Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmajiem būt ir gods un slava. Vienlaikus pirmajiem arī visgrūtāk – jāiet savs, nepārbaudīts ceļš. Tiesa, ja šī pirmā vieta iegūta godīgā cīņā. Viens ir skaidrs un neatņemams – Krievija pirmā paziņoja par vakcīnas izstrādi pret COVID-19. Šo faktu neviens nevar ne apšaubīt, ne ignorēt. Cits stāsts par izstrādātās vakcīnas efektivitāti. Bet par to jau runāts sen, tamdēļ neatkārtošos, bet, ja kāds vēlas, lai izlasa, ka Eiropas eksperti apšauba Krievijas Covid-19 vakcīnas pētījumu.1 Vēl viena lieta ir skaidra – Krievija pirmā uzsāka vakcinēšanu. Šo arī nevar noliegt. Tiesa, tas arī viss.

Pēc idejas – protams, ka ir svarīgi pirmajiem izstrādāt vakcīnu, bet vēl svarīgāk, ka tā tik tiešām ir efektīva. Tāpat svarīgi ir pirmajiem uzsākt vakcinēšanu, bet vēl svarīgāk – pirmajiem pabeigt visu iedzīvotāju vakcinēšanu.

Protams, Krievija ir plaša, bet arī tās resursi ir attiecīgi plašāki nekā pārējām valstīm. Vismaz tā vajadzētu būt, bet izskatās, ka tā īsti nav. Krievijas prezidents V. Putins lūdzis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam palīdzību vakcīnas "Sputņik V" ražošanā. Tā apgalvo Francijas izdevums "Challenges", atsaucoties uz diplomātisku avotu. Arī Kremļa interneta vietnē vēstīts, ka Putins 7. novembrī telefonsarunā ar Francijas līderi izteicies, ka nepieciešams noorganizēt sadarbību starp Krieviju un Pastēra institūtu Parīzē. Makrons esot lūdzis dot laiku, lai apspriestos ar zinātniekiem.

Kaut arī Maskava solīja jau šogad sākt masveida vakcināciju pret Covid-19, atklājies, ka Krievijai nav jaudas to saražot tādos apmēros. Arī Putins oktobra beigās atzina, ka ir “noteiktas problēmas, saistītas ar dzelžiem” – vajadzīgajām iekārtām masveida ražošanai.2 Piekritīsiet, kaut kā velk uz to, ka lielība naudu nemaksā.

Par būšanu pirmajiem uzslava, bet, ja tā pirmā būšana ir arī vienīgais sasniegums? Kā būs šoreiz, nezinu, bet dažas nianses vairāk raisa bažas, ka nekas cits kā izrādīšanās atkal nav. Iesim secīgi.

Par izstrādāšanu pirmie paziņoja, par vakcinācijas uzsākšanu arī. Laikam tas tad arī ir viss, jo ir arī citu izstrādātāju vakcīnas nākušas klāt. Kuras būs efektīvākas – to tagad neviens nevar pateikt, jo nepieciešams laiks. Tas viss saliks pa plauktiņiem, bet vienā pozīcijā Krievija jau ir sākusi ļoti zaudēt. Proti, vakcinēto skaitā. Ja reiz pirmie izstrādāja vakcīnu un sāka arī vakcinēt kā minimums piecas dienas ātrāk nekā pārējie, tad jau arī vairāk cilvēku vajadzēja būt savakcinētiem, bet lai runā skaitļi3:

Krievija uzsāka vakcinēšanu 5.decembrī

Lielbritānija uzsāk vakcinēšanu 8.decembrī

Kanāda uzsāka vakcināciju 14.decembrī

ASV uzsāka vakcinēšanu 14.decembrī

Ķīna uzsāka vakcinēšanu 19.decembrī

Izraēla uzsāka vakcinēšanu 20.decembrī

Informācija par vakcinēto skaitu uz 23.decembri bija šāda:

Ķīna – 1 miljons vakcinēto

ASV – 556,208 vakcinēto

Lielbritānija – 500 000 vakcinēto

Krievija – 200 000 vakcinēto

Kanāda – 17 633 vakcinēto

Izraēla – 10 000 vakcinēto

Paskatot šos datus vēlāk, 4.janvārī, ņemot vērā tikai šo valstu rādītājus, redzama šāda informācija par vakcinēto skaitu (sarindoti secībā no lielākā uz mazāko):

Ķīna – 4,5 miljoni

ASV – 4,23 miljoni

Izraēla – 1,09 miljoni

Lielbritānija – 944 539

Krievija – 800 000

Kanāda – 112 246

Nav izslēgts, ka vakcinēto dati netiek atspoguļoti tiešsaistes režīmā, bet, ņemot vērā, cik aktīvi Krievija komunicēja kā par vakcīnas izstrādāšanu, tā arī vakcinēšanas uzsākšanu, nav šaubu, ka veiksmīgas vakcinēšanas gadījumā par šo faktu arī netiktu noklusēts. Laika nogrieznis un savakcinēto iedzīvotāju skaits jau runā bez vārdiem, turklāt visnotaļ izteiksmīgi.

Bet, paskatīsim, ko par vakcinācijas procesu saka pašā Krievijā. Protams, ka šādus tekstus neatradīsiet varas kontrolētajos centrālajos medijos.

Tātad Krievijā tā saucamā “masveida vakcinēšana” saistīta tikai ar medicīnas, izglītības, sociālo un citu noteiktu profesiju pārstāvju vakcinēšanu. Tiesa, kā reģionos jau runā medicīnas darbinieki – vakcinācija viņiem vairs nav vajadzīga, jo līdz jaunajam gadam lielākā daļa mediķu jau būs pārslimojuši COVID – 19.

18. decembrī tika paziņots, ka vairāk nekā tūkstotis vakcīnas devu ir piegādātas 40 Krievijas Federācijas subjektos, savukārt 27 ir saņemtas vismaz 500 vakcīnas devas, bet par atlikušajiem 18 nav ziņots, ka ir saņemtas vairāk nekā 500 vakcīnas. Piemēram, Kirovas apgabalā, uzsākot vakcināciju, bija tikai 200 dozas. Divas dienas vēlāk vēl pievestas 700 dozas, bet, no attiecīgas personu mērķu grupas uz vakcīnu bija pieteikušies 1000 cilvēku. Runājot par pašu vakcīnu – tās glabāšanas temperatūra ir – 18 C. Vienā ampulā doza pieciem cilvēkiem, kura jāizlieto divu stundu laikā. Pēc tam neizlietotās dozas ir jāiznīcina. 4

Kā iepriekš tika minēts, izskatās, ka Krievija nespēj saražot vakcīnu vajadzīgā daudzumā. Vismaz tādā, lai pienācīgā tempā varētu savakcinēt savus iedzīvotājus. Līdz ar to Krievijas apsolījumi piegādāt šo vakcīnu citām valstīm arī vērtējams ar zināmu skepsi.

Ir jau ne tikai indikācijas, bet arī fakti, proti, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pirmdien paziņoja, ka Ungārija droši vien neizmantos Krievijas izstrādāto koronavīrusa vakcīnu "Sputnik V" tās ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. Salīdzinot ar "Sputnik V", "Ķīnas vakcīna ir daudzsološāka, šķiet, ka tā būs pieejama ātrāk un lielākos daudzumos", sacīja Orbāns.5 

Tamdēļ arī bez smaida pagrūti lasīt Krievijas plašsaziņas līdzekļos izskanējušo ziņu “Igaunija nosauc nosacījumus „Sputnik V” izmantošanā”6. Raksta nosaukums jau graujošs – zemtekstā lasās, ka Igaunija bezmaz vai gaida, kad varētu izmantot „Sputnik V”.

Tiesa, rakstā minēts – Igaunija dos atļauju „Sputnik V” izmantošanā, ja tā tiks reģistrēta ES. Te gribas iesaukties – nu gan ir jaunums. Tie, kuri kaut cik zina ES tiesības, arī zina, ka tad, ja kaut kas oficiāli ir atļauts ar ES institūciju lēmumu, ir atļaujams visās ES dalībvalstīs. Faktiski rakstā tiek pateikts kā sensacionāls jaunums tas, ka visi tie, kuriem ir autobusu biļete uz konkrēto reisu, drīkst braukt ar šo autobusu.

Te kāds pajautās – kāds tad ir šī raksta mērķis. Atbilde būs vienkārša – Krievijas iedzīvotājiem radīt ilūziju, ka visa pasaule bezmaz vai alkst pēc Krievijas ražojuma „Sputnik V”. Varbūt alkst, bet kāda jēga, ja Krievija to nespēj saražot pat tādā daudzumā, lai savus iedzīvotājus efektīvi savakcinētu.

Ja salīdzina Krievijas veikumu ar tām valstīm, kurās tika izstrādāta vakcīna, jāsecina, ka Krievija ir vissliktākā. Jā, pirmā paziņoja, ka vakcīna izstrādāta, pirmie sāka vakcinēt, bet pašlaik savakcinēto ziņā palikusi pēdējā vietā, un, vērojot indikācijas, ir skaidrs, ka ASV un Ķīna būs jau sen parūpējušās par saviem iedzīvotājiem, kamēr Krievija turpinās tik skandināt, ka pirmā izgudroja vakcīnu.

Tāda nu tā realitāte, bet ko Krievijas oficiālie mēdiji klāsta par pārējām vakcīnām? Tie, kuri mēģināja minēt un teica, ka neko labu, tie uzminēja.

Pats raksta nosaukums jau ir ko vērts – “Nesaskaņu vakcīna: kāpēc Rietumi neuzticas savām korporācijām”7. Raksta pamatā tiek pārstāstīts, kādās valstīs ir notikušas demonstrācijas pret vakcināciju. (Nu, Krievijā jau tāpat tagad nekādus protestus nevar organizēt, un, ja kāds arī ko pamēģinās, tā ātri tiks nolikts pie vietas.) Krievijā tātad neprotestē, līdz ar to var uzskatīt, ka visi uzticas.

Kā viena no lielākajām atšķirībām tiek minēta, ka uzticību vairo tas, ka Krievijā vakcīnu izstrādā valsts uzņēmums, pretēji Rietumiem, kur to izdarījuši privātie uzņēmumi. (Te gribas kautrīgi pajautāt, ja jau tik liela Krievijas iedzīvotāju uzticība valsts medicīnas institūcijām, tad kamdēļ visa valdošā elite cenšas tikt pie Rietumu medicīniskās palīdzības?)

Tālāk rakstā tiek analizēti visi skandāli, kuros attiecīgie izstrādātāji ir bijuši iesaistīti. Savukārt, ja nav, tad arī pasaka labi – šiem vispār nav vēstures. Domājiet, ko gribat, bet piekritīsiet, neveidojas tas labākais priekšstats.

Līdz ar visu iepriekš minēto sanāk, ka Krievija vakcīnu, iespējams, pirmie izdomāja, bet te jautājums, cik pašu darbs un cik… Tā arī – vakcināciju uzsāka pirmie, bet te jau atkal bet…

Katrai valstij ir savas raksturīgās iezīmes. Krievijā tā ir izrādīšanās. Reizēm var būt tikai izrādīšanas, bet reizēm, diemžēl pārsvarā, izrādīšanās un blefošana. Sava veida “pakazuha”. Viena daļa cilvēku, kuri dienējuši PSRS armijā, ļoti labi saprot šo vārdu. Tas ietver kā vienkāršu vides sakārtošanu labāk, nekā ikdienā pierasts, tā ceļu apmaļu un pat zālītes krāsošanu. Precīzāk sakot – izlikties labākiem, nekā patiesībā ir. Savukārt Krievija, lai izliktos labāka, ir gatava uz blefošanu, tajā skaitā arī citu nomelnošanu, lai uz tā rēķina izceltu sevi.

Tamdēļ, redzot rakstu, ka Krievijā tiek radīts jauns lāzerierocis, smaids man bija līdz ausīm, redzot kārtējo izrādīšanos. Visnotaļ ticams, ka Krievijas intelektuālais potenciāls ir pietiekams, lai izstrādātu kādu jaunu prototipu, bet vai iespējams uzsākt izstrādātā produkta ražošanu – apšaubāmi. Ja jau nepietiek resursu pašu izstrādāto vakcīnu ražošanā, lai glābtu savas valsts iedzīvotāju dzīvības, vai pietiks resursu kaut kam citam?

Neliels atskats vēsturē, kas tad īsti bija šis sputņiks, kura vārdā Krievija pompozi nosauca savu vakcīnu: Sputnik-1 (no krievu: спутник — pavadonis), oficiālais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (Искусственный спутник Земли), kodētais nosaukums PS-1 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-1 „vienkāršākais pavadonis”) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālās ballistiskās raķetes (SKBR) R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Ar Sputnik startu iesākās „kosmiskā ēra”.8 

Uzmanīgāki lasītāji jau noteikti pamanīja, ka sputņiku gaisā pacēla starpkontinentālā ballistiskā raķete. Sākumā varētu šķist, ka PSRS tādu tajā brīdi bija daudz un tamdēļ kādas varēja ziedot kosmosam. Faktiski tajā laikā bija palikušas tikai trīs šādas raķetes no sešām. Iepriekšējās trīs tika izmēģinātas, un izmēģinājumos tika secināts, ka raķetes sadeg trajektorijas pēdējā posmā. Līdz ar to, kamēr netiks uzlabotas priekšējās konstrukcija, lai tā efektīvāk aizsargātu pret termiskām slodzēm, nesējraķetes izmantot atbilstoši to mērķim bija nelietderīgi. Gaisā uzšaut var, bet līdz mērķim nenonāks – pati sadegs. Tā nu arī tika izdomāts šaut tā, lai mērķis nebūtu saistīts ar raķetes atgriešanos zemes atmosfērā.

Tā kā arī tuvojās revolūcijas 40.gadskārta, pirmajiem uzšaut augšā mākslīgo zemes pavadoni likās labs risinājums. Tā nu var secināt, ka sputņiks tika palaists tikai tamdēļ, ka raķetes, kuras bija izstrādātas, vel nederēja tam, kam bija domātas. Tiesa, tas fakts, ka PSRS bija pirmā pasaules valsts, kura palaida mākslīgo zemes pavadoni, arī bija gandrīz vienīgais panākums kosmosa jomā.

Patiesi ceru, ka vismaz pašlaik vakcīna ir izstrādāta tam, kam domāta. Vismaz Krievijas iedzīvotāju dēļ.

1 https://www.apollo.lv/7059820/eiropas-eksperti-apsauba-krievijas-covid-19-vakcinas-petijumu

2 https://jauns.lv/raksts/arzemes/414805-putina-solita-vakcina-iebuksejusi

3 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations

4 https://www.bbc.com/russian/features-55281568

5 https://www.tvnet.lv/7146604/ungarija-atsakas-no-krievijas-koronavirusa-vakcinas

6 https://radiosputnik.ria.ru/20201229/sputnik-1591473165.html

7 https://ria.ru/20201222/vaktsiny-1590268778.html

8 https://lv.wikipedia.org/wiki/Sputnik-1

Novērtē šo rakstu:

24
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi