Pirmkārt, šobrīd „Rail Baltica” būvniecība ir noteikti jāaptur
Guntars Vītols29.07.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Esmu daudz domājis, ko es personīgi darītu ar Rail Baltica šābrīža situācijā. Ja sēdētu lēmējvaras pozīcijā. Pirmkārt, šobrīd RB būvniecība ir noteikti jāaptur. Ne vispār, bet uz laiku - līdz aptuveni 2027.gadam. Jāaptur nevis darbs, bet tieši būvniecība.
Kāpēc? Pirmkārt, projekts nav izplānots. Ir zināms, ka neviens konkrēti projektu nevada, nav skaidras prioritātes, nav skaidrs, ko un kur vispār būvēt, marasmi ar megadārgu staciju (pat ne pamattrases) būvniecības uzsākšanu ir ilustrācija, ka viss notiek absolūti haotiski.
Otrs iemesls ir tas, ka reāli, gribi negribi, projektam nav naudas. Un šobrīd nebūs. Nebūvēs tāpat. Kāpēc jāiesaldē uz pāris gadiem? Tāpēc, ka jāsagaida eironaudu nākamais plānošanas periods, kad pateiks - cik un vai naudas iedos ES.
Ja es vadītu MK, tad tagad nozīmētu konkrētus atbildīgos (nevis darba grupas) konkrēta minimālistiska projekta izstrādei. Pats uzņemtos vadību un pilnu atbildību. Skaidra plāna izstrādei. Minimālistiska, jo projekta jebkurā formā milzīgā dārdzība principiāli neļauj sapņot par kaut ko vairāk par absolūtu minimumu.
Tas nozīmē vienu sliežu pāri un galvenais, lai savieno Lietuvu ar Igauniju. Kaimiņus nevajag „piekāst”, kaut gan man ir aizdomas, ka arī igauņi varētu projektu iesaldēt.
Nākamais - ar konkrētu plānu, kas jāizstrādā tagad, pāris gados, es iekustinātu emisārus un brauktu pats uz EK, kurinātu sarunas, ka nākamajā plānošanas periodā vēlamies no ES saņemt naudas RB realizēšanai aptuveni 90% apmērā. Ne mazāk.
Dīls ir vienkāršs - mēs tiešām projektu nevaram atļauties. Arī uzturēšana būs milzu slogs mūsu budžetam, un tāpēc bez ES naudām projekts jāizmet miskastē. Bet jāizdara no savas puses viss iespējamais, un uz pārrunu galda jāliek ticama tāme un koncepts. Lai tad lemj. No savas puses es izdarītu visu, ko varu, un „liktu savu galvu ķīlā”.
***
Piešķirot tikai 10 miljonus eiro jau paveikto darbu apmaksai, valdība faktiski pārkāps esošās līgumattiecības - tās pilnā apmērā un termiņā nepildīs. Bankroto majestozo gluži nav, bet klusītiņām sūc.
Kas ir sūri grūti sakasītie 10 miljoni? Piliens jūrā. Tikai divu briškenstaciju būvei vajag 100 reižu vairāk un tad vēl 1000 reižu vairāk projektam kopumā. Tas, lai saprastu problēmas mērogu.
Briškens gan turpina gāzēt - jābūvējot tāpat! Kopiloti gan saka, ka lidmašīnā degviela beigusies, bet šamējais rausta kloķus brumbrum. Bērnudārzs lido, kā māk.
Ko valdība kopumā? Valdība atzinusi, ka nezina, ko darīt, lēmumu pieņemt nespēj un mēģina kratīties nost no atbildības. RB ir politiski vadīts projekts un augstākā izpildvara valstī ir MK, kas saka - nespējam lemt.
Lemtnespējīga valdība gan nenozīmē, ka to mainīs. Mums tāda ir jau vismaz 10 gadus, un nekas. Valdību ilgstoši vada JV, politiskās manipulācijas meistari - viņiem līdz šim vienmēr izdevies nogrūst atbildību uz kādu citu.
Tagad gan mēģina atsaukties uz Valsts kontroli, gan mēģina ievilkt kaku virpulī arī opozīciju, pēkšņi kā „padomdevēju” nosaucot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Principā lieto to pašu veco Kariņa metodi – „es neko par lidojumiem nezināju, un vispār - lidoja Citskovskis, nevis es”.
Tad vēl absurdi piesauc parlamentu, kam būtu jālemj. Valdības vietā? Tās pašas valdības, kura pārstāv Saeimas vairākumu un kuru parlamenta vairākums iecēlis tieši lēmumu pieņemšanai, piešķirot augstāko izpildvaru valstī?
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
