Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties
N. Andersons07.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā?
Nākamajā dienā pēc pašvaldību vēlēšanām, kad partijas svinēja uzvaras vai slīcināja bēdas, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Ojārs Skudra (agrāk figurējis arī kā šīs pašas mācību iestādes profesors) LETAi pastāstīja šādus brīnumus:
"Viņa [Skudras] ieskatā iedzīvotāju zemo aktivitāti nav ļoti ietekmējis tas, ka Saeimā un valdībā esošās partijas būtu sevi kaut kā diskreditējušas, jo kopumā iedzīvotāji pārsvarā balsojuši tieši par partijām un partiju apvienībām nevis, piemēram, vēlētāju apvienībām."
Ja O. Skudra tiešām būtu politologs vai poltikas zinātnes speciālists, viņš būtu pamanījis tādu "sīkumu" kā acīmredzamo faktu, ka vēlētāju apvienības vairs neeksistē kā suga. Turklāt pat agrāk tās varēja veidot tikai mazākajās pašvaldībās, ne visās, bet pašlaik (sakarā ar pašvaldību reformu un lielu novadu izveidi) vēlētāju apvienības izslēgtas no likuma vispār. Tādas neeksistē. To var nepamanīt vēlētājs, bet to nezina Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks?
"Vidzemē, pēc Skudras teiktā, vēlēšanu aktivitāte vienmēr esot bijusi salīdzinoši augstāka nekā valstī kopumā, savukārt Latgalē lomu, iespējams, spēlējusi partija "Saskaņa", kas uzvarējusi abās lielākajās Latgales pilsētās - Rēzeknē un Daugavpilī."
Šis ir gadījums, kad pat vārdiņš "iespējams" neglābj verificējami nepatiesu izteikumu. Latgalē kā reiz "Saskaņai" nav bijusi nekāda loma (ne veicinoša un arī ne negatīva) uz vēlētāju aktivitāti, jo tieši "Saskaņas" uzvarētajās Latgales lielpilsētās nav vērojams nekāds vēlētāju aktivitātes pieaugums un arī ne īpaši netipiski zemāks apmeklējums kā citur valstī.
Cieti skaitļi parāda, ka "Saskaņai" Daugavpilī un Rēzeknē nav bijusi it nekāda loma vēlētāju mobilizēšanā un arī ne to demotivēšanā vēlēt: abās pilsētās nobalsojis nedaudz virs 31 procenta vēlētāju, kas ir mazāk nekā "latgaliskajās" pašvaldībās, taču vairāk nekā Augšdaugavas novadā. Rezultāti parāda, ka pie zemas vēlētāju aktivitātes "Saskaņa" zaudējusi Rēzeknē vienu mandātu, kura elektorāts aizgājis pie "Progresīvajiem".
Savukārt Daugavpilī "Saskaņa" pret 2017. gada rezultātiem guvusi labākus procentus un divus mandātus vairāk, taču faktiski saņemtais balsu skaits nokrities no 7700 uz 4500. Interesanti, kur šajos rezultātos kaut viens faktors attiecībā uz vēlētāju dalību vēlēšanās liktu domāt, ka "Latgalē lomu, iespējams, spēlējusi "Saskaņas" partija"? Un, ja tā būtu, tad kāda šī "loma" varētu būt bijusi, ja dati parāda precīzi neko?
O. Skudras izteikumi tik ļoti atgādina viņa jaunības laiku publisko "komunikāciju" tikai vienā virzienā (no PSKP CK uz leju, bet nekad pretējā virzienā), ka viņam pat neienāk prātā, ka viņa izteikumi auditorijai varētu likties dīvaini. Mūsdienās politpareizi ir aizstāvēt partiju kā politiskās varas faktiskās struktūras neizbēgamu sastāvdaļu (pretstatā ASV, daudzām ES valstīm un pat Ukrainai, pie mums cilvēks nevar startēt kā neatkarīgais, bezpartejiskais kandidāts ne uz vienu pašu vēlētu amatu), un tāpēc O. Skudra attaisno partiju varas monopolu, "norādīdams", ka iedzīvotāji neesot balsojuši par "vēlētāju apvienībām" vispār nemaz... un tas nekas, ka partijas izslēgušas vēlētāju apvienības no politiskā procesa!
Ne pirmo reizi O. Skudra pilnā nopietnībā runā tā, it kā sēdētu padomju laiku "Globusa" studijā un atstāstītu "galvenās tēzes, kuras padomju politiskajiem komentētājiem nesen atgādināja Politbiroja loceklis b. Gromiko. Tas nekas, ka uz šodienas "Globusa" studiju jebkurā brīdī (gan metaforiski, gan burtiski) var piezvanīt klausītāji un norādīt uz runātāju sniegtās informācijas nepilnībām.
Bet, protams, ir iespējams arī pavisam cits izskaidrojums šādiem izteikumiem no "pilnmēness neredzamās puses". Varbūt viss ir daudz vienkāršāk? Varbūt turpmāk katru reizi, pirms prasīt viedokli Ojāram Skudram, žurnālistiem vispirms būs jāpārliecinās, ka sarunbiedrs nav dzēris un saprot, ko runā!
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
