Pirmkārt, šobrīd „Rail Baltica” būvniecība ir noteikti jāaptur
Guntars Vītols29.07.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Esmu daudz domājis, ko es personīgi darītu ar Rail Baltica šābrīža situācijā. Ja sēdētu lēmējvaras pozīcijā. Pirmkārt, šobrīd RB būvniecība ir noteikti jāaptur. Ne vispār, bet uz laiku - līdz aptuveni 2027.gadam. Jāaptur nevis darbs, bet tieši būvniecība.
Kāpēc? Pirmkārt, projekts nav izplānots. Ir zināms, ka neviens konkrēti projektu nevada, nav skaidras prioritātes, nav skaidrs, ko un kur vispār būvēt, marasmi ar megadārgu staciju (pat ne pamattrases) būvniecības uzsākšanu ir ilustrācija, ka viss notiek absolūti haotiski.
Otrs iemesls ir tas, ka reāli, gribi negribi, projektam nav naudas. Un šobrīd nebūs. Nebūvēs tāpat. Kāpēc jāiesaldē uz pāris gadiem? Tāpēc, ka jāsagaida eironaudu nākamais plānošanas periods, kad pateiks - cik un vai naudas iedos ES.
Ja es vadītu MK, tad tagad nozīmētu konkrētus atbildīgos (nevis darba grupas) konkrēta minimālistiska projekta izstrādei. Pats uzņemtos vadību un pilnu atbildību. Skaidra plāna izstrādei. Minimālistiska, jo projekta jebkurā formā milzīgā dārdzība principiāli neļauj sapņot par kaut ko vairāk par absolūtu minimumu.
Tas nozīmē vienu sliežu pāri un galvenais, lai savieno Lietuvu ar Igauniju. Kaimiņus nevajag „piekāst”, kaut gan man ir aizdomas, ka arī igauņi varētu projektu iesaldēt.
Nākamais - ar konkrētu plānu, kas jāizstrādā tagad, pāris gados, es iekustinātu emisārus un brauktu pats uz EK, kurinātu sarunas, ka nākamajā plānošanas periodā vēlamies no ES saņemt naudas RB realizēšanai aptuveni 90% apmērā. Ne mazāk.
Dīls ir vienkāršs - mēs tiešām projektu nevaram atļauties. Arī uzturēšana būs milzu slogs mūsu budžetam, un tāpēc bez ES naudām projekts jāizmet miskastē. Bet jāizdara no savas puses viss iespējamais, un uz pārrunu galda jāliek ticama tāme un koncepts. Lai tad lemj. No savas puses es izdarītu visu, ko varu, un „liktu savu galvu ķīlā”.
***
Piešķirot tikai 10 miljonus eiro jau paveikto darbu apmaksai, valdība faktiski pārkāps esošās līgumattiecības - tās pilnā apmērā un termiņā nepildīs. Bankroto majestozo gluži nav, bet klusītiņām sūc.
Kas ir sūri grūti sakasītie 10 miljoni? Piliens jūrā. Tikai divu briškenstaciju būvei vajag 100 reižu vairāk un tad vēl 1000 reižu vairāk projektam kopumā. Tas, lai saprastu problēmas mērogu.
Briškens gan turpina gāzēt - jābūvējot tāpat! Kopiloti gan saka, ka lidmašīnā degviela beigusies, bet šamējais rausta kloķus brumbrum. Bērnudārzs lido, kā māk.
Ko valdība kopumā? Valdība atzinusi, ka nezina, ko darīt, lēmumu pieņemt nespēj un mēģina kratīties nost no atbildības. RB ir politiski vadīts projekts un augstākā izpildvara valstī ir MK, kas saka - nespējam lemt.
Lemtnespējīga valdība gan nenozīmē, ka to mainīs. Mums tāda ir jau vismaz 10 gadus, un nekas. Valdību ilgstoši vada JV, politiskās manipulācijas meistari - viņiem līdz šim vienmēr izdevies nogrūst atbildību uz kādu citu.
Tagad gan mēģina atsaukties uz Valsts kontroli, gan mēģina ievilkt kaku virpulī arī opozīciju, pēkšņi kā „padomdevēju” nosaucot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Principā lieto to pašu veco Kariņa metodi – „es neko par lidojumiem nezināju, un vispār - lidoja Citskovskis, nevis es”.
Tad vēl absurdi piesauc parlamentu, kam būtu jālemj. Valdības vietā? Tās pašas valdības, kura pārstāv Saeimas vairākumu un kuru parlamenta vairākums iecēlis tieši lēmumu pieņemšanai, piešķirot augstāko izpildvaru valstī?
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
