Pirms eiro ieviešanas policija paklusām vairākkārt paaugstinājusi maksu par kontrolšāvienu
PIETIEK27.01.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
zaza
19.08.2014. 18:46Vītņstobru pārdot var, ja pērk. Ja nē, tad neitralizēšana un utilizācija maksā apm.tik pat cik atšaušana...
zaza
19.08.2014. 18:46Vītņstobru pārdot var, ja pērk. Ja nē, tad neitralizēšana un utilizācija maksā apm.tik pat cik atšaušana...
Otto
11.04.2014. 13:20Nav skaidrs kāpēc jāveic kontrolšāviens medību ierocim, jo vidēji gadā tiek izšauts līdz 10 šāvieniem, nekādas izmaiņas jau nenotiek. Un maksa pacelta vairākas reizes, kāds pamatojums. Kārtējā naudas slaukšana, paldies Latvija.
tie paši jociņi
31.01.2014. 13:08Tāda pati cenu celšana notikusi arī par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, maksa par lietas apskati ir pat desmitkāršota, parakstu apliecināšana divkāršota u.c.
ha,ha,ha...
30.01.2014. 17:10Jūrmalas iebraukšanas biļetes cenai arī nav nekāda sakara ar eirorubļa ieviešanu.
lāzerblīkšķis
29.01.2014. 11:05vo,vo mērgļi,par manas pistoles "izmantošanu"un manām patronām samaksāt gandrīz 45 LATI,jauki,bet TIEM KAM IEROCIS DĀVINĀTS MAKSĀT NEVAJAG.Vai nav mērgļi?
onkols
28.01.2014. 21:00»
Pacifists
Vai esi no Zikova domubiedru kompānijas...
to galvāfists
1)ir bauslis-tev nebūs svešu mantu iekārot;
2)tev nebūs tiesāt(diagnozi noteikt).
Cerams,nākamais cenu pacēlums skars kādu tev tuvu sfēru.
Man stroķa nav,škrobe,ka valstpidari dara,kas prātā ienāk....
Pacifists
28.01.2014. 12:56»
VOVKA
Tā demogoģēt var jebkurš vidusskolnieks...
Vai esi no Zikova domubiedru kompānijas?
Piedāvāju divus variantus -
1) iet uz baznīcu un apgūt 10 dieva baušļus un to jēgu, jo īpaši tam kurš paredz - tev nebūs nokaut;
2) iet pie psihiatra un ārstēt savas fobijas.
Spriežot pēc tava uzrakstītā teksta - otrais variants būs labāks.
Pacifists
28.01.2014. 12:46»
Edgars V
Šajā rakstā runa jau nav par to ir vai nav ierocis pirmās nepieciešamības prece, bet par principu, ka iestāde faktiski ir četrkāršojusi maksu par pakalpojumu kā tādu. Nākamreiz cita iestāde izdomās, ka piemēram tehniskā apskate arī ir par lētu un čtrkāršos par to maksu un pie tādas loģikas arī auto ...
Tāpat var aizdomāties līdz jautājumam - kāpēc mums nepieciešams PVN vai citi nodokļi? Atbilde vienkārša - lai uzturētu valsts struktūru. Valsts noteikta ekskluzīva pakalpojuma maksa pēc būtības ir tas pats nodoklis, tikai stipri šaurākam personu lokam. Arī tā pakalpojumu nauda neaiziet kopējā budžetā, bet paliek konkrētā iestādē - piemaksas algai, saimnieciskām vajadzībām. Visiem gribas dzīvot labāk. :)
P.S. Agrāk PSRS personiskais auto bija luksusa prece, bet tagad ir pārvietošanās līdzeklis. Šaujamo arī šobrīd gan nevajadzētu uzskatīt par optimālāko pašaizsardzības līdzekli, kas būtu pieejams katram gribētājam. Lai tad tas ir tikai naudīgiem "izredzētajiem", kuriem ir ko zaudēt, jo normāliem cilvēkiem no līdzcilvēkiem nevajag baidīties.
VOVKA
28.01.2014. 10:19Tā demogoģēt var jebkurš vidusskolnieks..
Parādiet izmaksu tāmi pa posteņiem un tad sanāks kā Zolitūdes traģēdijas sabiedriskajai komisijai-astranomiskas summas.
Un pārbaudīti un bruņoti pilsoņi ir labs atspaids cīņai ar bandītiem,laupītājiem un zagļiem.Viņi to zin un nav tik bravūrīgi..
Un kāds te sakars ar kinoteātri> Policisti katru mēnesi ta paši sevi apšauj,ta iešauj vēderā...
Edgars V
28.01.2014. 10:15Šajā rakstā runa jau nav par to ir vai nav ierocis pirmās nepieciešamības prece, bet par principu, ka iestāde faktiski ir četrkāršojusi maksu par pakalpojumu kā tādu. Nākamreiz cita iestāde izdomās, ka piemēram tehniskā apskate arī ir par lētu un čtrkāršos par to maksu un pie tādas loģikas arī auto varbūt nav pirmās nepieciešamības prece. Raksta būtība ir tāda, ka cenas par pakalpojumiem (kurus nevar neizmantot attiecīgās situācijās,respektīvi nevar izvēlēties citu ieroču laboratoriju, kur veikt kontrolšāvienus)valsts var noteikt patvaļīgi un absolūti neadekvāti pacelt cenas.
Filologs-kriminālists
28.01.2014. 09:46»
aaaaa
Kam par dārgu , var plinti pārdot un nekādi izdevumi nebūs
Tā uzrakstīt var tikai sieviete. :)
Ar plinti latviešu valodā parasti saprot mednieku bisi - gludstobra šaujamo, bet tām "atšaušana" nav paredzēta. Lodes un čaulītes paraugi ir vajadzīgi tikai no vītņstobra ieročiem.
Piekrītu komentētājiem - šaujamais nav pirmās nepieciešamības manta. Ja nepietiek naudas, nevajag ar ieročiem spēlēties.
Mērkaķis
28.01.2014. 09:34Ierocis nav pirmās nepieciešamības prece... ja kādam dikti to vajag - lai attiecīgi arī maksā par to... būs mazāk tādu zikovu....
Mja
28.01.2014. 08:36»
aaaaa
Kam par dārgu , var plinti pārdot un nekādi izdevumi nebūs
Tipiska ierēdniecības žurkas muldēšana. Nav runa tikai par kontrolšāvienu. Kuram par dārgu elektrība, apkure, ūdens, gāze... - atslēdziet, pārtika pa dārgu - neēdiet ... Varbūt vajag paskatīties no otras puses, ka dažam labam rijība ir par lielu.
jibiorio
27.01.2014. 23:56Paldies, ka tos kontrolšāvienus vismaz pagaidām nevajag kā tehnisko apskati - katru gadu...
jurisx
27.01.2014. 23:15Vsām amatpersonām obligāti būtu jāveic kontrolpirdiens,lai varētu noteikt gaisa piesārņojuma vaininieku.
toto
27.01.2014. 19:56»
aaaaa
Kam par dārgu , var plinti pārdot un nekādi izdevumi nebūs
tiešām - laba izeja no situācijas
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
