Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

«Galwas pilsehtā iznahkoschee laikraksti gandrihz pawisam muhs aizmirsuschi, sneegdami schad tad pa daļai ari nepareizus zinojumus par weetejeem apstahkleem,» - tā pirms 100 gadiem savā pašā pirmajā ievadrakstā konstatēja Ventas Balss.

Maz kas mainījies kopš 1921. gada 8. februāra, kad ar šādiem vārdiem iznāca šogad simtgadi svinošās Ventas Balss pirmais numurs. Drukātā prese, jo īpaši reģionālā, ir galvenā vieta, kurā rodas kvalitatīvais saturs, un tikai no turienes tas nonāk interneta medijos: maksas satura servisi, tādi kā Delfi+ vai TVnet klik, pagaidām šo funkciju sabiedrībā pagaidām vēl nav pilnībā iekarojuši, lai arī lēns progress ir.

Koronavīrusa ierobežojumi panākuši to, ka reģionālajai presei 2020. gada pēdējos un šī gada pirmajos mēnešos samazinājies tirāžas kritums, tomēr par ievērības cienīgu tirgus atveseļošanos pagaidām runāt nevar. Abonentu skaits par aptuveni 300 gabaliem palielinājies Kurzemes Vārdam, taču pamatā uz tā rēķina, ka lielākais reģionālais rīta laikraksts pārņēma pagājušogad likvidētā Kursas Laika abonentus.

Savukārt Limbažu Auseklim gada sākumā nākuši klāt nepilni simt abonenti, kamēr citiem bijis kritums, bet vismaz mazāks nekā citu gadu: parasti reģionālā prese zaudē 10% līdz 12% no abonentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kamēr šogad tiem, kam bijis kritums, tas bijis tikai ap 5% apmērā. Toties vairāki izdevumi ziņo par pieaugošu preses noietu mazumtirdzniecībā. Vienlaikus jāpiezīmē: Latvijas Reklāmas asociācija vēl nav pilnībā izanalizējusi to bēdu ieleju, kas pagājušajā gadā darījās mediju reklāmas tirgū.

Kopumā turpinās tendence, ka lasītāji priekšroku dod nedēļas un mēneša žurnāliem (pretstatā avīzēm), taču arī žurnālu tirgū iezīmējas fakts, ka auditorija sāk dot priekšroku šauri tematiskiem mēneša, nevis vispārējo ziņu nedēļas žurnāliem: kritumi vērojami tādiem izdevumiem kā SestDiena un brīvdienu žurnāls Vakara Ziņas, kamēr lielākie ieguvēji abonentu ziņā ir jaunpienācēji Lauku Māja, 100 Labi Padomi par Veselību un Kā Būt Laimīgai. Dažādi sieviešu tematu un dārzkopības žurnāli pārdalījuši tirgu savā starpā — apmēram tik, cik viens pazaudē, otrs iegūst.

Interesanti, ka abonentu kritumu piedzīvojuši pilnīgi visi Latvijā krievu valodā pieejamie drukātie mediji, lai kāda nebūtu to aprakstītā tematika, iznākšanas regularitāte vai formāts — kritums bijis gan attiecībā pret aizvadītā gada decembri, gan gada, piecu un desmit gadu griezumā. Tātad krieviskais saturs (neatkarīgi no aprakstītajām tēmām) kļūst aizvien mazāk populārs Latvijas iedzīvotāju starpā, un auditorija par to gatava “balsot ar savu naudu” krītošā apmērā.

Gada sākums diemžēl nesis kārtējo mīnusu: reorganizācijas dēļ apstājies Rūjienas Vēstnesis, turklāt šoreiz nevis finansiālu, bet redaktores personisku apstākļu dēļ: “Negribētā kārtā man jāaiziet no redaktores posteņa, jo esmu uz čemodāniem — gatavojos pārcelties uz Austrāliju. Rūjienas Vēstnesis strādāja ar stabilu lasītāju auditoriju, pēdējos gadus sekmīgi izcīnījām līdzekļus Mediju Atbalsta Fonda konkursā. Uzskatīju, ka vismaz trīs turpmākos gadus avīze varētu strādāt bez nekādām problēmām un biju gatava atstāt visu savu mazo biznesiņu kādam, kas to turpina, pat izmēģināju divas praktikantes redaktores amatam, taču nekā — abas beigās atteicās. Tagad vismaz ceru, ka avīzi pārņems kāds vietējais uzņēmējs, reorganizēs un atsāks darbu, jo lasītāji nepārtraukti prasa, kur viņu avīze,” - tā līdzšinējā redaktore Ilona Dukure, kas par savu darbu godināta ar titulu “Rūjienas lepnums”.

Šogad pagaidām nav konstatēta tāda veida erozija, kas izplatījās iepriekšējos gados, — reģionālās preses iznākšanas biežuma samazināšanās. Tā bija saistīta ar faktu, ka preses vairumizplatīšanas monopols pārstāja pirmdienās izvadāt preses izdevumus pa kioskiem, veikaliem, benzīntankiem un citām izplatīšanas vietām, darot to vairs tikai Rīgā (un arī tad ne visur), kā rezultātā nebija jēga izlaist avīzi pirmdienā, ja tā nonāk vienīgi līdz abonentiem, bet ne mazumtirdzniecībā. Šogad to visi ņēmuši vērā.

Attiecībā uz Rīgas laikrakstiem ir skaidrs, ka to konkurences starpā Diena beidzot pārspējusi Latvijas Avīzi kā lielākais rīta laikraksts — pēc inerces LA joprojām pozicionējas kā “visvairāk pārdotā un abonētākā avīze”, tomēr Diena ieguvusi diezgan stabilas līderpozīcijas pēc tam, kad Diena pārņēma NRA abonentus, Mediju Namam pirms gada atsakoties no avīzes drukātās versijas, pilnībā pārejot uz internetā bāzētu modeli un ieviešot Latvijas ziņu anglisko sadaļu.

Attiecībā uz pagājušā gada rādītājiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti atzīmējuši visai neiepriecinošu statistiku: 2020. gadā sarucis Latvijā iznākušo izdevumu skaits un to tirāža, uzrādot visu laiku vissliktākos kopējos rezultātus. 2020. gadā laikraksti iznākuši par 5,71% mazākā skaitā nekā gadu iepriekš (kopējā tirāža bijusi 43 miljoni eksemplāru), un vēl Latvijā iznācis 271 žurnāls, kam kopējā tirāža bijusi 17 miljoni eksemplāru — šis cipars arvien ir zem 2009. gada krīzes laiku žurnālu tirgus rādītājiem.

Pirms pašvaldību vēlēšanām izdevēji iesnieguši priekšvēlēšanu aģitācijas izcenojumus KNAB. Atbilstoši vecajai autoservisa anekdotei “Meistars strādā par 20 eiro stundā; klients stāv blakus un dod meistaram padomus — 60 eiro stundā” šeit Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors, Dobeles avīzes Zemgale vadītājs Guntars Līcis ierakstījis šādus Zemgales izcenojumus: “Reklāmas izgatavošana — 20 eiro, reklāmas izgatavošana klienta klātbūtnē — 60 eiro”. Īpaši apdāvinātiem politiķiem — piebilde: “Reklāmrakstus žurnālisti negatavo!”

Šogad nav mainījusies situācija tajā faktā, ka mums grūti uzzināt laikrakstu tirāžas — vismaz desmit gadu garumā vieglāk ir uzzināt TV, radiostaciju un interneta portālu auditorijas nekā laikrakstu faktiskās tirāžas (kam it kā vajadzētu būt visvienkāršākajam uzdevumam). Tikai retais laikraksts mūsdienās ievieto precīzu metienu blakus redaktoru vārdiem (daži uzrāda maksimālo, daži — vidējo, citi — nekādu), arī Preses izdevēju asociācijas skaitļi nav pilnīgi, jo šī asociācija apvieno tikai daļu no laikrakstu izdevējiem (viņu tabulās aiz kadra paliek 2/3 no reģionālās preses un visa krieviskā prese), savukārt Latvijas Pasts 20 gadu laikā tikai vienreiz izpaudis katra izdevuma abonentu skaitu atsevišķi (komercnoslēpums). Objektīvas ainas iegūšanai jāpieskaita arī mazumtirdzniecībā un kioskos pārdotā tirāžas daļa.

Lai visu sarežģītu vēl vairāk, daudzas pašvaldības drukā savus t.s. “informatīvos biļetenus”, kas nedarbojas pēc mediju profesionālās darbības principiem, kur lielākoties dominē vāji slēpta mēru, deputātu un ierēdņu pašslavināšanās un ko sarakstījuši viņu preses sekretāri. Tikai tagad Saeima sākusi šo praksi ierobežot — vismaz padsmit gadus par vēlu.

Tā kā dažādas avīzes iznāk ar dažādu regularitāti (no vienas līdz piecām reizēm nedēļā), tad precīzākas tirgus ainas apzināšanai saprātīgāk ir salīdzināt nevis viena numura, bet kopējo vienas nedēļas summāro tirāžu.

Tālāk redzamā tirāžu tabula ir tirgus salīdzinošā prognoze 2021. gada pirmajai pusei. Katras atsevišķas nedēļas ietvaros tā var piepildīties un var nepiepildīties. Prognoze balstīta uz LPIA datiem, laikrakstu pašu uzrādītajiem tirāžas datiem, izdevēju sniegtajiem papildinājumiem u.c. informāciju. Ļoti daudzu preses izdevumu tirāžas skaitļi atrodami KNAB, kur šī informācija iesniegta līdz ar vēlēšanu reklāmas izcenojumiem.

LAIKRAKSTS (cik reizes nedēļā iznāk) — vidējā NEDĒĻAS koptirāžas prognoze — ziņu avots

Diena (5) . . . . . . . . . . . . . . . . 69 000      (uzrāda maksimālo metienu piektdienās)

Сегодня (4) . . . . . . . . . . . . . . 50 700      (iesniegums KNAB)

Latvijas Avīze (5) . . . . . . . . .  47 800      (norāda precīzu tirāžu katru dienu)

МК-Латвия (1) . . . . . . . . . . . 40 000      (iesniegums KNAB)

Kurzemes Vārds (Liepāja, 5) . 36 500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

 

Сегодня Hеделя (1) . . . . . . .  25 000     (iesniegums KNAB)

Kas Jauns Avīze (1) . . . . . . . . 23 000     (uzrāda maksimālo tirāžu)

Ventas Balss (Ventspils, 4) . .  18 000     (latviešu un krievu versijām kopā)

Druva (Cēsis, 4) . . . . . . . . . . . 17 600     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

 

Liesma (Valmiera, 4) . . . . . . . 15 700     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Миллион (Daugavpils, 1) . . . 15 000     (iesniegums KNAB)

Kultūras Diena (1) . . . . . . . . . 14 000     (abonenti + mazumtirdzniecības prognoze)

Rīgas un Apriņķa Avīze (2) . . 12 700     (iesniegums KNAB)

Auseklis (Limbaži, 3) . . . . . .  12 500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

 

Rēzeknes Vēstis (2) . . . . . . . . 12 300     (latviešu un krievu versijām kopā)

Stars (Madona, 3) . . . . . . . . . .11 500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

 

Kultūrzīmes (LA nedēļraksts) 10 100      (norāda precīzu tirāžu)

Saldus Zeme (3) . . . . . . . . . . . . 9200      (norāda precīzu tirāžu) 

 

Ogres Vēstis Visiem (2) . . . . . . 8500      (pasta piegādes + mazumtirdzniecība)

Latgales Laiks (D-pils, 2) . . . . . 8200     (latviešu un krievu versijām kopā)

Brīvā Daugava (Jēkabpils, 2) . . 7400      (uzrāda vidējo metienu) 

 

Neatkarīgās Tukuma Ziņas (2) . 7000      (iesniegums KNAB)

Bauskas Dzīve (2) . . . . . . . . . .  6500      (iesniegums KNAB)

Ludzas Zeme (2) . . . . . . . . . . . . 6400     (latviešu un krievu versijām kopā)

Kurzemnieks (Kuldīga, 2) . . . .  6300      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Vaduguns (Balvi, 2) . . . . . . . . .  6200      (norāda precīzu tirāžu) 

 

Staburags (Aizkraukle, 2) . . . . . 6100      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

 

Talsu Vēstis (2) . . . . . . . . . . . . . 5800     (iesniegums KNAB) 

 

Dzirkstele (Gulbene, 2) . . . . . . . 5500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze) 

 

Zemgales Ziņas (1) . . . . . . . . . . 5200      (uzrāda vidējo tirāžu)

Alūksnes&Malienas Ziņas (2). . 4600      (pēc abu Alūksnes avīžu apvienošanās)

Zemgale (Dobele, 3) . . . . . . . . . 4500      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Ziemeļlatvija (2). . . . . . . . . . . .  4400      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Vietējā Latgales Avīze (1) . . . . . 4200      (uzrāda maksimālo tirāžu)

Ezerzeme (Krāslava, 1) . . . . . . . 4000      (latviešu un krievu versijām kopā)

Панорама Резекне (1) . . . . . . .  3300      (norāda precīzu tirāžu)

Brīvā Latvija (1) . . . . . . . . . . . .  3200      (ārz. latv. nedēļraksts; iesk. digitālos abon.)

Jūrmalas Vārds (1) . . . . . . . . . . . 1000      (abonenti + mazumtirdzniecība)

Aprēķinā netiek ietvertas: (1) tās avīzes, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā (lielākoties dažādi specifiski nozaru izdevumi, kulinārija, mājdzīvnieki, praktiskie padomi, kā arī pseidomedicīna un šarlatānisms utt.); tādas, (2) kur reklāma sastāda vairāk nekā pusi satura un kas — atbilstoši Reklāmas likumam — nevar tikt uzskatītas primāri par medijiem; tāpat (3) tās, ko nevar abonēt vai nopirkt mazumtirdzniecībā, jo tās tiek izplatītas bez maksas; vienlaikus arī (4) visu paveidu TV programmas, kuru ietvaros praktiski netiek publicēts oriģinālsaturs; (5) atsevišķi Latvijā izdoti brīnumi krieviski, kuros tiek pārpakots un pārdrukāts Krievijā tapis saturs un — visbeidzot — (5) pašvaldību izdevumi, kas nedarbojas saskaņā ar žurnālistikas profesionālajiem standartiem un tikai maskējas par medijiem. Tāpat nav atsevišķi izdalīti cipari par tiem laikrakstiem, kam ir abonējamas digitālās versijas — tās pieskaitītas drukātajiem eksemplāriem. Dažām redakcijām iepriekšējos gados piemitusi tieksme “izpušķot” savus rezultātus — taču ir zināms, kuras tās ir, tāpēc šie fakti ņemti vērā aprēķinā.

Prognozes noapaļotas līdz simtam, jo tirgus kopējās ainas ieguvei tālāka matu skaldīšana nav būtiska. Aprēķinā nav ietvertas tās avīzes, par kurām nav atrodami it nekādi dati: ja lasītājiem ir zināmas norādes uz precīzākiem datiem, nekā te minēti, aicinām pievienot linkus komentāros!

Novērtē šo rakstu:

10
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...