Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu eiro) administratīvo sodu par faktisku naudas atmazgāšanas operāciju pieļaušanu, savukārt šodien paredzēta Swedbank grupas „piespiedu brīvprātīgā” kārtā pieaicinātā juridiskā biroja Clifford Chanceslēdziena publiskošana par bankas vēsturiskajiem darījumiem. Turklāt tās, iespējams, vēl nav lielākās no prognozējamām nepatikšanām bankai, kuras reputācija pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, atklājoties kredītiestādes patiesajai sejai un netīrajam naudas atmazgāšanas biznesam.

Swedbank un tās „augsta riska nerezidentu portfelis”

„Mēs esam banka vietējiem cilvēkiem, vietējo uzņēmumu banka, kuri darbojas attiecīgajā valstī!” – tā vēl 2018. gada oktobrī, jau pēc tam, kad atklātībā bija nākušas ziņas par grandiozu apmēru naudas atmazgāšanu Danske Bank, intervijā Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā paziņoja toreizējā Swedbank AB izpilddirektore Birgite Bonesena.

Toreiz šie viņas vārdi nekādus skaļus iebildumus neizraisīja, kaut tie izskanēja arī gandrīz divus gadus pēc tam, kad Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija mūsu valstī reģistrētajai Swedbank AB meitassabiedrībai AS Swedbank uzlikusi 1,36 miljonu eiro soda naudu.

Komisija bija konstatējusi veselu virkni nopietnu pārkāpumu bankas darbībā, tostarp nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību, kā arī citus pārkāpumus, kas kopumā norādīja uz ļoti nevērīgu attieksmi pret Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām.

Soda nauda būtu bijusi vēl lielāka, taču FKTK un Swedbank noslēdza no sabiedrības acīm tā arī noslēptu administratīvo līgumu, soda samazināšanu pamatojot ar to, ka banka esot brīvprātīgi sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus.

Jau dažus mēnešus vēlāk izrādījās, ka Latvijas Swedbank attieksme pret naudas atmazgāšanas novēršanu nav provinciāla pašdarbība, bet atbilst „lielās” Swedbank korporatīvajai un biznesa kultūrai.

Lūzuma punkts bija Zviedrijas sabiedriskās televīzijas 1. kanāla raidījums, kura nosaukumu latviski varētu tulkot kā Uzdevums. Izpēte un kura žurnālistu rīcībā bija nonākusi iespaidīga starpbanku pārskaitījumu datu bāze, - to medija informācijas avots bija nodevis caur kādu Rīgas pakomātu.

Varbūt pat vēl skandalozāks par iespējami atmazgāto miljardu uzskaitījumu bija fakts, ka izrādījās – „vietējo cilvēku, vietējo uzņēmumu” bankai ir bijis pat speciāls nosaukums saviem „melnajiem” klientiem un to finanšu līdzekļiem. Šī klientu grupa iekšēji bija dēvēta par „augsta riska nerezidentu portfeli”.

Nopludinātie dokumenti atklāja, ka šajā portfelī iekļautas apmēram divas trešdaļas bankas nerezidentu klientu, turklāt izrādījās, ka Swedbank nav smādējusi arī „viseksotiskāko” klientu līdzekļus, - viņu vidū atradās pat Krievijas jurista Sergeja Magņicka nāves sakarā pieminēti šīs valsts politiķi.

Banku nebija mulsinājis ne tas, ka par virkni klientu trūkst datu, ne tas, ka tiek pārskaitīta nauda uzņēmumiem ar acīmredzami fiktīviem pārskatiem, ne tas, ka ar iespaidīgām naudas summām manipulē uzņēmumi, kas oficiāli skaitās neaktīvi.

TV raidījumā izskanējušais secinājums bija – laikā no 2007. gada līdz 2015. gada Swedbank sistemātiski un plašā apmērā veikusi aizdomīgus pārskaitījumus, kuru kopējā summa bijusi vismaz 3,7 miljardi eiro. Pēc citas versijas tikai caur Swedbank Baltijas meitassabiedrībām veikti aizdomīgi pārskaitījumi par vismaz 5,8 miljardiem ASV dolāru.

Vesela virkne izmeklēšanu un pārbaužu

Uzreiz pēc raidījuma bankas vadība mēģināja noliegt jebkādu saistību ar netīrās naudas legalizāciju, taču ūdens jau bija izliets, - skandālu noslāpēt neizdevās. Atklātībā nonāca aizvien jauni fakti, notika kratīšana Swedbank centrālajā birojā, un beigu beigās nācās iesaistīties akcionāriem.

Rezultātā jau pagājušā gada martā no amata nācās aiziet jau pieminētajai B. Bonesenai, viņai sekoja arī bankas valdes priekšsēdētājs Larss Idemarks, un akcionāru pārstāvjiem nācās atzīt, ka uzticība Swedbank ir sarukusi gandrīz uz pusi un skandāla rezultātā zaudēti 60 miljardi kronu akcionāru naudas.

Taču, kā izrādījās, ar solījumiem par pašattīrīšanos un procedūru uzlabošanu – kā tas 2016. gada rudenī bija izdevies Latvijas Swedbank vadībai – bija par maz, un rezultātā vienas bankas akcijas vērtība no 210 kronām 2019. gada februāra vidū pašlaik, gadu un mēnesi vēlāk ir sarukusi gandrīz dubulti – līdz 122 kronām.

Swedbank ir pazaudējusi aptuveni 40% no savas tirgus vērtības, kopš parādījās pieņēmumi, ka tās Igaunijas banka no 2010. līdz 2016. gadam ir veikusi aizdomīgas milzīgas transakcijas līdz pat 20 miljardiem eiro gadā no lielākoties krievu nerezidentiem,” situāciju raksturoja Reuters.

Kāpēc tā? Pirmkārt, tāpēc, ka vairāku citu valstu tiesībsargāšanas un uzraugošās iestādes izrādījās daudz ieinteresētākas un uz kompromisiem negatavākas nekā Latvijas FKTK, - izmeklēšanu savas kompetences ietvaros sāka gan Igaunijas, gan Zviedrijas institūcijas, kuru darba rezultāti tiek solīti tuvākajā laikā. To vidū ir Zviedrijas Ekonomisko noziegumu pārvalde, pārbaudi veic arī Eiropas Centrālā banka, Zviedrijas un Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes.

Formāli izmeklēšanu ir sākusi arī Latvijas Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kura rezultātus solīja jau pagājušā gada beigās. Taču tas tā arī nav noticis, turklāt, kā izrādās, šis kriminālprocess saistībā ar aizdomīgām naudas plūsmām caur Swedbank ir sākts jau pirms astoņiem gadiem – 2012. gadā.

Kad šopavasar atklātībā parādījās ziņas par Swedbank Baltijas banku veiktām 4,8 miljonus ASV dolāru vērtām transakcijām, kas varētu būt pārkāpušas ASV noteiktās sankcijas, Valsts policija Dienai apliecināja, ka tai par tādām esot pirmā dzirdēšana un nekāds kriminālprocess vismaz pagaidām šai sakarā neesot ticis ierosināts.

Vissmagākais grēks – ASV sankciju pārkāpšana

Tomēr tieši ASV sankciju pārkāpšana Swedbank miljardu atmazgātājiem varētu radīt vismilzīgākās problēmas, un to prognozējamais apjoms un smagums pēdējos mēnešos ir devis pamatu banku nozarē skanošām runām par iespējamu nepieciešamību Swedbank šķirties no sava Baltijas biznesa, to par tirgus un ģeopolitiskajai situācijai atbilstošu cenu pārdodot uzticamākiem akcionāriem.

Cita starpā zviedru televīzijas raidījums atklāja, ka Krievijas lielākā automātisko un snaiperu šaujamieroču ražotāja – kompāniju grupa Kalašņikov ar Swedbank palīdzību ir pārskaitījusi gandrīz miljonu eiro savam ASV uzņēmumam Kalashnikov USA.

Protams, tas nebija noticis tik primitīvi, – naudu, izmantojot Britu Virdžīnu salās reģistrētas kompānijas, uz ASV vairākos maksājumos bija nogādājis Kalašņikov grupas līdzīpašnieks, krievu oligarhs Iskanders Mahmudovs, tā tika pārsūtīta nevis pašam ASV uzņēmumam, bet uz kontiem, ko kontrolēja tā vadības pārstāvji. Turklāt summa uz kopējā Swedbank veikto aizdomīgo transakciju fona nebija liela.

Taču no ASV Krimas okupācijas sakarā noteikto sankciju viedokļa summai nebija nozīmes, svarīgs bija pats fakts: saskaņā ar noteiktajām sankcijām Kalashnikov uzņēmums ASV drīkstēja darboties ieroču jomā, taču nedrīkstēja pieņemt naudu no sankciju sarakstā esošām personām. Tieši tas, kā izrādījās, bija noticis, un tieši Swedbank izrādījās tā, kas šo pārkāpumu veikusi.

Rezultātā jau gadu Swedbank veiktās transakcijas izmeklē arī ASV finanšu iestādes. Kuras tieši un kas tieši tiek izmeklēts, nav precīzi zināms. Pati Swedbank kategoriski atsakās šādas ziņas atklāt.

„Izpaust informāciju par to, kuras ASV iestādes veic izmeklēšanu, mums nav tiesību. Swedbank sadarbojas ar ASV varas iestādēm un sniedz visu nepieciešamo informāciju,” Dienai apgalvo Latvijas Swedbank preses sekretārs, bijušais žurnālists Jānis Krops.

Uz Dienas jautājumiem, kāpēc tieši kredītiestādei "nav tiesību" izpaust informāciju par to, kuras ASV iestādes veic izmeklēšanu, kādi tieši normatīvie akti to aizliedz un, ja tie nav normatīvie akti, vai kredītiestāde ir saņēmusi norādījumu no šīm iestādēm šādu informāciju neizpaust, atsakās atbildēt gan preses sekretārs, gan arī pašreizējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka, apstiprinoties faktam par ASV sankciju tīšu pārkāpšanu, sekas Swedbank varētu būt graujošas. Uz šādām prognozēm jau ir reaģējis tirgus, bankas akcijām sasniedzot pēdējos piecos gados viszemāko līmeni un vienlaikus izskanot aizvien skaļākām valodām par šīs bankas Baltijas biznesa pirmspārdošanas due diligence procesu.

Jau laikus sāk nopludināt „neatkarīgās izmeklēšanas” rezultātus

Pati banka pēc tai liktenīgā Zviedrijas TV raidījuma ir pielikusi iespaidīgas pūles, lai mēģinātu klientus, sabiedrību un, galvenais, pašmāju un citu valstu tiesībsargāšanas un finanšu uzraudzības iestādes, ka notikušais ir bijis tikai kļūda un neuzmanība, nevis apzināta bankas vadības politika, tiecoties pēc lielākas peļņas, un ka banka darīs visu iespējamo, lai „labotos”.

Taču nav ne mazāko šaubu, ka Swedbank vadība par gadiem ilgi notikušajiem darījumiem un šo iespaidīgo peļņas avotu ir bijusi lieliski informēta. Kratīšanā Zviedrijas Swedbank centrālajā ēkā cita starpā tika atrasts arī kāda norvēģu advokāta sastādīts dokuments – ziņojums bankas vadībai.

Šajā dokumentā bija gan izsacīti brīdinājumi par aizdomīgajiem pārskaitījumiem un faktiski noziedzīgu bankas amatpersonu rīcību, gan arī minēta virkne priekšlikumu, kā varētu pēc būtības noziedzīgo praksi pārtraukt. Taču tā vietā Swedbank vadība bija nolēmusi šo informāciju paturēt pie sevis un par to neziņot pat akcionāriem.

Vēl vairāk, arī pēc skandāla sākšanās Swedbank, neraugoties uz saviem publiskajiem paziņojumiem par sadarbošanos ar izmeklēšanu, līdz pat septembrim liedza Zviedrijas prokuratūrai nopratināt ziņojuma autoru, jo kredītiestāde, lūk, esot bijusi viņa kā jurista kliente.

Tikai no Swedbank pagājušā gada trešā ceturkšņa pārskata Latvijas sabiedrībai kļuva zināms, ka banka jau februārī – tātad faktiski reizē ar liktenīgo raidījumu – ir iekšējas izmeklēšanas veikšanai piesaistījusi juridisko biroju Clifford Chance, lai apstiprināt faktus un apstākļus saistībā ar „vēsturiskiem trūkumiem regulatoru prasību ievērošanā, kā arī naudas atmazgāšanas riskiem”.

Juridiskais birojs kopā ar konsultantiem gadu ir analizējis vairāk nekā 30 miljardus naudas pārskaitījumu, kas veikti no 2007. gada līdz pagājušā gada pavasarim, un zīmīgi, ka puse ir saistīta ar Baltijas valstīm. Tā atzinuma publiskošana tad arī ir tikusi solīta šodien, 23. martā (iepriekš bija runa par „gada sākumu”).

Swedbank pati apgalvo, ka Clifford Chance veicot pilnīgi neatkarīgu izmeklēšanu. Taču vienlaikus jau pirms šīs „neatkarīgās izmeklēšanas” rezultātu publiskošanas Swedbank jau 11. martā ir paspējusi informēt Stokholmas biržu par vismaz daļu no šiem rezultātiem.

Saskaņā ar Swedbank interpretāciju ASV noteiktās sankcijas esot pārkāptas (turklāt tikai iespējamības formā) vienīgi saistībā ar kopumā 586 dolāru transakcijām 4,8 miljonu ASV kopapjomā, kuras 2015. un 2016. gadā veiktas caur triju Baltijas valstu Swedbank kredītiestādēm. Par šiem rezultātiem Swedbank pati arī informēšot ASV Finanšu ministrijas Ārzemju aktīvu kontroles biroju, no kura atkarīgs iespējamo soda sankciju apmērs un forma.

Vai ar to pietiks, lai iežēlinātu ASV varas iestādes, pašlaik netiek droši prognozēts. Tam acīmredzami netic arī pati Swedbank vadība, kas ir uzsākusi līdz šim neredzēta līmeņa „attiecību uzlabošanu” ar Baltijas valstu vadību.

Deklarētā atklātība jau pagaisusi

Šā gada februārī jaunais „lielās” Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons tikās ar valdības pārstāvjiem Lietuvā, bet 6. martā oficiāli tika ziņots par viņa tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Sabiedrībai tobrīd netika atklāts, ka Swedbank faktiskais vadītājs tiekas arī ar Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājiem.

No prezidenta kancelejas izplatītā oficiālā preses paziņojuma varēja noprast tikai to, ka E. Levits un J. Henriksons ir cita starpā pārrunājuši arī „Latvijas un tās finanšu sektora paveikto cīņā ar finanšu noziegumiem, tālākos soļus šajā jomā,” – bet ne vairāk.

Prezidenta kanceleja uz tai 10. martā nodotiem jautājumiem šai sakarā nav atbildējusi joprojām, un ir izrādījies, ka, neraugoties uz publiskajiem paziņojumiem pat atklātību komunikācijā ar sabiedrību, arī Swedbank nav gatava atklāt – kādi tieši jautājumi pārrunāti un kāpēc tieši tagad tās vadītājs nolēmis apciemot Latviju.

Visu šo gadu zviedru Swedbank vadība visdažādākajos veidos ir publiski apliecinājusi, ka bankas politika esot būtiski mainījusies un kļuvusi nesalīdzināmi atklātāka un likumpaklausīgāka. Jaunieceltais Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons medijiem ir stāstījis par jaunu ēru kredītiestādes darbā, ko raksturošot atklātība un sadarbība.

Taču uz jautājumu, kādu tieši informāciju J. Henriksons sniedza Valsts prezidentam par kredītiestādes paveikto „cīņā ar finanšu noziegumiem un tālākajiem soļiem šajā jomā”, Swedbank vispirms atbild ar vispārīgām frāzēm par to, ka tikšanās laikā „pārrunāja dažādus tematus”, tostarp „galvenokārt par banku nozares darbu” un „apspriesti tika jautājumi, kas skar visas banku nozares uzraudzību un kontroles mehānismu darbu”.

Savukārt uz lūgumu minēt precīzu informāciju, ko J. Henriksons Latvijas prezidentam esot sniedzis par Swedbank jau paveikto cīņā ar finanšu noziegumiem un par to, kādi soļi vēl tiks sperti, lai neatkārtotos aizvadīto gadu noziedzīgās norises, Swedbank deklarētā atklātība pagaist.

„Mūsu nosūtītajās atbildēs ir iekļauta visa iespējamā informācija, lai varētu atbildēt uz Jūsu jautājumiem. Swedbank kā uzņēmums, kas pārstāv stingri regulētu nozari, nekad nekomentē procesus, kas saistīti ar uzraugošo un izmeklējošo iestāžu darbu,” pavēsta bankas preses sekretārs. Savukārt kredītiestādes vadītājs R. Rubenis uz jautājumiem atbildēt atsakās.

Slēpa informāciju pat no Zviedrijas inspekcijas

Uz šādu Swedbank divkosību ne tikai informācijas atklāšanas jomā skaidri norādīts arī aizvadītajā ceturtdienā publiskotajā Zviedrijas Finanšu inspekcijas slēdzienā. Tajā cita starpā minēts arī tas, ka Finanšu inspekcija atklājusi veselu virkni gadījumu, kad banka slēpusi dokumentus un informāciju pat no valsts iestādēm.

„Izmeklēšana rāda, ka Swedbank AB ir zinājusi par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijā. Neraugoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kas brīdināja par trūkumiem tās Baltijas meitasbankās un par naudas atmazgāšanas risku, banka neveica atbilstošas un pietiekamas darbības,” secinājusi Finanšu inspekcija.

Bet kā ir patiesībā? Un kāds sakars Swedbank varētu būt ar nesen Valsts drošības dienesta veiktajām kratīšanām pie personām, kas saistītas ar Krievijas Pirmā kanāla translēšanu Latvijā? Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

72
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...