Iesaki rakstu: 
Pirmais darbs mēra amatā! Ogres novada domes deputātu iesniegums Latvijas Kara muzeja direktorei Kristīnei Skrīverei.
2025. gada 25. jūnijā medijs “Diena” savā interneta vietnē ir publicējis diskusiju “Izstādēm par karu ir jābūt par mieru. Ekspertu diskusija” (saite uz publikāciju: https://www.diena.lv/.../izstadem-par-karu-ir-jabut-par...), kurā Jūs kā Latvijas Kara muzeja direktore paužat savu viedokli par Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbību, eksponātu izvēli un ar to saistītiem morāli ētiskiem aspektiem.
Diskusijā Jūs norādāt: “Strādājot ar militāra rakstura eksponātiem, īpaši, ja tie nāk no aktīvas karadarbības zonām, ir jāievēro Starptautiskās Muzeju padomes ētikas kodekss, kas nosaka rīkoties profesionāli, atbildīgi un ar cieņu pret upuriem. Kara muzeja prioritāte noteikti ir eksponātu izcelsmes caurskatāmība un to saņemšanas likumība, kas ir ļoti būtisks aspekts, kā arī korekta interpretācija, kas palīdz sabiedrībai saprast notiekošo un veido izglītojošu, nevis sensacionālu vēstījumu.”
Diskusijas turpinājumā Jūs uzsverat: “Katra priekšmeta vēsture – kas, kad un kā to lietojis – nosaka tā interpretācijas iespējas. Bez skaidras izcelsmes priekšmets var kļūt par dekorāciju bez jēgas vai – sliktākajā gadījumā – par propagandas instrumentu. [...] Mēs Kara muzejā zinām katra eksponāta, arī katra formastērpa, izcelsmi. Par to, vai kara laikā iespējams nodarboties ar muzeoloģiju – jāteic, mūsu sadarbības partneris ir Kijivas Otrā pasaules kara muzejs. 2023. gadā mums bija kopīga izstāde, kurā eksponējām priekšmetus no Kijivas muzeja. Visu eksponātu izcelsme bija skaidri zināma, tie lielākoties tika iegūti lauka ekspedīcijās.”
Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī faktu, ka 2023. gada 23. februārī Latvijas Kara muzejā tika atklāta izstāde “Cīņa par Ukrainu”, kurā tika eksponēti vairāki desmiti pāru Krievijas okupantu armijas apavu, kuri nešaubīgi bija lietoti, kā arī vairāki lietoti formastērpi, tostarp sašauta virsjaka, Krievijas karavīra ķivere ar iespējamām šķembu pēdām, Krievijas okupantu armijas dalībnieka personas dokumenti, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai esat apmeklējusi izstādi Ogrē, par kuras atbilstību muzeju ētikai un kopējā vēstījuma kontekstam sniedzat savu eksperta viedokli?
2. Lūdzu, sniedziet mums pilnu informāciju par Jūsu vadītajā muzejā notikušās izstādes “Cīņa par Ukrainu” eksponātiem, kas saistīti ar karavīru individuālo ekipējumu un apģērbu – formas tērpa daļām, apaviem, aizsargķiverēm un citiem priekšmetiem.
3. Kā tieši Jūs pārliecinājāties, kam konkrēti ir piederējuši konkrētie priekšmeti?
4. Ar kādām metodēm guvāt pārliecību par visu eksponātu bijušo īpašnieku identitāti un to, vai konkrētās personas joprojām ir dzīvas?
5. Ņemot vērā, ka vairāki no Jūsu muzejā izstādītajiem priekšmetiem atbilst Ogres muzejā redzamajiem, vai pieļaujat iespēju, ka arī Ogres muzeja devums sabiedriskās domas un vēsturiskās izpratnes vairošanā ir tikpat nozīmīgs?
6. Diskusijas ietvaros Jūs savas atbildes veidojat, balstoties pieņēmumā, ka Ogres muzejā apskatāmā formastērpa valkātājs ir miris, līdz ar to eksponāts ir ētiska rakstura problēma. Lūdzu, informējiet mūs par avotu, no kura esat guvusi šādu informāciju?
Lūdzam sniegt atbildi pēc būtības, likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.”
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
