Iesaki rakstu: 
Pēdējās nedēļās esmu piedalījies vairākās nejēdzīgās izrādēs, ko sauc par deputātu kandidātu tikšanās ar vēlētājiem. Sekoju, cik nu man laiks atļauj, ar tālrāža starpniecību deputātu kandidātu publiskajām debatēm.
Nedaudz par sevi. Esmu bijušais uzņēmējs, divus gadus atpakaļ pārtraucu divu nelielu ražotņu darbību, jo uzņēmumam nebija kredītu. Sākoties ekonomiskajai lejupslīdei, ražotāji sāka piedāvāt savu produkciju zem pašizmaksas, jo banku kredīti tiem spieda veikt ik mēneša maksājumus, un apstāties nevarēja. Lielai daļai ražotāju nebija uzkrājumu, bija tikai kredīti, kurus nācās atmaksāt ik mēnesi. Pieprasījums strauji kritās, un, lai saglabātu naudas plūsmu, cena tika pazemināta zem pašizmaksas ar domu, ka naudas aprite jāsaglabā jebkuriem līdzekļiem.
Apstāties nevarēja, kredītu ikmēneša maksājumi to neļāva. Tādiem kā man bija izdevīgāk ražotnes slēgt, izņemt no uzņēmumiem apgrozāmos līdzekļus un tos izvietot dažādos finanšu tirgos. Nebija jēgas iet pret vēju un zaudēt nopelnīto ar dempinga cenām. Manas ražotnes ir saglabātas, ar nelielu investīciju palīdzību varētu atsākt ražošanu. BET !!!!!
Salacgrīvā mani pārsteidza Arvils Ašeradens, LR 10. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, politisko partiju apvienības Vienotība, valdes loceklis un deputāta kandidāts. Uzdevu jautājumu, kas bija adresēts konkrēti viņam:
„Latvijā reģistrētajās bankās, mājsaimniecību brīvo līdzekļu noguldījumi depozītos sastāda 3,4 miljardi latu (4/5 viena gada valsts budžeta ieņēmumu apjoms), plus vēl nezināms daudzums citos finansu instrumentos un ārzemju banku kontos. Šī ir nauda, kura nestrādā Latvijas tautsaimniecības labā, bet ir iegūta šais tirgos un izņemta no Latvijas tautsaimniecības. Bankas šo naudu ir akumulējušas, un labākajā gadījumā ir izsniegušas patēriņu vai hipotekārajos kredītos.
Es esmu viens no tiem, kuram ir šie brīvie līdzekļi, un ir nelieli uzkrājumi. Līdz šim izpildvara Latvijā nav spējusi mani pārliecināt, ka mani brīvie līdzekļi ir jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā, ka es no šāda soļa gūšu kādu labumu. Runas par investīciju piesaisti skan ik dienas. Redz, kur stāv 3,4 miljardi, piesaistiet.
Kā jūs mani, un man līdzīgos iekārdināsiet un pārliecināsiet, ka brīvie līdzekļi ir jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā, nevis banku depozītos vai citu valstu vērtspapīros? Ko un kādus lēmumus taisāties pieņemt, lai šo potenciālo investīciju naudu piesaistītu (atgrieztu) Latvijas tautsaimniecībai? Pašlaik es jūsu pārstāvētajai valdībai neticu. Nestāstiet ko esat darījuši, un kādi ir Jūsu sasniegumi līdz šim. Līdz šim Jūs neesat darījuši NEKO, jo nauda ir tur kur ir. KO JŪS TAISĀTIES DARĪT???”
Šis kungs pirms atbildes manāmi saminstinājās. Un neko vairāk par sava partijas biedra un pašreizējā Ministru prezidenta slavināšanu un viņa varoņdarbiem par krīzes pārvarēšanu pateikt nevarēja. Tika pieminēta birža OMX NASDAQ Rīga. Uz jautājumu, lai nosauc kaut vienu pēdējos divos gados pieņemto lēmumu, kas popularizētu jeb veicinātu augstāk minētās iestādes darbu, atbildes nebija.
Kārtējo reizi pārliecinājos, ka reālu plānu par investīciju piesaisti nav, nav pat izpratnes, ko un kā darīt. Ir tikai deklaratīvi saukļi – piesaistīt, veicināt, attīstīt.
Apkopojot un analizējot šo vairāku nedēļu deputātu kandidātu atbildes par tautsaimniecību un tās perspektīvām, secinu, ka šie cilvēki ir atrauti no reālajiem notikumiem valstī. Sarunās ar skolotājiem, pensionāriem, mediķiem un daudziem citiem dažādu sfēru profesiju pārstāvjiem jāklausās, ka ‘’viņi’’ tur augšā neko nesaprot un negrib saprast.
Klausos publiskās debates, un nesaprotu, kamdēļ mēs neesam tur, kur mūs jau 20 gadus ar saviem solījumiem ved šie deputāti? Kur ir misēklis? Solījumi un plāni ir nemainīgi, bet apmierināto cilvēku, kas izteiktos pozitīvi, ir ļoti, ļoti maz.
Es jums, mediķi, pensionāri, skolotāji un visi pārējie cilvēki, varu pateikt, ka šīs ne visiem saprotamās, bet no malas it kā ļoti gudrās runas par ekonomiku, ražošanu, eksportu, investīciju piesaisti un citām līdzīgām tēmām ir tāds pats gudru un tukšu frāžu savārstījums kā tad, kad tiek runāts par pensijām, medicīnu vai citām lietām.
Skumjas un dusmas. Dažreiz, kad aizmirstu, ka tas attiecas uz mani un manu nākotni, smejos. Kad izdzirdu kārtējās blēņas (saucas – populisms vai tukši solījumi), gribas stingros vārdos izkliegt savu sašutumu.
Atklāts jautājums - ko darīt un kā rīkoties? Nemāku pašlaik definēt savas sajūtas. Esmu lielā neziņā, kas un kā būs. Ko ES varu darīt, lai kaut nedaudz piebremzētu šos melus un maldus? Būšu godīgs – nezinu. Negribu pieņemt sasteigtus lēmumus. Iekšēji manī briest liels neapmierinātības burbulis. Nevēlos, lai tas sprāgtu, - tiks pieņemti neracionāli lēmumi. Apkārt raugoties, pamanu, ka tāds neesmu es viens. Ja mans burbulis sprāgs vientulībā, ar savu spontāno rīcību nodarīšu sev kaitējumu. Ja šādi neapmierinātības burbuļi sprāgs masveidā un vienlaikus, nepatikšanas jau būs valstiskas.
Tamdēļ arī uzrakstīju, ka nepiekrītu šiem cilvēkiem, (gandrīz visiem, no visiem sarakstiem izvirzītajiem, kurus nācies ir dzirdēt vai saskarties ar viņu darbiem), kas pretendē kārtējo reizi uz augstajiem amatiem ar meliem un populismu. Es uzskatu, ka viņi nav īstie. Pēc loģikas man pašlaik vajadzētu nosaukt tos dažus cilvēkus un to partiju, par kuru nu būtu jābalso. Pats esmu izlēmis, par ko balsot. Jums novēlu izdarīt pareizo izvēli un vēlu veiksmi.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
