Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pirms balsošanas pārdomas

Hermanis Juzefovičs
15.09.2011.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās nedēļās esmu piedalījies vairākās nejēdzīgās izrādēs, ko sauc par deputātu kandidātu tikšanās ar vēlētājiem. Sekoju, cik nu man laiks atļauj, ar tālrāža starpniecību deputātu kandidātu publiskajām debatēm.

Nedaudz par sevi. Esmu bijušais uzņēmējs, divus gadus atpakaļ pārtraucu divu nelielu ražotņu darbību, jo uzņēmumam nebija kredītu. Sākoties ekonomiskajai lejupslīdei, ražotāji sāka piedāvāt savu produkciju zem pašizmaksas, jo banku kredīti tiem spieda veikt ik mēneša maksājumus, un apstāties nevarēja. Lielai daļai ražotāju nebija uzkrājumu, bija tikai kredīti, kurus nācās atmaksāt ik mēnesi. Pieprasījums strauji kritās, un, lai saglabātu naudas plūsmu, cena tika pazemināta zem pašizmaksas ar domu, ka naudas aprite jāsaglabā jebkuriem līdzekļiem.

Apstāties nevarēja, kredītu ikmēneša maksājumi to neļāva. Tādiem kā man bija izdevīgāk ražotnes slēgt, izņemt no uzņēmumiem apgrozāmos līdzekļus un tos izvietot dažādos finanšu tirgos. Nebija jēgas iet pret vēju un zaudēt nopelnīto ar dempinga cenām. Manas ražotnes ir saglabātas, ar nelielu investīciju palīdzību varētu atsākt ražošanu. BET !!!!!

Salacgrīvā mani pārsteidza Arvils Ašeradens, LR 10. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, politisko partiju apvienības Vienotība, valdes loceklis un deputāta kandidāts. Uzdevu jautājumu, kas bija adresēts konkrēti viņam:

„Latvijā reģistrētajās bankās, mājsaimniecību brīvo līdzekļu noguldījumi depozītos sastāda 3,4 miljardi latu (4/5 viena gada valsts budžeta ieņēmumu apjoms), plus vēl nezināms daudzums  citos finansu instrumentos un ārzemju banku kontos. Šī ir nauda, kura nestrādā Latvijas tautsaimniecības labā, bet ir iegūta šais tirgos un izņemta no Latvijas tautsaimniecības. Bankas šo naudu ir akumulējušas, un labākajā gadījumā ir izsniegušas patēriņu vai hipotekārajos kredītos.

Es esmu viens no tiem, kuram ir šie brīvie līdzekļi, un ir nelieli uzkrājumi. Līdz šim izpildvara Latvijā nav spējusi mani pārliecināt, ka mani brīvie līdzekļi ir jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā, ka es no šāda soļa gūšu kādu labumu. Runas par investīciju piesaisti skan ik dienas. Redz, kur stāv 3,4 miljardi, piesaistiet.

Kā jūs mani, un man līdzīgos iekārdināsiet un pārliecināsiet, ka brīvie līdzekļi ir jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā, nevis banku depozītos vai citu valstu vērtspapīros? Ko un kādus lēmumus taisāties pieņemt, lai šo potenciālo investīciju naudu piesaistītu (atgrieztu) Latvijas tautsaimniecībai? Pašlaik es jūsu pārstāvētajai valdībai neticu. Nestāstiet ko esat darījuši, un kādi ir Jūsu sasniegumi līdz šim. Līdz šim Jūs neesat darījuši NEKO, jo nauda ir tur kur ir. KO JŪS TAISĀTIES DARĪT???”

Šis kungs pirms atbildes manāmi saminstinājās. Un neko vairāk par sava partijas biedra un pašreizējā Ministru prezidenta slavināšanu un viņa varoņdarbiem par krīzes pārvarēšanu pateikt nevarēja. Tika pieminēta birža OMX NASDAQ Rīga. Uz jautājumu, lai nosauc kaut vienu pēdējos divos gados pieņemto lēmumu, kas popularizētu jeb veicinātu augstāk minētās iestādes darbu, atbildes nebija.

Kārtējo reizi pārliecinājos, ka reālu plānu par investīciju piesaisti nav, nav pat izpratnes, ko un kā darīt. Ir tikai deklaratīvi saukļi – piesaistīt, veicināt, attīstīt.

Apkopojot un analizējot šo vairāku nedēļu deputātu kandidātu atbildes par tautsaimniecību un tās perspektīvām, secinu, ka šie cilvēki ir atrauti no reālajiem notikumiem valstī. Sarunās ar skolotājiem, pensionāriem, mediķiem un daudziem citiem dažādu sfēru profesiju pārstāvjiem jāklausās, ka ‘’viņi’’ tur augšā neko nesaprot un negrib saprast.

Klausos publiskās debates, un nesaprotu, kamdēļ mēs neesam tur, kur mūs jau 20 gadus ar saviem solījumiem ved šie deputāti? Kur ir misēklis? Solījumi un plāni ir nemainīgi, bet apmierināto cilvēku, kas izteiktos pozitīvi, ir ļoti, ļoti maz.

Es jums, mediķi, pensionāri, skolotāji un visi pārējie cilvēki, varu pateikt, ka šīs ne visiem saprotamās, bet no malas it kā ļoti gudrās runas par ekonomiku, ražošanu, eksportu, investīciju piesaisti un citām līdzīgām tēmām ir tāds pats gudru un tukšu frāžu savārstījums kā tad, kad tiek runāts par pensijām, medicīnu vai citām lietām.

Skumjas un dusmas. Dažreiz, kad aizmirstu, ka tas attiecas uz mani un manu nākotni, smejos. Kad izdzirdu kārtējās blēņas (saucas – populisms vai tukši solījumi), gribas stingros vārdos izkliegt savu sašutumu.

Atklāts jautājums - ko darīt un kā rīkoties? Nemāku pašlaik definēt savas sajūtas. Esmu lielā neziņā, kas un kā būs. Ko ES varu darīt, lai kaut nedaudz piebremzētu šos melus un maldus? Būšu godīgs – nezinu. Negribu pieņemt sasteigtus lēmumus. Iekšēji manī briest liels neapmierinātības burbulis. Nevēlos, lai tas sprāgtu, - tiks pieņemti neracionāli lēmumi. Apkārt raugoties, pamanu, ka tāds neesmu es viens. Ja mans burbulis sprāgs vientulībā, ar savu spontāno rīcību nodarīšu sev kaitējumu. Ja šādi neapmierinātības burbuļi sprāgs masveidā un vienlaikus, nepatikšanas jau būs valstiskas.

Tamdēļ arī uzrakstīju, ka nepiekrītu šiem cilvēkiem, (gandrīz visiem, no visiem sarakstiem izvirzītajiem, kurus nācies ir dzirdēt vai saskarties ar viņu darbiem), kas pretendē kārtējo reizi uz augstajiem amatiem ar meliem un populismu. Es uzskatu, ka viņi nav īstie. Pēc loģikas man pašlaik vajadzētu nosaukt tos dažus cilvēkus un to partiju, par kuru nu būtu jābalso. Pats esmu izlēmis, par ko balsot. Jums novēlu izdarīt pareizo izvēli un vēlu veiksmi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...