Pirms nākamreiz runāt par aplokšņu algām, miljonāram Ramoliņam derētu noskatīties šo video...
Pietiek lasītājs15.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen valsts televīzijā noskatījos, kā tiek dots vārds Latvijas visgodīgākajam uzņēmējam – meža nozares miljonāram Andrim Ramoliņam, kurš cīnās ar Valsts ieņēmumu dienesta pērkamajiem vilkačiem un kategoriski iestājas par nodokļu maksāšanu un tīru biznesu.
Droši vien tikai sagadīšanās, ka jau pēc neilga laika pamanīju vēl vienu interviju, kurā uzņēmējam tāpat tiek ļauts izklāstīt to, kā meža nozarē notiek briesmu lietas, tikai viņa ģimenes uzņēmums ir tīrs un kristālskaidrs.
Šajā intervijā, kas publicēta portālā jauns.lv, Andris Ramoliņš par aplokšņu algām izsakās spīvi un nikni, kā pienākas īstam godavīram, kam rūp valsts labums un kurš cīnās pret aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu, kā vien iespējams.
Citēšu precīzi miljonāra ieteikumus aplokšņu algu apkarošanas jomā: „Mēs arī federācijas līmenī esam tikušies ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, bet viņi pasaka – to nevar pierādīt. Likumdošana aplokšņu algu pierādīšanā esot tik smagnēja, ka viņiem ir jāpieķer uzņēmums un darba ņēmējs tieši šīs algas izmaksas brīdī.
Tas savukārt nozīmē, ka tādā uzņēmumā būtu “jāiefiltrē” savs darbinieks, taču tam nepietiekot resursu. Man gan šķiet, ka valstij finansiālais resurss būtu tik liels, ka šo resursu ieguldīšana atmaksātos pilnībā un īsā laikā.
Te nu politiķiem būtu jānāk VID palīgā un jādod pilnvaras noskaidrot, kādā veidā vieniem uzņēmējiem izdodas nošarmēt darbinieku piekrist saņemt uz pusi mazāku algu, nekā citi uzņēmēji nozarē ir reāli gatavi maksāt.
Piemēram, mežizstrādes traktora harvestera iesācēja operatora alga sākās no 2800 eiro, bet augsti kvalificētam meistaram tā var sasniegt pat 4500 eiro “uz papīra”, savukārt koku izvešanas traktora forvardera vadītājs pelna no 2000 līdz 3500 eiro.
Tajā pašā laikā ir daudzi uzņēmumi, kuros šādi speciālisti nezin kāpēc oficiāli ir gatavi strādāt, saņemot uz pusi zemākas algas. Faktiski darbinieks strādā mežā uz harvestera, bet papīros viņu var uzrādīt kā, piemēram, zāles pļāvēja traktoriņa vadītāju.
Rezultātā arī nozarē vidējā statistiskā alga ir nokritusi līdz nereāli zemiem cipariem, bet tajā pašā laikā visi izmisīgi meklē kvalificētus darbiniekus, jo viņu katastrofāli pietrūkst.
Tāpat arī malkas pārdošana bez PVN un būvmateriālu joma – uzskatu, ka tā vai citādi mežu nozarē ar ēnu ekonomiku saskaras vismaz 70 % spēlētāju.”
Tā nu ir sagadījies, ka manā rīcībā jau kādu laiku ir nez no kurienes nonācis videoieraksts, kurš, ja ticēt titriem, tapis 2013. gadā un kurā redzams diezgan neikdienišķas ārienes kungs, kurš enerģiski skaita lielu daudzumu naudaszīmju.
Var ticēt, var neticēt viedoklim, kas izteikts videoieraksta pavadtekstā, taču veselais saprāts liek domāt – nav daudz situāciju, kurās darbavietā tiek skaitīts pamatīgs apjoms skaidras naudas.
Taču vēl interesantāk ir kas cits, - šis neikdienišķās ārienes kungs Andrim Ramoliņam, manuprāt, ir tik tuvs, cik nu vispār brāļi var būt tuvi. Līdz ar to būs interesanti pavērot – vai kādam no valsts un privātajiem medijiem, kuriem tik ļoti ieinteresējušas kristālskaidrā uzņēmēja Ramoliņa domas, pietiks apņēmības un drosmes uzdot jautājumu – kā tad īsti ar aplokšņu algu maksāšanu ir bijis un varbūt joprojām ir pašu Ramoliņu ģimenes superveiksmīgajā biznesā?
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
