir pārdots par 18 500.
Taču viņa īpašumā vēl 2017. gadā bijušais dzīvoklis Rīgā ir vienkārši „pazudis”: Vircavs savā 2018. gada deklarācijā nav minējis tā pārdošanas vai dāvināšanas darījumu, taču gada beigās dzīvokļa īpašumtiesības ir izčibējušas.
Vietā tagad būvvaldes vadītājam ir nācis „dzīvokļa īpašums Latvija, Rīga valdījumā”, taču arī to, kā viņa rīcībā nonākušas dzīvokļa valdījuma tiesības, Vircavs deklarācijā nekādu darījumu nav uzrādījis.
Publiski ir pieejama arī Vircava mātes, Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas valdes locekles deklarācija, ko viņa aizpildījusi pirms neveiksmīgā starta 13. Saeimas vēlēšanās no šis partijas saraksta, taču arī tajā nekāda Rīgas dzīvokļa nav, - ir tikai 1/2 domājamās daļas no zemes un mājīpašuma Skujenes pagastā.
Paša Vircava skaidrojumu par „pazudušo” dzīvokli Pietiek pagaidām nav izdevies iegūt.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
