Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesā nonākusi pirmā no lietām saistībā ar Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa apšaubāmajām finanšu darbībām: Rīgas rajona tiesa nospriedusi piedzīt no tagadējā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedra, partijas KPV LV pārstāvja Ata Zakatistova 700 eiro, atzīstot šīs naudas nonākšanu viņa rīcībā par netaisnīgu iedzīvošanos.

Saistībā ar Kaimiņa „piķa lietām” Ģenerālprokuratūrā 2017. gada sākumā vērsās Ilmārs Poikāns (Neo), un deputāta apšaubāmie finanšu darījumi šajā iesniegumā tika aprakstīti atsevišķā sadaļā ar nosaukumu „Skaidras naudas iegūšana nereģistrētiem tēriņiem”:

„[3.1] Latvijas Televīzijas raidījuma "De Facto" sižetā minēts, ka Linardam Kālim piederošā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Al De Media", reģ.nr. 43603068195, kas pēc Artusa Kaimiņa instrukcijām pārskaitīja vairākiem cilvēkiem naudu, kuras avots bija Artusam Kaimiņam piederošā SIA "Suņu būda". Redzot sižetā attēlotās e-pasta vēstules no Artusa Kaimiņa privātā e-pasta [email protected] un noklausoties ierakstītās telefona sarunām, nerodas šaubas par Linarda Kāļa teiktā patiesumu.

[3.2] Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija (ZRVDI) savā 2017. gada 27. janvāra atbildē Nr. 2017-1279-07/15 Linardam Kālim raksta, ka ZRVDI amatpesona savas kompetences ietvaros veica SIA "Al De Media" valdes locekļa uzrādīto lietvedības dokumentu pārbaudi un saņēma paskaidrojumu. Pārbaudes laikā dokumentāri netika konstatēta faktiska Gata B., Paulas M, Roberta P., Madaras M. un Ata Zakatistova nodarbināšana, kā arī netika konstatēti darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Visticamāk, neuzmanības kļūdas dēļ šajā sarakstā izlaists Edgars P.

[3.3] SIA "Al De Media" pēc Artusa Kaimiņa rīkojumiem veiktie pārskaitījumi personām, kuras šājā uzņēmumā nestrādā:

Gatis B. - 12`600 eiro (18 reizes pa 700 eiro laika posmā 2015.03.-2016.07.)

Paula M. - 6`300 eiro (9 reizes pa 700 eiro laika posmā 2015.04.-2015.12.)

Edgars P. - 2`100 eiro (3 reizes pa 700 eiro laika posmā 2015.04.-2015.06.)

Roberts P. - 2`800 eiro (4 reizes pa 700 eiro laika posmā 2015.04.-2015.07.)

Madara M. - 5`600 eiro (8 reizes pa 700 eiro laika posmā no 2016.01.-2016.08.)

Atis Zakatistovs - 700 eiro (1 reize - 700 eiro 2016.04.)

Tātad kopā darbiniekiem, kuri nebija reālās darba tiesiskajās attiecībās ar SIA "Al De Media", tika pārskaitīti 30`100 eiro. Iespējams, ka lielākā daļa no šīs naudas tika atdota Artusam Kaimiņam atpakaļ skaidrā naudā.

Kriminālprocesa ietvaros var pierādīt šo naudas atdošanu, izanalizējot un savietojot uz laika ass 1) naudas pārskaitījumus no SIA "Al De Media"; 2) Artusa Kaimiņa un augstāk minēto personu savstarpējo saziņu elektroniski vai pa telefonu. WhatsApp gadijumā mobilo datu plūsmas kāpums abām pusēm vienā laikā; 3) naudas izņemšanu no augstāk minēto personu kontiem bankās vai no kartēm bankomātos, 4) Artusa Kaimiņa un augstāk minēto personu telefonu atrašanos vienā vietā. Visticamāk pilnīgi pietiks, ja pašā sākumā lieciniekiem izskaidros Krimināllikuma 300. pantu par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu un sodu, un ka nevis viņi ir atbildīgi par naudas atdošanu, bet Artuss Kaimiņš ir atbildīgs par šīs skaidras naudas iegūšanas shēmas organizēšanu un ienākumu neuzrādīšanu kā amatpersona.

[3.4] Linārds Kālis raidījumā liecināja, ka viņš pats Artusam Kaimiņam pēc viņa pieprasījuma ir atdevis 200 eiro no 700 eiro algas. Kopā tas varētu būt vismaz 2`000 eiro.

[3.5] SIA "Al De Media" apgrozījums no 2015. gada marta līdz 2016. gada septembrim bija nedaudz virs 59`000 eiro, no kura tika nomaksāts 9% mikrouzņēmumu nodoklis pilnā apmērā - nedaudz virs 5`300 eiro. SIA "Suņu būda" attiecīgajā laika periodā uz SIA "Al De Media" ir pārskaitījusi vismaz 58`000 eiro - gandrīz 31`000 eiro 2015. gadā (sākot no marta) un aptuveni 27`000 eiro 2016. gadā (līdz septembrim).

[3.6] Iespējams, ka pēc tam, kad SIA "Suņu būda" pārtrauca maksāt SIA "Al De Media", tā pati shēma ar iespējams tiem pašiem cilvēkiem - Gati B. un Madaru M. (iespējams, pieaicinot jaunus palīgus), tiek izmantota ar Natālijai B. piederošo sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Xxxxxxxxx", reģ.nr. 00000000000, Xxxxxxx xxxx xx, Xxxx.

[3.7] Raidījuma "De Facto" sižetā izskanēja liecības no vēl vienas skatītājiem neatklātas personas, kuras identitāti un naudas plūsmu pārbaudīja žurnālists, ka šāda prakse, kad Artuss Kaimiņš palūdz izrakstīt rēķinus par neesošiem pakalpojumiem SIA "Suņu būda" un tad paprasa atpakaļ skaidru naudu, tiek praktizēta attiecībā pret vēl vismaz vienu personu.

[3.8] No iepriekš rakstītā var secināt, ka SIA "Al De Media", iespējams, ir tikai viens no vairākiem kanāliem, caur kuru Artuss Kaimiņš no SIA "Suņu būda" iegūst nedeklarētu skaidru naudu. Iespējams, ka lielākā daļa no SIA "Suņu būda" ieņēmumiem, kas 2015. gadā bija 68`000 eiro un 2016. gadā, visticamāk, ir pieauguši, tiek pārvērsti skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka Artusa Kaimiņa nedeklarētie ieņēmumi var pārsniegt Saeimas deputāta algu vismaz vairāk nekā divas reizes.

Izvairīšanās no pilnas nodokļu samaksas par darbiniekiem, uzņēmuma peļņas mākslīga samazināšana

[4.1] Ja pieņem, ka Artusa Kaimiņa teiktais raidījuma "De Facto" sižetā par to, ka cilvēki, kuriem nebija faktisku darba attiecību ar SIA "Al De Media", veica darbus SIA "Suņu būda" labā, kas vēl ir jāpierāda, tad šiem cilvēkiem bija jābūt noformētiem kā SIA "Suņu būda" darbiniekiem. Iespējams, ka SIA "Suņu būda" nebija noslēgti līgumi ar punktā 3.3. minētajiem cilvēkiem, kas nozīmē, ka SIA "Suņu būda" ir nelegāli nodarbinājusi cilvēkus, neslēdzot ar viņiem ne darba, ne kādus citus līgumus.

[4.2] Viens no kritērijiem korektai mikrouzņēmuma izmantošanai ir tas, ka ar to netiek aizvietotas darba tiesiskās attiecības nodokļu optimizācijas nolūkos. No SIA "Al De Media" ieņēmumu sadalījuma, kurā praktiski visi ieņēmumi ir no SIA "Suņu būda", var secināt, ka, visticamāk, Artuss Kaimiņš ir ļaunprātīgi izmantojis mikrouzņēmuma samazināto likmi savtīgos nolūkos.

[4.3] Ja pieņem, ka Artuss Kaimiņš radīja shēmu uzņēmumu, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli, lai mākslīgi samazinātu SIA "Suņu būdas" peļnu, tad 15% uzņēmuma ienākuma nodokļa un 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa par dividendēm vietā, kas sastādītu vismaz 13`000 eiro, nodokļos tika samaksāti 5`300 eiro (9% mikrouzņēmumu nodoklis).

[4.4] No visa iepriekš minētā rodas iespaids, ka Artusa Kaimiņa SIA "Suņu būda" nodokļos būtu bijis jāmaksā vismaz par 7`700 eiro vairāk, ja netiktu piekopta iepriekš aprakstītā shēma. Un tas ir tikai no zināmā SIA "Al De Media" gadījuma. Manuprāt, šie apstākļi ir nopietni, un tie ir pārbaudāmi, jo patiesuma apstiprināšanās gadījumā Artuss Kaimiņš būtu saucams pie Krimināllikumā noteiktās atbildības.”

Tagad Rīgas rajona tiesa izskatījusi pirmo no lietām, kas saistītas ar šīm Kaimiņa naudas plūsmām, un nospriedusi, ka Zakatistovam ir jāatmaksā uzņēmumam „Al De Media” 700 eiro, ko tiesa atzinusi par netaisnīgas iedzīvošanās ceļā saņemtiem. Pietiek šodien publisko pilnu tiesas spriedumu:

„Lietas Nr.C33604817 Lietas arhīva Nr.C-1695-18/18

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Siguldā 2018.gada 5.decembrī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Ilmāram Punkam, atbildētājam Atim Zakatistovam, atbildētāja juridiskās palīdzības sniedzējai zvērinātai advokātei Ivetai Pazarei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja vienkāršotas procedūras lietu SIA “Al De Media” prasībā pret Ati Zakatistovu par naudas piedziņu, un

konstatēja

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] tiesā 2017.gada 16.oktobrī saņemts SIA “Al De Media” prasības pieteikums pret Ati Zakatistovu par naudas piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 2389., 2391.pantu, prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no Ata Zakatistova par labu SIA “AI De Media” pamatparādu 700,00 euro apmērā; valsts nodevu 105,00 euro apmērā; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja 2016.gada 6.aprīlī pārskaitīja 700,00 euro atbildētājam uz atbildētāja bankas kontu Nr. LV95HABA0551023660196.

[1.2] Starp prasītāju un atbildētāju nekad nav pastāvējušas darba attiecības. Nepastāv arī nekāds cits tiesisks pamats naudas līdzekļu pārskaitīšanai no prasītājas bankas konta uz atbildētāja bankas kontu. Ne līdz maksājumu izdarīšanai, nedz arī pēc tam prasītāja ar atbildētāju nav kontaktējies, lai vienotos par jebkādu saistību uzsākšanu viņu starpā.

[1.3] Fakts, ka starp prasītāju un atbildētāju nepastāvēja darba attiecības, ir apstiprinājies Valsts darba inspekcijas veiktajā pārbaudē, kas ir fiksēts 2017.gada 31.marta lēmumā Nr.12-VDI-121-2017-69.

[1.4] Apstāklis, ka atbildētājam nav nekāda tiesiska pamata paturēt savā mantā no prasītājas saņemtos naudas līdzekļus nozīmē, ka ir notikusi netaisna atbildētāja iedzīvošanās uz prasītājas rēķina.

[1.5] Prasītāja 2017.gada 20.aprīlī nosūtījusi atbildētājam vēstuli ar aicinājumu atmaksāt naudas līdzekļus, kas viņam tikuši izmaksāti nepamatoti, kā arī izteikts brīdinājums, ka gadījumā, ja nauda nebūs atmaksāta, prasītāja cels tiesā prasību par minēto naudas līdzekļu piedziņu. Vēstuli ar aicinājumu atmaksāt naudas līdzekļus prasītāja nosūtīja ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes starpniecību un vēstule adresātam ir piegādāta.

Līdz prasības pieteikuma sastādīšanas dienai atbildētājs nav reaģējis uz šo prasītāja vēstuli, nedz arī atmaksājis viņam nepamatoti izmaksātos naudas līdzekļus.

[2] Tiesā 2017.gada 22.novembrī saņemti atbildētāja paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādījis, ka prasību neatzīst. Detalizētākus paskaidrojumus sniegs tiesas sēdē.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz tajā minētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, lūdza to apmierināt.

[3.1] Papildus norādīja, ka prasītāja naudas summu 700 euro apmērā izmaksājusi atbildētājam nepamatoti, jo šīs naudas summas izmaksāšanai, kā arī tās saņemšanai nebija nedz likumiska, nedz līgumiska pamata.

[4] Atbildētājs tiesas sēdē paskaidroja, ka strīdus naudas summu saņēmis pamatoti. Lai gan starp pusēm nebija noslēgts darba līgums, starp prasītāju un atbildētāju bija nodibinātas darba tiesiskās attiecības, ko pierāda apstāklis, ka prasītāja Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēma reģistrēja atbildētāju kā prasītājas darbinieku. Paskaidroja, ka viņš kā prasītājas darbinieks veica pētījumu, kas saistīts ar Farmācijas likumu.

[4.1] Atbildētāja pārstāve juridiskās palīdzības sniegšanai neiebilda, ka starp prasītāju un atbildētāju nebija noslēgts darba līgums. Savukārt paskaidroja, ka lietā iesniegtie pierādījumi - uzņēmuma gada pārskats, izdrukas no VID EDS sistēmas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija apliecina to, ka atbildētājs strīdus naudas summu saņēmis kā darba algu, jo starp pusēm pastāvēja darba tiesiskās attiecības. Prasību uzskatīja par nepamatotu, lūdza to noraidīt.

MOTĪVU DAĻA

[5] Noklausījusies prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, atbildētāja, atbildētāja pārstāves juridiskās palīdzības sniegšanai paskaidrojumus, izvērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, tādēļ apmierināma.

[6] Prasības priekšmets ir nevis pats atbildētājam izvirzītais prasījums, bet gan tas, uz ko šis prasījums ir vērts. Prasības priekšmets ir tās apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses (sk. Civilprocesa likuma komentāri, Trešais papildinātais izdevums, autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, TNA, 2006, 216.lpp).

Prasības pamats ir tie apstākļi, kas apliecina, ka atbildētājam iestājies noteiktu saistību (līgumisko vai ārpuslīgumisko - delikta saistību) izpildes pienākumi. Tādēļ ļoti svarīgi ir aprakstīt saistību nodibināšanas vai izcelšanās pamatus, precīzi atsaucoties uz saistības reglamentējošajām materiāltiesiskajām normām, kā arī norādīt uz pierādījumiem, kas apliecina izpildes pienākuma iestāšanos (sk. Civilprocesa likuma komentāri, Trešais papildinātais izdevums, autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, TNA, 2006, 216.lpp.).

[6.1] Tiesa, ņemot vērā prasības pamatu un priekšmetu attiecīgajā civillietā, secina, ka prasītāja pamatojoties uz Civillikuma 2389., 2391.pantu, cēlusi prasību pret Ati Zakatistovu par atprasījumu netaisnās iedzīvošanās dēļ.

[6.2] Lietā izšķiramais strīdus pamatjautājums ir, vai prasītāja izpildījumu izdarījusi - naudas summas 700 euro samaksu veikusi, uz spēkā esoša tiesiska darījuma pamata, un vai šī naudas summa atrodas atbildētāja mantā uz jelkāda tiesiska pamata.

[6.3] Prasītājas ieskatā naudas summu 700 euro apmērā prasītāja pārskaitījusi atbildētājam bez jelkāda tiesiska pamata. Savukārt atbildētāja ieskatā starp pusēm pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, kas bija tiesiskais pamats saņemt darba algu 700 euro apmērā.

[6.4] Civilprocesa likuma 192.pants noteic, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasības robežas.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka tiesai jātaisa spriedums tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem prasījumiem, kas sastāda prasības vai pretprasības priekšmetu, un tikai tādā apjomā, kādā tie izspriesti tiesas sēdē, tiesai izskatot lietu pēc būtības (sk. Civilprocesa likuma komentāri, Otrais papildinātais izdevums, autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, TNA, 2016, 518.lpp.).

[6.5] Tiesa ņem vērā atbildētāja iesniegtos pierādījumus - SIA “Al De Media” gada pārskatu par 2016.gadu (lietas 53.-56.lapa), SIA “Al De Media” VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegtās mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijas, t.sk., precizētās par 2016.gada 1., 2.ceturksni un iesniegtās ziņas par darba ņēmējiem (lietas 64.-89.lapa), 2018.gada 24.oktobra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem par Ati Zakatistovu Nr.E27445427 (lietas 50.lapa). Kā arī tiesa ņem vērā tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus minēto pierādījumu sakarā.

Izvērtējot iepriekš minēto, kā arī iepriekš minētos rakstveida pierādījumus un pušu sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa atzīst, ka šie pierādījumi būtu vērtējumi apstākļos, ja puses iesniedzot tiesā attiecīgu prasību būtu lūgušas konstatēt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja darba tiesiskās attiecības Darba likuma un Civillikuma 1511.panta izpratnē.

[6.6] Tiesa konstatē, ka lietā nav celta prasība (pretprasība) par darba tiesisko attiecību konstatēšanu. Atbildētāja mutiski iebildumi un paskaidrojumi par to, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja darba tiesiskās attiecības, nav uzskatāmi par prasību (pretprasību) Civilprocesa likuma izpratnē.

[6.7] Ņemot vērā minēto, Civilprocesa likuma 192.pantu, kā arī celtās prasības pamatu un priekšmetu, tiesa atzīst, ka nav pamata vērtēt to vai starp prasītāju un atbildētāju bija nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

[7] Civillikuma 2369.pants noteic, kas bez tiesiska pamata un tikai maldīgi uzskatīdams to par savu pienākumu kaut ko izdara vai apsola izdarīt otram par labu, tas var prasīt, vai nu lai atdod izpildījumu, vai lai atsvabina viņu no dotā apsolījuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2381.pantu, prasītājam jāpierāda, ka izpildījums izdarīts bez tiesiska pamata.

[7.1] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka 2016.gada 6.aprīlī prasītāja uz atbildētāja bankas kontu pārskaitīja naudas summu 700 euro apmērā, maksājuma mērķī norādot “alga par aprīli” (lietas 12.lapa).

Prasītāja pamatojot savu prasību iesniegusi tiesā 2017.gada 31.marta Valsts darba inspekcijas lēmumu Nr.12-VDI-121-2017-69 par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 13.-16.lapa). Valsts darba inspekcija lēmumā norādījusi, ka lietā nav konstatējamas darba tiesisko attiecību pastāvēšanas pazīmes starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Al De Media” un ( ) Ati Zakatistovu (lietas 15.lapa).

[7.2] Prasītājam jāpierāda atprasāmā priekšmeta sākotnēja atrašanās viņa mantā un tas, ka šis priekšmets atrodas atbildētāja mantā bez tiesiska pamata (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.-Rīga, Mans īpašums, 2000., 665.lpp.).

[7.3] Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītāja pārskaitījusi naudas summu 700 euro apmērā no sava konta atbildētājam, bet atbildētājs šo naudas summu saņēmis.

[7.4] Civillikuma 2389.panta pirmā daļa, ar kuru prasītāja pamatojusi prasību, noteic, ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats, kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis (Civillikuma 2389.panta otrā daļa).

[7.5] Atprasījums jebkāda pamata trūkuma dēļ ir iespējams gadījumos:

1) ja izpildījums izdarīts uz spēkā neesoša tiesiska darījuma pamata vai vispār bez jebkādas izpildījuma devēja un izpildījuma saņēmēja norunas par tiesisku attiecību nodibināšanu;

2) ja atprasāmais priekšmets ir nonācis atbildētāja mantā nevis ar prasītāja dotu izpildījumu, bet gan citādā veidā.

[7.6] Par vērā ņemamu tiesa atzīst tiesību doktrīnā pausto atziņu “atprasījums no netaisnas iedzīvošanās var rasties tad, ja iedzīvošanās ir netaisna ne vien no vispārējā morāles viedokļa, bet kad arī pašam ieguvumam nav tiesiska pamata” (F.Menders, Tieslietu ministrijas vēstnesis, 1937.g., 633.-638.lpp.).

[7.7] Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 97.pantam, izvērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, atzīst, ka prasītāja SIA “Al De Media” ir pierādījusi to, ka atprasāmā manta - naudas summa 700 euro apmērā atradusies prasītājas mantā, jo kā iepriekš konstatēts, strīds par šo apstākli lietā nepastāv.

[7.8] Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka strīdus naudas summa 700 euro apmērā pie atbildētāja atradās tiesiski. Tiesa norāda, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumu, ka starp pusēm nodibinātas darba tiesiskās attiecības Darba likuma 28.panta izpratnē, kas būtu par pamatu strīdus naudas summas saņemšanai.

Atbildētāja iebildumi tam, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja darba tiesiskās attiecības nav uzskatāmi par pierādījumiem tam ka, atbildētājs strīdus naudas summu saņēmis pamatoti. Tiesa vēlreiz norāda, ka lietā nav celta prasība (pretprasība) par darba tiesisko attiecību konstatēšanu, kā arī to, ka atbildētāja iebildumi un mutiski paskaidrojumi nav uzskatāmi par prasību (pretprasību) Civilprocesa likuma izpratnē.

[7.9] Ņemot vērā minēto tiesa secina, ka nav konstatējams tiesisks pamats, kura dēļ notikusi minētās mantas - naudas summas 700 euro apmērā, nodošana un atrašanās pie atbildētāja, tāpēc pastāv pamats secinājumam, ka minētā naudas summa atrodas pie atbildētāja bez tiesiska pamata.

[7.10] Līdz ar to, saskaņā ar Civillikuma 2389.pantu, 2390.pantu, prasītājai atbilstoši Civillikuma 2376.pantam, ir tiesības atprasīt no atbildētāja nepamatoti pārskaitīto naudas summu. Tāpēc apmierināma prasība par naudas summas 700 euro apmērā piedziņu no atbildētāja.

[8] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[8.1] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts (likuma redakcijā, kas bija spēkā prasības celšanas brīdī 2017.gada 16.oktobrī) noteic, ka par prasību, kas novērtējama summā līdz 2134 euro, — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

Līdz ar to, par prasību par 700 euro piedziņu ir maksājama valsts nodeva 105 euro (15% no 700).

[8.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

[8.3] Prasītāja ceļot prasību tiesā samaksājusi valsts nodevu par celto prasību 105 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā (lietas 10.- 11.lapa).

[8.4] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 105 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 euro.

[8.5] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā ir 3,79 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 3,30 euro apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 0,49 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.'pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43., 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 192., 193., 204.1, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

Nosprieda prasību apmierināt.

Piedzīt no Ata Zakatistova, personas kods 160468-…, par labu SIA “Al De Media”, reģ. Nr.43603068195, naudas līdzekļus 700 euro (septiņi simti euro) apmērā, un tiesas izdevumus - valsts nodevu 105 euro (viens simts pieci euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (trīs euro 30 centi), kopā 808,30 euro (astoņi simti astoņi euro un 30 centi).

Piedzīt no Ata Zakatistova, personas kods 160468-..., valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,49 euro (nulle euro un 49 centi), nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt Atim Zakatistovam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Rīgas rajona tiesas tiesnese V.Mazure

2018.gada 5.decembrī.”

Novērtē šo rakstu:

35
161

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....