Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī) Valda Zatlera teikto, kad viņš aizvadītajā nedēļā medijiem un sabiedrībai skaidroja, kāpēc SAB pārziņā esošā Latvijas PSR VDK kartotēka jeb tautas valodā „čekas maisi” ar likumu „jānorok” vēl uz 30 gadiem.

Īsumā - nevarot būt pilnīgas pārliecības, ka čekas maisos ir visas kartītes. Aģentu skaits bijis tuvu 25 tūkstošiem, bet maisos ir kartītes tikai par četrarpus tūkstošiem personu. Turklāt tajās atrodamā informācija neļaujot nepārprotami konstatēt faktu par sadarbību ar VDK.

Zatlers pauda šaubas, vai sabiedrība 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir gatava sākt izskaidrošanos, un izteica bažas, ka maisu atvēršana radītu jaunu šķelšanos sabiedrībā - pirmkārt jau pašu latviešu vidū. Piedevām runa esot arī par valsts drošību (no pēdējā tad izriet, ka kādreizējie aģenti ieņēmuši un joprojām ieņem nozīmīgas pozīcijas valsts vadībā).

Jāatzīmē būtisks aspekts: neviena no amatpersonām savos skaidrojumos līdz šim nav uzskatījusi par vajadzīgu kaut vai pieminēt to Latvijas sabiedrības daļu, kas padomju režīma laikā cietusi no VDK aģentu un darbinieku rīcības un joprojām nav saņēmusi morālu kompensāciju par pārdzīvoto, aplūkot likumprojekta ideju ar tās acīm.

Vēsturnieka Ritvara Jansona rīcībā ir korektāka informācija: līdzās 4300 VDK aģentu kartītēm pastāvot arī elektroniskā datu bāze, kurā ir informācija par 35 656 VDK ziņotājiem un 8000 šo ziņotāju ziņojumu atreferējumi, saglabājušās arī nedaudzas operatīvās lietas. Viņaprāt, šis materiāls, kurš satur VDK dokumentus arī par 80.gadu otrās puses Atmodas organizācijām, kompleksi jāpēta vēsturniekiem, bet valstij tam jāatvēl vajadzīgie finanšu resursi. Daļa informācijas, lai arī nepilnīga, noteikti ir jāpublisko, pievienojot zinātniskus komentārus. Jansons Latvijas Radio aicināja nelikt vienos svaru kausos informatorus ar pavēļu devējiem, kuru augšgalā vietējā līmenī atradās Latvijas PSR KP Centrālkomitejas locekļi.

Šķiet, likumdevēji, nākot klajā ar šādu iniciatīvu, nav uzskatījuši par vajadzīgu iepriekš konsultēties ar šajā jomā kompetentiem vēsturniekiem. Tāpat vērā nav ņemta sabiedrības vēlme un tiesības uz nosacītu vēsturiskā taisnīguma piepildīšanos. Noraidot Valda Zatlera šaubas varam apgalvot, ka sabiedrība jau ilgi gaidījusi uz iespēju civilizēti izvērtēt savu pagātni. Šo vajadzību pēc skaidrības nedrīkst infantili „norakt", nācijas kolektīvajā zemapziņā uzturot spēkā savulaik „čekas" iedibinātās bailes un noteikumus. Tikai sociālistiskajā reālismā sakņotās bezkonflikta teorijas pārņemtiem cilvēkiem var šķist, ka, noslēgusi nekrietnu darījumu par patiesības noklusēšanu, sabiedrība kļūs vienotāka.

Politiķi pašlaik piedāvā sabiedrībai turpināt dzīvot dubultu dzīvi, vienai cilvēku daļai nedodot norēķinu iespēju ar pagātni - iespēju atzīt savas kļūdas un atvieglot sirdsapziņu lustrācijas procesā, otrai daļai - piedot. Tas ir arī jautājums par uzticamību valsts varai, par savstarpējās uzticamības līmeni starp sabiedrības locekļiem. Tā ir arī nepārprotama mācība jaunajai paaudzei, ka nodevība principā nav nekas slikts un ka tā ir noslēpjama.

Liedzot iespēju pilsoņiem lustrēties humānā un diskrētā procedūrā, viņiem tiek atņemta iespēja atbrīvoties no padomju kauna krusta. To personu vārdi, kuri brīvprātīgi lustrējas valsts nodrošinātā procedūrā, netiek publicēti, tādēļ versijas par sabiedrības šķelšanu ir, mazākais, nekorektas. Persona savu lustrāciju var un drīkst, ja vēlas, paturēt slepenībā, neinformēt ne savu ģimeni, ne draugus. Tā ir individuāla rēķinu noslēgšana ar pagātni, savu valsti un sirdsapziņu, nevis publisks process.

No tiem, kuri iestājas par „čekas maisu iesaldēšanu", nereti atskan sabiedrību biedējoša retorika - notikšot „raganu medības", bijušo aģentu un čekistu „atspārdīšana", maisu atvēršana esot novēlota utt., un tā joprojām. Tomēr nav dzirdēts par vardarbīgiem gadījumiem citās postpadomju bloka valstīs, kurās tikuši vētīti komunistu politiskās policijas arhīvi vai notikusi lustrācija.

Bulgārijas parlamentā darbojusies „Dosjē komisija", kas strādājusi ar arhīvu materiālu, vēlāk individuālā kārtā darot šos materiālus pieejamus savas valsts pilsoņiem. VDK arhīvu apzināšanas procesi notikuši Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Ukrainā un citur. Tādēļ nav izprotama Latvijas tautas priekšstāvju vēlēšanās šo sabiedrībai tik nepieciešamo pagātnes izvērtēšanas darbu turpināt novilcināt vai nerosināt vispār. Šādā veidā valstī tiek sekmēta un uzturēta baiļu terora un aizdomīguma atmosfēra, demokrātisko iekārtu padarot vien par ārišķīgu formu, kurā ieliets ar pagātnes rēgiem un vēsturisko netaisnību piesātināts saturs. Šā jautājuma skatīšana ārpus kādreizējā Varšavas pakta valstu pieredzes konteksta rada priekšstatu, ka Latvija ir kļuvusi par Krievijas maigās varas ietekmes galveno platformu rietumos.

Okupācijas fakts Latvijas vēsturē šodien daudziem ir vairs tikai abstrakcija. Pienācis laiks atzīt, ka režīms, kurā spiestā kārtā piecas desmitgades dzīvoja vairākas latviešu paaudzes, bija noziedzīgs. Tas, ka tā pastāvēšanas periods ievērojami pārsniedza 12 nacionālsociālisma gadus Vācijā, nevar kalpot par attaisnojumu nodarījumiem pret laikabiedriem. Tiesa, cilvēki par informatoriem un aģentiem kļuva dažādu iemeslu dēļ un dažādās situācijās, arī piespiedu kārtā. Tāpēc nevar izpalikt jautājums par katra individuālo atbildību un nodarījuma vieglumu vai smagumu. Kalpošana VDK nebija tikai „darbs drošības iestādēs", kā to apgalvo SC deputāts Agešins, demagoģiski klāstot, ka „čekas maisu" atvēršanas gadījumā ļaudis vairs nevēlēsies strādāt neatkarīgās Latvijas drošības iestādēs. VDK nav uzskatāma par civilizētas un demokrātiskas valsts standarta drošības struktūru, tāpēc šādi salīdzinājumi ir absurdi.

Sabiedrībā ir nobriedusi nepieciešamība morāles kategorijas un vērtības uzskatīt par līdzvērtīgām tehniskiem un juridiskiem risinājumiem, tā gaida, ka likumus un rīkojumus beidzot tulkos nevis burtiski, bet atbilstoši likuma būtībai un garam. Un sabiedrība ir gatava nozīmīgam pavērsienam - attīrīšanās procesam. Tāpēc varas pārstāvjiem bez aizbildinājumiem jāpilda šis sabiedrības pasūtinājums - jāorganizē un jēdzīgi jāvada lustrācijas process Latvijā, balstoties uz šajā ziņā veiksmīgāko Austrumeiropas valstu pieredzi.

Eseju „Nedzīvot melos", uz kuru atsaucamies virsrakstā, krievu rakstnieks Aleksejs Solžeņicins uzrakstīja 1974.gadā, vēršoties pie PSRS inteliģences pēc „Gulaga arhipelāga" nomelnošanas kampaņas. Tajā viņš aicina pretestību varai izrādīt individuālā līmenī, pat netiešā veidā, sākt ar mazumiņu, tomēr cietā pārliecībā - neiesaistīties melos. „Lai meli ir visu pārklājuši, lai meli valda pār visu, bet ne ar manu palīdzību un starpniecību. Kad ļaudis atsakās no meliem, tie vienkārši pārstāj eksistēt" (Eseja krievu valodā izlasāma internetā.)

Ironiskas sakritības dēļ tieši šajās dienās atklāta Latvijas Nacionālā arhīva speciālistu sagatavotā virtuālā izstāde „1983.gada politiskās prāvas Latvijā" (www.archiv.org.lv/1983/). Tajā var iepazīties gan ar apsūdzēto lietām, gan ar laikmeta konteksta izklāstu, tālaika preses publikācijām, tiesas sastāvu, utt. Var izlasīt arī vairāku pilsoņu - „ziņotāju" iesniegumus VDK. Gunārs Astra bija viens no šajās prāvās apsūdzētajiem, un kopš viņa teiktā nu jau slavenā Pēdējā vārda pagājuši 30 gadi. (Internetā joprojām aplūkojama arhīvistu sagatavotā izstāde par Gunāru Astru www.archiv.org.lv/astra/)

Grūti samērot to atbildības un likteņa smagumu, kādu uzņēmās Gunārs Astra, Lidija Doroņina-Lasmane, Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris, Boriss Grezins, Jānis Barkāns, Ints Cālītis, Gunārs Freimanis un Ģederts Melngailis ar iespējamiem patērniecības līmeņa un statusa apdraudējumiem bijušajiem VDK sadarbības aģentiem mūsdienu Latvijā.

Augstākminētās izstādes dokumenti neapšaubāmi parāda, ka daudzi latvieši padomju laikā kļuva par noziedzīgas varas gribas izpildītājiem. „Viens no traģiskākajiem aspektiem, kuru parāda 1983. gada politisko prāvu dokumenti, ir fakts, ka vairums no VDK izmeklētājiem, kas 1983. gadā veica šo lietu izmeklēšanu, bija latvieši." raksta izstādes veidotāji. „Visi tiesneši, kas 1983. gadā iztiesāja šīs lietas bija latvieši un arī vairums no tiesas piesēdētājiem (kuru loma un ietekme lietās gan bija tikai formāla) bija latvieši. Visbeidzot prokurors V. Batarags, kurš uzturēja apsūdzības gandrīz visās 1983. gada politiskajās prāvās (izņemot B. Grezina tiesāšanā) un dažkārt izcēlās ar visai odioziem izteicieniem pat no padomju jurisprudences viedokļa, arī bija latvietis. Tā laika Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs A. Voss, kurš regulāri tika informēts par šo prāvu norisi, un tā laika Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs B. Pugo, kurš piedalījās šo prāvu organizēšanā vai izpildīja PSRS centrālo varas institūciju norādījumus par šādu prāvu īstenošanu, arī bija latvieši, lai gan pat latviešu valodu viņi zināja vāji. Šie fakti parāda, cik ļoti tuvu garīgai iznīcībai PSRS okupācijas laikā bija novesta liela daļa no latviešu tautas, ja tās pārstāvji piedalījās (ļoti ticams, ka vismaz daļa no tiesnešiem bija spiesti uzņemties šo procesu iztiesāšanu pret savu gribu) represijās pret citiem latviešiem tikai tādēļ, ka tie pauduši Komunistiskās partijas un VDK vadītājiem nevēlamus uzskatus. Viņu piedalīšanās šajās prāvās ļāva padomju propagandai atspēkot argumentus par okupācijas varas represijām, norādot, ka dažādus ″pretpadomju elementus″ nosoda paši latvieši. Plašākā kontekstā tas ilustrē mazo traģēdiju Padomju Savienībā, kad skaitliski nelielas tautas tika pakāpeniski iznīcinātas un/vai asimilētas ar pašu šo tautu pārstāvju palīdzību" Vai arī šie tiesneši, ja vēl dzīvi, nebūtu pelnījuši lustrāciju?

Šāgada vasarā Tatjanas Ždanokas rīkotajā konferencē, veltītā Latvijas okupācijas fakta noliegumam, Jakovs Pliners mūsu valstī nenotikušo lustrācijas procesu minēja kā apstiprinājumu padomju okupācijas fakta neesamībai. Postpadomju valstīs, mainoties sociālpolitiskai iekārtai, tas ticis uzskatīts par obligāti nepieciešamu. Mēs sērojam par deportācijās nomocītajiem un komunistu veikto zvērību upuriem, godinām Latvijas padomjlaiku brīvības cīnītājus - disidentus, bet kavējamies publiski atzīt pat savu konformismu, piemēram, piederību kompartijai.

Tiek uzsvērts, ka latviešu inteliģence savu vadošo lomu sabiedrībā ir zaudējusi. Varbūt tas ir likumsakarīgi. Vai kāds no radošās elites ir publiski paudis savu nožēlu par kolaborāciju ar padomju režīmu? Kamēr vieni šādi „nopirka" iespēju ceļot uz ārvalstīm, veidot karjeru un iepirkties specveikalos, citi - no politzonām vai Sibīrijas pārbraukušie, viņu pēcteči - dzīvoja tiem ierādītos mitekļos bez labierīcībām vai komunālo dzīvokļu istabās, pārsvarā atsakoties no tiešas komunistu diktatūras balstīšanas. Vai šiem ļaudīm Latvija ir atdevusi pienācīgu godu vēsturiskā taisnīguma paradigmā?

Sabiedrība augstu novērtētu gan savulaik ar kompartiju saistīto latviešu secinājumus, gan iespēju bijušajiem VDK informatoriem lustrēties valsts noteiktā kārtībā. Georga Andrejeva solim 90.gados sekotāju diemžēl nebija. Taču būtiski atgādināt, ka izpalika arī viņa kādreizējās rīcības sabiedrisks nosodījums, jo vairums cilvēku izprata un novērtēja viņa spēju uzņemties atbildību. Mums ir nepieciešami atklāti, publiski pieejami atmiņu stāsti par kontaktiem ar VDK, lai pārrautu postpadomju sindroma raisīto baiļu sastingumu, klusējot par jaunāko laiku vēstures faktiem. No sabiedrības, kas morāli attīrījusies, vislielākā ieguvēja būs pati valsts, tās pilsoņi un nākamās paaudzes. Cita starpā - arī ziņotāju bērni un mazbērni.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

15

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

FotoEsmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu nosūtījis visiem Saeimas deputātiem.
Lasīt visu...

12

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

FotoBeidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme uz medijiem, politiskā «aizmugure» partijās un ievērojami finansiālie resursi. Tikpat klasiski — šie resursi iegūti, tos vienkārši pievācot savā rīcībā ar valsts iestāžu (šinī gadījumā prokuratūras) atbalstu.
Lasīt visu...

21

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

FotoOtrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī Jūrmalas pilsētas domes opozīcijas deputāts Guntis Grūba no biedrības “Tev, Jūrmala” un Jaunās konservatīvās partijas. G. Grūba vecāku sapulci politizēja un pagrieza notikumu gaitu sev un savai partijai vēlamā gultnē, faktiski mēģinot sākt  nacionālā naida kurināšanas konfliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...