Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu eiro) administratīvo sodu par faktisku naudas atmazgāšanas operāciju pieļaušanu, savukārt šodien paredzēta Swedbank grupas „piespiedu brīvprātīgā” kārtā pieaicinātā juridiskā biroja Clifford Chanceslēdziena publiskošana par bankas vēsturiskajiem darījumiem. Turklāt tās, iespējams, vēl nav lielākās no prognozējamām nepatikšanām bankai, kuras reputācija pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, atklājoties kredītiestādes patiesajai sejai un netīrajam naudas atmazgāšanas biznesam.

Swedbank un tās „augsta riska nerezidentu portfelis”

„Mēs esam banka vietējiem cilvēkiem, vietējo uzņēmumu banka, kuri darbojas attiecīgajā valstī!” – tā vēl 2018. gada oktobrī, jau pēc tam, kad atklātībā bija nākušas ziņas par grandiozu apmēru naudas atmazgāšanu Danske Bank, intervijā Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā paziņoja toreizējā Swedbank AB izpilddirektore Birgite Bonesena.

Toreiz šie viņas vārdi nekādus skaļus iebildumus neizraisīja, kaut tie izskanēja arī gandrīz divus gadus pēc tam, kad Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija mūsu valstī reģistrētajai Swedbank AB meitassabiedrībai AS Swedbank uzlikusi 1,36 miljonu eiro soda naudu.

Komisija bija konstatējusi veselu virkni nopietnu pārkāpumu bankas darbībā, tostarp nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību, kā arī citus pārkāpumus, kas kopumā norādīja uz ļoti nevērīgu attieksmi pret Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām.

Soda nauda būtu bijusi vēl lielāka, taču FKTK un Swedbank noslēdza no sabiedrības acīm tā arī noslēptu administratīvo līgumu, soda samazināšanu pamatojot ar to, ka banka esot brīvprātīgi sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus.

Jau dažus mēnešus vēlāk izrādījās, ka Latvijas Swedbank attieksme pret naudas atmazgāšanas novēršanu nav provinciāla pašdarbība, bet atbilst „lielās” Swedbank korporatīvajai un biznesa kultūrai.

Lūzuma punkts bija Zviedrijas sabiedriskās televīzijas 1. kanāla raidījums, kura nosaukumu latviski varētu tulkot kā Uzdevums. Izpēte un kura žurnālistu rīcībā bija nonākusi iespaidīga starpbanku pārskaitījumu datu bāze, - to medija informācijas avots bija nodevis caur kādu Rīgas pakomātu.

Varbūt pat vēl skandalozāks par iespējami atmazgāto miljardu uzskaitījumu bija fakts, ka izrādījās – „vietējo cilvēku, vietējo uzņēmumu” bankai ir bijis pat speciāls nosaukums saviem „melnajiem” klientiem un to finanšu līdzekļiem. Šī klientu grupa iekšēji bija dēvēta par „augsta riska nerezidentu portfeli”.

Nopludinātie dokumenti atklāja, ka šajā portfelī iekļautas apmēram divas trešdaļas bankas nerezidentu klientu, turklāt izrādījās, ka Swedbank nav smādējusi arī „viseksotiskāko” klientu līdzekļus, - viņu vidū atradās pat Krievijas jurista Sergeja Magņicka nāves sakarā pieminēti šīs valsts politiķi.

Banku nebija mulsinājis ne tas, ka par virkni klientu trūkst datu, ne tas, ka tiek pārskaitīta nauda uzņēmumiem ar acīmredzami fiktīviem pārskatiem, ne tas, ka ar iespaidīgām naudas summām manipulē uzņēmumi, kas oficiāli skaitās neaktīvi.

TV raidījumā izskanējušais secinājums bija – laikā no 2007. gada līdz 2015. gada Swedbank sistemātiski un plašā apmērā veikusi aizdomīgus pārskaitījumus, kuru kopējā summa bijusi vismaz 3,7 miljardi eiro. Pēc citas versijas tikai caur Swedbank Baltijas meitassabiedrībām veikti aizdomīgi pārskaitījumi par vismaz 5,8 miljardiem ASV dolāru.

Vesela virkne izmeklēšanu un pārbaužu

Uzreiz pēc raidījuma bankas vadība mēģināja noliegt jebkādu saistību ar netīrās naudas legalizāciju, taču ūdens jau bija izliets, - skandālu noslāpēt neizdevās. Atklātībā nonāca aizvien jauni fakti, notika kratīšana Swedbank centrālajā birojā, un beigu beigās nācās iesaistīties akcionāriem.

Rezultātā jau pagājušā gada martā no amata nācās aiziet jau pieminētajai B. Bonesenai, viņai sekoja arī bankas valdes priekšsēdētājs Larss Idemarks, un akcionāru pārstāvjiem nācās atzīt, ka uzticība Swedbank ir sarukusi gandrīz uz pusi un skandāla rezultātā zaudēti 60 miljardi kronu akcionāru naudas.

Taču, kā izrādījās, ar solījumiem par pašattīrīšanos un procedūru uzlabošanu – kā tas 2016. gada rudenī bija izdevies Latvijas Swedbank vadībai – bija par maz, un rezultātā vienas bankas akcijas vērtība no 210 kronām 2019. gada februāra vidū pašlaik, gadu un mēnesi vēlāk ir sarukusi gandrīz dubulti – līdz 122 kronām.

Swedbank ir pazaudējusi aptuveni 40% no savas tirgus vērtības, kopš parādījās pieņēmumi, ka tās Igaunijas banka no 2010. līdz 2016. gadam ir veikusi aizdomīgas milzīgas transakcijas līdz pat 20 miljardiem eiro gadā no lielākoties krievu nerezidentiem,” situāciju raksturoja Reuters.

Kāpēc tā? Pirmkārt, tāpēc, ka vairāku citu valstu tiesībsargāšanas un uzraugošās iestādes izrādījās daudz ieinteresētākas un uz kompromisiem negatavākas nekā Latvijas FKTK, - izmeklēšanu savas kompetences ietvaros sāka gan Igaunijas, gan Zviedrijas institūcijas, kuru darba rezultāti tiek solīti tuvākajā laikā. To vidū ir Zviedrijas Ekonomisko noziegumu pārvalde, pārbaudi veic arī Eiropas Centrālā banka, Zviedrijas un Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes.

Formāli izmeklēšanu ir sākusi arī Latvijas Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kura rezultātus solīja jau pagājušā gada beigās. Taču tas tā arī nav noticis, turklāt, kā izrādās, šis kriminālprocess saistībā ar aizdomīgām naudas plūsmām caur Swedbank ir sākts jau pirms astoņiem gadiem – 2012. gadā.

Kad šopavasar atklātībā parādījās ziņas par Swedbank Baltijas banku veiktām 4,8 miljonus ASV dolāru vērtām transakcijām, kas varētu būt pārkāpušas ASV noteiktās sankcijas, Valsts policija Dienai apliecināja, ka tai par tādām esot pirmā dzirdēšana un nekāds kriminālprocess vismaz pagaidām šai sakarā neesot ticis ierosināts.

Vissmagākais grēks – ASV sankciju pārkāpšana

Tomēr tieši ASV sankciju pārkāpšana Swedbank miljardu atmazgātājiem varētu radīt vismilzīgākās problēmas, un to prognozējamais apjoms un smagums pēdējos mēnešos ir devis pamatu banku nozarē skanošām runām par iespējamu nepieciešamību Swedbank šķirties no sava Baltijas biznesa, to par tirgus un ģeopolitiskajai situācijai atbilstošu cenu pārdodot uzticamākiem akcionāriem.

Cita starpā zviedru televīzijas raidījums atklāja, ka Krievijas lielākā automātisko un snaiperu šaujamieroču ražotāja – kompāniju grupa Kalašņikov ar Swedbank palīdzību ir pārskaitījusi gandrīz miljonu eiro savam ASV uzņēmumam Kalashnikov USA.

Protams, tas nebija noticis tik primitīvi, – naudu, izmantojot Britu Virdžīnu salās reģistrētas kompānijas, uz ASV vairākos maksājumos bija nogādājis Kalašņikov grupas līdzīpašnieks, krievu oligarhs Iskanders Mahmudovs, tā tika pārsūtīta nevis pašam ASV uzņēmumam, bet uz kontiem, ko kontrolēja tā vadības pārstāvji. Turklāt summa uz kopējā Swedbank veikto aizdomīgo transakciju fona nebija liela.

Taču no ASV Krimas okupācijas sakarā noteikto sankciju viedokļa summai nebija nozīmes, svarīgs bija pats fakts: saskaņā ar noteiktajām sankcijām Kalashnikov uzņēmums ASV drīkstēja darboties ieroču jomā, taču nedrīkstēja pieņemt naudu no sankciju sarakstā esošām personām. Tieši tas, kā izrādījās, bija noticis, un tieši Swedbank izrādījās tā, kas šo pārkāpumu veikusi.

Rezultātā jau gadu Swedbank veiktās transakcijas izmeklē arī ASV finanšu iestādes. Kuras tieši un kas tieši tiek izmeklēts, nav precīzi zināms. Pati Swedbank kategoriski atsakās šādas ziņas atklāt.

„Izpaust informāciju par to, kuras ASV iestādes veic izmeklēšanu, mums nav tiesību. Swedbank sadarbojas ar ASV varas iestādēm un sniedz visu nepieciešamo informāciju,” Dienai apgalvo Latvijas Swedbank preses sekretārs, bijušais žurnālists Jānis Krops.

Uz Dienas jautājumiem, kāpēc tieši kredītiestādei "nav tiesību" izpaust informāciju par to, kuras ASV iestādes veic izmeklēšanu, kādi tieši normatīvie akti to aizliedz un, ja tie nav normatīvie akti, vai kredītiestāde ir saņēmusi norādījumu no šīm iestādēm šādu informāciju neizpaust, atsakās atbildēt gan preses sekretārs, gan arī pašreizējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka, apstiprinoties faktam par ASV sankciju tīšu pārkāpšanu, sekas Swedbank varētu būt graujošas. Uz šādām prognozēm jau ir reaģējis tirgus, bankas akcijām sasniedzot pēdējos piecos gados viszemāko līmeni un vienlaikus izskanot aizvien skaļākām valodām par šīs bankas Baltijas biznesa pirmspārdošanas due diligence procesu.

Jau laikus sāk nopludināt „neatkarīgās izmeklēšanas” rezultātus

Pati banka pēc tai liktenīgā Zviedrijas TV raidījuma ir pielikusi iespaidīgas pūles, lai mēģinātu klientus, sabiedrību un, galvenais, pašmāju un citu valstu tiesībsargāšanas un finanšu uzraudzības iestādes, ka notikušais ir bijis tikai kļūda un neuzmanība, nevis apzināta bankas vadības politika, tiecoties pēc lielākas peļņas, un ka banka darīs visu iespējamo, lai „labotos”.

Taču nav ne mazāko šaubu, ka Swedbank vadība par gadiem ilgi notikušajiem darījumiem un šo iespaidīgo peļņas avotu ir bijusi lieliski informēta. Kratīšanā Zviedrijas Swedbank centrālajā ēkā cita starpā tika atrasts arī kāda norvēģu advokāta sastādīts dokuments – ziņojums bankas vadībai.

Šajā dokumentā bija gan izsacīti brīdinājumi par aizdomīgajiem pārskaitījumiem un faktiski noziedzīgu bankas amatpersonu rīcību, gan arī minēta virkne priekšlikumu, kā varētu pēc būtības noziedzīgo praksi pārtraukt. Taču tā vietā Swedbank vadība bija nolēmusi šo informāciju paturēt pie sevis un par to neziņot pat akcionāriem.

Vēl vairāk, arī pēc skandāla sākšanās Swedbank, neraugoties uz saviem publiskajiem paziņojumiem par sadarbošanos ar izmeklēšanu, līdz pat septembrim liedza Zviedrijas prokuratūrai nopratināt ziņojuma autoru, jo kredītiestāde, lūk, esot bijusi viņa kā jurista kliente.

Tikai no Swedbank pagājušā gada trešā ceturkšņa pārskata Latvijas sabiedrībai kļuva zināms, ka banka jau februārī – tātad faktiski reizē ar liktenīgo raidījumu – ir iekšējas izmeklēšanas veikšanai piesaistījusi juridisko biroju Clifford Chance, lai apstiprināt faktus un apstākļus saistībā ar „vēsturiskiem trūkumiem regulatoru prasību ievērošanā, kā arī naudas atmazgāšanas riskiem”.

Juridiskais birojs kopā ar konsultantiem gadu ir analizējis vairāk nekā 30 miljardus naudas pārskaitījumu, kas veikti no 2007. gada līdz pagājušā gada pavasarim, un zīmīgi, ka puse ir saistīta ar Baltijas valstīm. Tā atzinuma publiskošana tad arī ir tikusi solīta šodien, 23. martā (iepriekš bija runa par „gada sākumu”).

Swedbank pati apgalvo, ka Clifford Chance veicot pilnīgi neatkarīgu izmeklēšanu. Taču vienlaikus jau pirms šīs „neatkarīgās izmeklēšanas” rezultātu publiskošanas Swedbank jau 11. martā ir paspējusi informēt Stokholmas biržu par vismaz daļu no šiem rezultātiem.

Saskaņā ar Swedbank interpretāciju ASV noteiktās sankcijas esot pārkāptas (turklāt tikai iespējamības formā) vienīgi saistībā ar kopumā 586 dolāru transakcijām 4,8 miljonu ASV kopapjomā, kuras 2015. un 2016. gadā veiktas caur triju Baltijas valstu Swedbank kredītiestādēm. Par šiem rezultātiem Swedbank pati arī informēšot ASV Finanšu ministrijas Ārzemju aktīvu kontroles biroju, no kura atkarīgs iespējamo soda sankciju apmērs un forma.

Vai ar to pietiks, lai iežēlinātu ASV varas iestādes, pašlaik netiek droši prognozēts. Tam acīmredzami netic arī pati Swedbank vadība, kas ir uzsākusi līdz šim neredzēta līmeņa „attiecību uzlabošanu” ar Baltijas valstu vadību.

Deklarētā atklātība jau pagaisusi

Šā gada februārī jaunais „lielās” Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons tikās ar valdības pārstāvjiem Lietuvā, bet 6. martā oficiāli tika ziņots par viņa tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Sabiedrībai tobrīd netika atklāts, ka Swedbank faktiskais vadītājs tiekas arī ar Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājiem.

No prezidenta kancelejas izplatītā oficiālā preses paziņojuma varēja noprast tikai to, ka E. Levits un J. Henriksons ir cita starpā pārrunājuši arī „Latvijas un tās finanšu sektora paveikto cīņā ar finanšu noziegumiem, tālākos soļus šajā jomā,” – bet ne vairāk.

Prezidenta kanceleja uz tai 10. martā nodotiem jautājumiem šai sakarā nav atbildējusi joprojām, un ir izrādījies, ka, neraugoties uz publiskajiem paziņojumiem pat atklātību komunikācijā ar sabiedrību, arī Swedbank nav gatava atklāt – kādi tieši jautājumi pārrunāti un kāpēc tieši tagad tās vadītājs nolēmis apciemot Latviju.

Visu šo gadu zviedru Swedbank vadība visdažādākajos veidos ir publiski apliecinājusi, ka bankas politika esot būtiski mainījusies un kļuvusi nesalīdzināmi atklātāka un likumpaklausīgāka. Jaunieceltais Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons medijiem ir stāstījis par jaunu ēru kredītiestādes darbā, ko raksturošot atklātība un sadarbība.

Taču uz jautājumu, kādu tieši informāciju J. Henriksons sniedza Valsts prezidentam par kredītiestādes paveikto „cīņā ar finanšu noziegumiem un tālākajiem soļiem šajā jomā”, Swedbank vispirms atbild ar vispārīgām frāzēm par to, ka tikšanās laikā „pārrunāja dažādus tematus”, tostarp „galvenokārt par banku nozares darbu” un „apspriesti tika jautājumi, kas skar visas banku nozares uzraudzību un kontroles mehānismu darbu”.

Savukārt uz lūgumu minēt precīzu informāciju, ko J. Henriksons Latvijas prezidentam esot sniedzis par Swedbank jau paveikto cīņā ar finanšu noziegumiem un par to, kādi soļi vēl tiks sperti, lai neatkārtotos aizvadīto gadu noziedzīgās norises, Swedbank deklarētā atklātība pagaist.

„Mūsu nosūtītajās atbildēs ir iekļauta visa iespējamā informācija, lai varētu atbildēt uz Jūsu jautājumiem. Swedbank kā uzņēmums, kas pārstāv stingri regulētu nozari, nekad nekomentē procesus, kas saistīti ar uzraugošo un izmeklējošo iestāžu darbu,” pavēsta bankas preses sekretārs. Savukārt kredītiestādes vadītājs R. Rubenis uz jautājumiem atbildēt atsakās.

Slēpa informāciju pat no Zviedrijas inspekcijas

Uz šādu Swedbank divkosību ne tikai informācijas atklāšanas jomā skaidri norādīts arī aizvadītajā ceturtdienā publiskotajā Zviedrijas Finanšu inspekcijas slēdzienā. Tajā cita starpā minēts arī tas, ka Finanšu inspekcija atklājusi veselu virkni gadījumu, kad banka slēpusi dokumentus un informāciju pat no valsts iestādēm.

„Izmeklēšana rāda, ka Swedbank AB ir zinājusi par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijā. Neraugoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kas brīdināja par trūkumiem tās Baltijas meitasbankās un par naudas atmazgāšanas risku, banka neveica atbilstošas un pietiekamas darbības,” secinājusi Finanšu inspekcija.

Bet kā ir patiesībā? Un kāds sakars Swedbank varētu būt ar nesen Valsts drošības dienesta veiktajām kratīšanām pie personām, kas saistītas ar Krievijas Pirmā kanāla translēšanu Latvijā? Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

72
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Politkorektums, jeb kur palicis mans "revolveris"?

FotoVisticamāk, to izgudroja mūsu senči laikos, kad visi vēl dzīvojām ciltīs. Ar vienu mērķi - lai mēs viens otru nenogalinātu tikai tāpēc, ka neprotam savaldīt savu muti un/vai savas emocijas. Ziedu laikus politkorektums (jeb, vienkārši sakot, labas manieres) piedzīvoja mežonīgajos Rietumos, kur katram pie sāniem bija revolveris, ar kuru aizstāvēt savu pašcieņu, tiesības un citas būtiskas vērtības. No kurienes radusies pārspīlētā amerikāņu pieklājība, viss šis "labdien, ser; ko vēlaties, ser; vai viss kārtībā, ser?" un smaids līdz ausīm? Varbūt liela daļa atbildes ir tajā, ka par nevērību, nemaz nerunājot par tīšu rupjību, pret nepazīstamu džentlmeni varēja mierīgi dabūt lodi starp acīm?
Lasīt visu...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

18

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

FotoVisi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Lasīt visu...

12

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

FotoVakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot cilvēkus. Tāpat vakar vakarā uzzvanīju un papļāpāju ar latviešu ģimeni Norvēģijā, kuri komentārā pie mana ieraksta “Kāds ir Tavs telefona numurs?” bija ierakstījuši to. Maskas nav jāvalkā, policija nevienu priekšā neņem, rindās pie veikala nav jāstāv un bankomātā naudu ar groziņu nav jāizņem. Stāsts nav par to. Stāsts ir par Ģirģena atklāto divkosību.
Lasīt visu...

12

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

FotoEs kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...