Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmajiem būt ir gods un slava. Vienlaikus pirmajiem arī visgrūtāk – jāiet savs, nepārbaudīts ceļš. Tiesa, ja šī pirmā vieta iegūta godīgā cīņā. Viens ir skaidrs un neatņemams – Krievija pirmā paziņoja par vakcīnas izstrādi pret COVID-19. Šo faktu neviens nevar ne apšaubīt, ne ignorēt. Cits stāsts par izstrādātās vakcīnas efektivitāti. Bet par to jau runāts sen, tamdēļ neatkārtošos, bet, ja kāds vēlas, lai izlasa, ka Eiropas eksperti apšauba Krievijas Covid-19 vakcīnas pētījumu.1 Vēl viena lieta ir skaidra – Krievija pirmā uzsāka vakcinēšanu. Šo arī nevar noliegt. Tiesa, tas arī viss.

Pēc idejas – protams, ka ir svarīgi pirmajiem izstrādāt vakcīnu, bet vēl svarīgāk, ka tā tik tiešām ir efektīva. Tāpat svarīgi ir pirmajiem uzsākt vakcinēšanu, bet vēl svarīgāk – pirmajiem pabeigt visu iedzīvotāju vakcinēšanu.

Protams, Krievija ir plaša, bet arī tās resursi ir attiecīgi plašāki nekā pārējām valstīm. Vismaz tā vajadzētu būt, bet izskatās, ka tā īsti nav. Krievijas prezidents V. Putins lūdzis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam palīdzību vakcīnas "Sputņik V" ražošanā. Tā apgalvo Francijas izdevums "Challenges", atsaucoties uz diplomātisku avotu. Arī Kremļa interneta vietnē vēstīts, ka Putins 7. novembrī telefonsarunā ar Francijas līderi izteicies, ka nepieciešams noorganizēt sadarbību starp Krieviju un Pastēra institūtu Parīzē. Makrons esot lūdzis dot laiku, lai apspriestos ar zinātniekiem.

Kaut arī Maskava solīja jau šogad sākt masveida vakcināciju pret Covid-19, atklājies, ka Krievijai nav jaudas to saražot tādos apmēros. Arī Putins oktobra beigās atzina, ka ir “noteiktas problēmas, saistītas ar dzelžiem” – vajadzīgajām iekārtām masveida ražošanai.2 Piekritīsiet, kaut kā velk uz to, ka lielība naudu nemaksā.

Par būšanu pirmajiem uzslava, bet, ja tā pirmā būšana ir arī vienīgais sasniegums? Kā būs šoreiz, nezinu, bet dažas nianses vairāk raisa bažas, ka nekas cits kā izrādīšanās atkal nav. Iesim secīgi.

Par izstrādāšanu pirmie paziņoja, par vakcinācijas uzsākšanu arī. Laikam tas tad arī ir viss, jo ir arī citu izstrādātāju vakcīnas nākušas klāt. Kuras būs efektīvākas – to tagad neviens nevar pateikt, jo nepieciešams laiks. Tas viss saliks pa plauktiņiem, bet vienā pozīcijā Krievija jau ir sākusi ļoti zaudēt. Proti, vakcinēto skaitā. Ja reiz pirmie izstrādāja vakcīnu un sāka arī vakcinēt kā minimums piecas dienas ātrāk nekā pārējie, tad jau arī vairāk cilvēku vajadzēja būt savakcinētiem, bet lai runā skaitļi3:

Krievija uzsāka vakcinēšanu 5.decembrī

Lielbritānija uzsāk vakcinēšanu 8.decembrī

Kanāda uzsāka vakcināciju 14.decembrī

ASV uzsāka vakcinēšanu 14.decembrī

Ķīna uzsāka vakcinēšanu 19.decembrī

Izraēla uzsāka vakcinēšanu 20.decembrī

Informācija par vakcinēto skaitu uz 23.decembri bija šāda:

Ķīna – 1 miljons vakcinēto

ASV – 556,208 vakcinēto

Lielbritānija – 500 000 vakcinēto

Krievija – 200 000 vakcinēto

Kanāda – 17 633 vakcinēto

Izraēla – 10 000 vakcinēto

Paskatot šos datus vēlāk, 4.janvārī, ņemot vērā tikai šo valstu rādītājus, redzama šāda informācija par vakcinēto skaitu (sarindoti secībā no lielākā uz mazāko):

Ķīna – 4,5 miljoni

ASV – 4,23 miljoni

Izraēla – 1,09 miljoni

Lielbritānija – 944 539

Krievija – 800 000

Kanāda – 112 246

Nav izslēgts, ka vakcinēto dati netiek atspoguļoti tiešsaistes režīmā, bet, ņemot vērā, cik aktīvi Krievija komunicēja kā par vakcīnas izstrādāšanu, tā arī vakcinēšanas uzsākšanu, nav šaubu, ka veiksmīgas vakcinēšanas gadījumā par šo faktu arī netiktu noklusēts. Laika nogrieznis un savakcinēto iedzīvotāju skaits jau runā bez vārdiem, turklāt visnotaļ izteiksmīgi.

Bet, paskatīsim, ko par vakcinācijas procesu saka pašā Krievijā. Protams, ka šādus tekstus neatradīsiet varas kontrolētajos centrālajos medijos.

Tātad Krievijā tā saucamā “masveida vakcinēšana” saistīta tikai ar medicīnas, izglītības, sociālo un citu noteiktu profesiju pārstāvju vakcinēšanu. Tiesa, kā reģionos jau runā medicīnas darbinieki – vakcinācija viņiem vairs nav vajadzīga, jo līdz jaunajam gadam lielākā daļa mediķu jau būs pārslimojuši COVID – 19.

18. decembrī tika paziņots, ka vairāk nekā tūkstotis vakcīnas devu ir piegādātas 40 Krievijas Federācijas subjektos, savukārt 27 ir saņemtas vismaz 500 vakcīnas devas, bet par atlikušajiem 18 nav ziņots, ka ir saņemtas vairāk nekā 500 vakcīnas. Piemēram, Kirovas apgabalā, uzsākot vakcināciju, bija tikai 200 dozas. Divas dienas vēlāk vēl pievestas 700 dozas, bet, no attiecīgas personu mērķu grupas uz vakcīnu bija pieteikušies 1000 cilvēku. Runājot par pašu vakcīnu – tās glabāšanas temperatūra ir – 18 C. Vienā ampulā doza pieciem cilvēkiem, kura jāizlieto divu stundu laikā. Pēc tam neizlietotās dozas ir jāiznīcina. 4

Kā iepriekš tika minēts, izskatās, ka Krievija nespēj saražot vakcīnu vajadzīgā daudzumā. Vismaz tādā, lai pienācīgā tempā varētu savakcinēt savus iedzīvotājus. Līdz ar to Krievijas apsolījumi piegādāt šo vakcīnu citām valstīm arī vērtējams ar zināmu skepsi.

Ir jau ne tikai indikācijas, bet arī fakti, proti, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pirmdien paziņoja, ka Ungārija droši vien neizmantos Krievijas izstrādāto koronavīrusa vakcīnu "Sputnik V" tās ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. Salīdzinot ar "Sputnik V", "Ķīnas vakcīna ir daudzsološāka, šķiet, ka tā būs pieejama ātrāk un lielākos daudzumos", sacīja Orbāns.5 

Tamdēļ arī bez smaida pagrūti lasīt Krievijas plašsaziņas līdzekļos izskanējušo ziņu “Igaunija nosauc nosacījumus „Sputnik V” izmantošanā”6. Raksta nosaukums jau graujošs – zemtekstā lasās, ka Igaunija bezmaz vai gaida, kad varētu izmantot „Sputnik V”.

Tiesa, rakstā minēts – Igaunija dos atļauju „Sputnik V” izmantošanā, ja tā tiks reģistrēta ES. Te gribas iesaukties – nu gan ir jaunums. Tie, kuri kaut cik zina ES tiesības, arī zina, ka tad, ja kaut kas oficiāli ir atļauts ar ES institūciju lēmumu, ir atļaujams visās ES dalībvalstīs. Faktiski rakstā tiek pateikts kā sensacionāls jaunums tas, ka visi tie, kuriem ir autobusu biļete uz konkrēto reisu, drīkst braukt ar šo autobusu.

Te kāds pajautās – kāds tad ir šī raksta mērķis. Atbilde būs vienkārša – Krievijas iedzīvotājiem radīt ilūziju, ka visa pasaule bezmaz vai alkst pēc Krievijas ražojuma „Sputnik V”. Varbūt alkst, bet kāda jēga, ja Krievija to nespēj saražot pat tādā daudzumā, lai savus iedzīvotājus efektīvi savakcinētu.

Ja salīdzina Krievijas veikumu ar tām valstīm, kurās tika izstrādāta vakcīna, jāsecina, ka Krievija ir vissliktākā. Jā, pirmā paziņoja, ka vakcīna izstrādāta, pirmie sāka vakcinēt, bet pašlaik savakcinēto ziņā palikusi pēdējā vietā, un, vērojot indikācijas, ir skaidrs, ka ASV un Ķīna būs jau sen parūpējušās par saviem iedzīvotājiem, kamēr Krievija turpinās tik skandināt, ka pirmā izgudroja vakcīnu.

Tāda nu tā realitāte, bet ko Krievijas oficiālie mēdiji klāsta par pārējām vakcīnām? Tie, kuri mēģināja minēt un teica, ka neko labu, tie uzminēja.

Pats raksta nosaukums jau ir ko vērts – “Nesaskaņu vakcīna: kāpēc Rietumi neuzticas savām korporācijām”7. Raksta pamatā tiek pārstāstīts, kādās valstīs ir notikušas demonstrācijas pret vakcināciju. (Nu, Krievijā jau tāpat tagad nekādus protestus nevar organizēt, un, ja kāds arī ko pamēģinās, tā ātri tiks nolikts pie vietas.) Krievijā tātad neprotestē, līdz ar to var uzskatīt, ka visi uzticas.

Kā viena no lielākajām atšķirībām tiek minēta, ka uzticību vairo tas, ka Krievijā vakcīnu izstrādā valsts uzņēmums, pretēji Rietumiem, kur to izdarījuši privātie uzņēmumi. (Te gribas kautrīgi pajautāt, ja jau tik liela Krievijas iedzīvotāju uzticība valsts medicīnas institūcijām, tad kamdēļ visa valdošā elite cenšas tikt pie Rietumu medicīniskās palīdzības?)

Tālāk rakstā tiek analizēti visi skandāli, kuros attiecīgie izstrādātāji ir bijuši iesaistīti. Savukārt, ja nav, tad arī pasaka labi – šiem vispār nav vēstures. Domājiet, ko gribat, bet piekritīsiet, neveidojas tas labākais priekšstats.

Līdz ar visu iepriekš minēto sanāk, ka Krievija vakcīnu, iespējams, pirmie izdomāja, bet te jautājums, cik pašu darbs un cik… Tā arī – vakcināciju uzsāka pirmie, bet te jau atkal bet…

Katrai valstij ir savas raksturīgās iezīmes. Krievijā tā ir izrādīšanās. Reizēm var būt tikai izrādīšanas, bet reizēm, diemžēl pārsvarā, izrādīšanās un blefošana. Sava veida “pakazuha”. Viena daļa cilvēku, kuri dienējuši PSRS armijā, ļoti labi saprot šo vārdu. Tas ietver kā vienkāršu vides sakārtošanu labāk, nekā ikdienā pierasts, tā ceļu apmaļu un pat zālītes krāsošanu. Precīzāk sakot – izlikties labākiem, nekā patiesībā ir. Savukārt Krievija, lai izliktos labāka, ir gatava uz blefošanu, tajā skaitā arī citu nomelnošanu, lai uz tā rēķina izceltu sevi.

Tamdēļ, redzot rakstu, ka Krievijā tiek radīts jauns lāzerierocis, smaids man bija līdz ausīm, redzot kārtējo izrādīšanos. Visnotaļ ticams, ka Krievijas intelektuālais potenciāls ir pietiekams, lai izstrādātu kādu jaunu prototipu, bet vai iespējams uzsākt izstrādātā produkta ražošanu – apšaubāmi. Ja jau nepietiek resursu pašu izstrādāto vakcīnu ražošanā, lai glābtu savas valsts iedzīvotāju dzīvības, vai pietiks resursu kaut kam citam?

Neliels atskats vēsturē, kas tad īsti bija šis sputņiks, kura vārdā Krievija pompozi nosauca savu vakcīnu: Sputnik-1 (no krievu: спутник — pavadonis), oficiālais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (Искусственный спутник Земли), kodētais nosaukums PS-1 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-1 „vienkāršākais pavadonis”) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālās ballistiskās raķetes (SKBR) R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Ar Sputnik startu iesākās „kosmiskā ēra”.8 

Uzmanīgāki lasītāji jau noteikti pamanīja, ka sputņiku gaisā pacēla starpkontinentālā ballistiskā raķete. Sākumā varētu šķist, ka PSRS tādu tajā brīdi bija daudz un tamdēļ kādas varēja ziedot kosmosam. Faktiski tajā laikā bija palikušas tikai trīs šādas raķetes no sešām. Iepriekšējās trīs tika izmēģinātas, un izmēģinājumos tika secināts, ka raķetes sadeg trajektorijas pēdējā posmā. Līdz ar to, kamēr netiks uzlabotas priekšējās konstrukcija, lai tā efektīvāk aizsargātu pret termiskām slodzēm, nesējraķetes izmantot atbilstoši to mērķim bija nelietderīgi. Gaisā uzšaut var, bet līdz mērķim nenonāks – pati sadegs. Tā nu arī tika izdomāts šaut tā, lai mērķis nebūtu saistīts ar raķetes atgriešanos zemes atmosfērā.

Tā kā arī tuvojās revolūcijas 40.gadskārta, pirmajiem uzšaut augšā mākslīgo zemes pavadoni likās labs risinājums. Tā nu var secināt, ka sputņiks tika palaists tikai tamdēļ, ka raķetes, kuras bija izstrādātas, vel nederēja tam, kam bija domātas. Tiesa, tas fakts, ka PSRS bija pirmā pasaules valsts, kura palaida mākslīgo zemes pavadoni, arī bija gandrīz vienīgais panākums kosmosa jomā.

Patiesi ceru, ka vismaz pašlaik vakcīna ir izstrādāta tam, kam domāta. Vismaz Krievijas iedzīvotāju dēļ.

1 https://www.apollo.lv/7059820/eiropas-eksperti-apsauba-krievijas-covid-19-vakcinas-petijumu

2 https://jauns.lv/raksts/arzemes/414805-putina-solita-vakcina-iebuksejusi

3 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations

4 https://www.bbc.com/russian/features-55281568

5 https://www.tvnet.lv/7146604/ungarija-atsakas-no-krievijas-koronavirusa-vakcinas

6 https://radiosputnik.ria.ru/20201229/sputnik-1591473165.html

7 https://ria.ru/20201222/vaktsiny-1590268778.html

8 https://lv.wikipedia.org/wiki/Sputnik-1

Novērtē šo rakstu:

24
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

To visu es ar saviem atbalstītājiem, bet šī partija nav “Gobzema partija”, šī partija ir mūsu

FotoUz šo ierakstu mani pamudināja periodiski komentāros lasāmā doma “Gobzems neko nedara”. Esmu par šo tēmu jau izteicies un ne reizi vien, bet, acīmredzami jautājums kādam, kurš nesaprot, ir aktuāls, kas arī ir saprotami.
Lasīt visu...

21

Kāda ir atšķirība starp antidemokrātisko, totalitāro režīmu Latvijā un normālu Rietumu demokrātisku valsti

FotoManas, Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā garantētās tiesības uz brīvību Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi. Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais Tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94.pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!
Lasīt visu...

18

Uzticēšanos un naudu ārstiem, nevis ierēdņiem, – tā ir atslēga vakcinācijas procesa uzlabošanai

FotoLatvijā pakāpeniski atkal pieaug COVID-19 izplatība, un valdība, nespējot panākt vakcinācijas aptveres rādītāju uzlabošanos, ķeras pie piespiedu mēriem. Saeimā iesniegts likumprojekts par obligātu vakcināciju atsevišķām strādājošo kategorijām: izglītības, veselības aprūpes un sociālās jomas darbiniekiem. Tos, kuri nevarēs uzrādīt atbilstošu sertifikātu, draud atlaist no darba.
Lasīt visu...

21

Ārstu biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu

FotoLatvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu. LĀB uzskata, ka fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.
Lasīt visu...

12

Tauta NAV ēzelis!

FotoMūsu valdībā lielai daļai partiju azartspēles (tostarp loterijas) ir tīkamas: tas ir viņu asinsritē kā barojošs mātes piens. Ne velti parlamentā viskaismīgāk tiek debatēti ne jau tautas labklājībai būtiskie, bet gan azartspēļu biznesam svarīgi jautājumi.
Lasīt visu...

21

Nomenklatūras valsts un nomenklatūras vara

FotoJau sākumā teicu, ka Juris Stukāns ar prokuratūru galā netiks. Precīzi un pamatīgi aprakstīta viņa darbība šajā rakstā, bet nekad nevar uzrakstīt tik labi, lai nevarētu papildināt vai uzrakstīt labāk.
Lasīt visu...

12

Varbūt arī mēs tāpat kā Kariņa valdība varam sākt uzskatīt, ka likums ir nevis likums, bet ieteikums?

FotoLIKUMU IGNORANCE ir SASNIEGUSI APOGEJU! Ministru kabinetā skata likumprojektu, kur visciniskākajā veidā valsts varu nozagušies demonstrē, kā NELIKUMĪGU lietu PADARĪT PAR LIKUMĪGU!
Lasīt visu...

12

Priesteru padome: ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš šķeļ Baznīcu no iekšienes

Foto2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Lasīt visu...

Lursoft