Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms pievienošanās partijai Saskaņa kādreizējais satiksmes ministrs un partijas Vienotība biedrs Anrijs Matīss enerģiski mēģinājis piedāvāt savus pakalpojumus Zaļo un zemnieku savienībai, taču ticis izbrāķēts, - šo informāciju Pietiek ir apstiprinājuši vairāki neatkarīgi avoti.

Oficiāli par izstāšanos no Vienotības Saeimas frakcijas Matīss paziņoja 14. jūnijā, savu lēmumu pamatojot ar "frakcijas nostāju par Vienotības pamatvērtībām", - partija, lūk, esot deklarējusi tiesiskumu kā savu vērtību, taču neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam tā neesot gatava atbalstīt.

Vēl jūnija vidū Matīss apgalvoja, ka viņam esot „trīs piedāvājumi”, taču nekādus lēmumus viņš neesot pieņēmis. Savukārt 21. jūnijā oficiāli tika apstiprināts, ka Matīss pievienojies partijai Saskaņa, kandidēs no tās saraksta Saeimas vēlēšanās un arī būs šīs partijas satiksmes ministra amata kandidāts.

Nu Pietiek no drošiem avotiem kļuvis zināms, ka „trīs piedāvājumi” patiesībā izpaudušies tā, ka Saskaņa bijusi vienīgā, kas ir bijusi gatava Matīsu pieņemt. Pirms tam viņš mēģinājis piedāvāties Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un, iespējams, vēl kādai no partijām, kam socioloģija dod labas izredzes uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, taču saņēmis „kurvīti”.

„Jā, viņš bija pie mums, lūdzās, lai pieņemam, taču mūs nepārliecināja ne viņa principialitāte, ne uzskati, ne uzticamība,” Pietiek apliecināja viens no zināmākajiem ZZS pārstāvjiem. „Ieteicām viņam izmēģināt laimi kādā citā partijā, kurai viņa darbība nav tik labi zināma.”

Pietiek jau ir aprakstījis Matīsa uzskatu „evolūciju” arī citos nozīmīgos jautājumos – piemēram, saistībā ar Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, par kuru viņš bija politiski atbildīgs savu satiksmes ministra pilnvaru laikā.

Matīss satiksmes ministra amatu ir ieņēmis veselos trīs Ministru kabineta sastāvos – vispirms no 2013. gada 1. marta līdz 2014. gada 22. janvārim, pēc tam šajā amatā palicis līdz tā paša gada 5. novembrim, savukārt vēl pēc tam satiksmes ministra amatu saglabājis vēl gadu – līdz pat 2015. gada 6. novembrim.

Šajā laikā, kā rāda Pietiek apkopotā informācija, Matīsa pārraudzībā ir veiktas vairākas nopietnas izpētes saistībā ar Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu. 2014. gadā tieši Matīsa pilnvaru laikā ir izstrādāts gan “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas skiču projekts” (izstrādātājs - SUDOP PRAHA a.s.), gan „Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas Ietekmes uz vidi novērtējums” (izstrādātājs - SIA Projekts 3i).

Savukārt 2015. gadā Matīsa pārraudzībā Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta dokumentācijas sagatavošanai piesaistīts atbalsts no Kopējās palīdzības projektu sagatavošanai Eiropas reģionos jeb JASPERS, lai uzlabotu lielo projektu dokumentācijas kvalitāti pirms iesniegšanas Eiropas Komisijai atbalstīšanai un finansējuma piešķiršanai no ES struktūrfondiem un Kohēzijas fonda.

Attiecīgi visu savu pilnvaru laiku Matīss dažādos veidos ir enerģiski aizstāvējis dzelzceļa elektrifikācijas projektu un akcentējis dažādas tā priekšrocības Latvijai un vietējiem uzņēmējiem.

2014. gadā novembrī interneta portāli citēja Matīsa apgalvojumus, ka „Latvijas tranzīta koridors funkcionēs pat tad, ja nebūs Krievijas kravu” un ka „dzelzceļa elektrifikācija būs priekšrocība konkurētspējai”.

Tā paša 2014. gada nogalē toreizējais satiksmes ministrs un elektrifikācijas projekta „bīdītājs” arī detalizēti izklāstīja, ka „projekts nav atliekams, jo Eiropas Savienības finansējums jau ir izdalīts” un ka viņš īpaši gribot uzsvērt – „elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalīts pa posmiem, lai tas būtu ekonomiski paceļams un pamatots”.

Ja šajā laikā Matīss vēl izteica zināmas šaubas par elektrifikācijas ekonomisko pamatojumu, tad jau nākamā – 2015. gada februārī tās bija zudušas. Kamēr toreizējais Latvijas Dzelzceļa prezidents Uģis Magonis vēl ieminējās par neskaidrībām ap finansējumu, Matīss jau izteica nepārprotamu pārliecību par elektrifikācijas izdevīgumu.

„Pēc aprēķiniem, tie ir vismaz 20% - ja ir elektrificēti pārvadājumi, tad tie ir vismaz par 20% lētāki un efektīvāki,” aģentūrai BNS paziņoja Matīss, kuram lielākās rūpes bija par iespējām elektrifikācijas projektu finansēt un par „modeli, kādā veidā Latvijas Dzelzceļš vai valsts budžets līdzdarbojas šī projekta ieviešanā”.

Matīsam jau bija arī skaidra vīzija par perspektīvajiem elektrifikācijas virzieniem: „Manuprāt, Rīga-Krustpils-Daugavpils-Baltkrievijas robeža ir pirmais posms, kas būtu elektrificējams. Tālāk ir jāskatās par ostām, konkrēti ir runa par Ventspils virzienu. Tālāk jāskatās droši vien Krustpils-Rēzekne-Krievijas robeža.”

Tai pašā 2015. gadā Matīss intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei arī apliecināja, ka „elektrifikācija joprojām ir būtiska” un ka „elektrificētajās dzelzceļa līnijās pārvadājumi kļūs lētāki, ātrāki un efektīvāki. Manuprāt, vispirms ir jāveic Daugavpils un Baltkrievijas virzienu elektrifikācija, jo lielākā daļa kravu, arī daudzas Krievijas kravas, tiek transportētas pa šo transporta koridoru. Turklāt ar baltkrievu pusi ir vienošanās par saskaņotu elektrifikācijas infrastruktūras attīstību”.

Vēl neilgi pirms Matīsa pilnvaru beigām, 2015. gada septembrī Latvijas Avīze atreferēja toreizējā ministra publisko uzstāšanos, saistībā gan ar Rail Baltica, gan ar dzelzceļa elektrifikāciju norādot - no ārzemju ekspertu spriedumiem izrietot, ka nav, ko gaidīt, jo pašlaik esot izdevīgākais brīdis lēti aizņemties un ieguldīt infrastruktūrā, jo tā nauda ar uzviju atgriezīsies.

Savukārt, zaudējot satiksmes ministra amatu un pēc tam mainot arī politisko piederību, pārejot no Vienotības uz partiju Saskaņa, Matīss strauji mainīja arī viedokli par elektrifikācijas projektu, kurš līdz tam viņam bija radījis – spriežot pēc publiskajiem apgalvojumiem – gandrīz pilnīgu pārliecību.

Iepriekš apgalvojis, ka „dzelzceļa elektrifikācija būs priekšrocība konkurētspējai”, tagad Matīss jau apgalvo, ka viss būs tieši pretēji – „elektrifikācija gan Ventspils, gan Rīgas virzienā kravu pārvadājumus uz šīm ostām, visticamāk, padarīs mazāk konkurētspējīgus”.

Tāpat atšķirībā no ministrēšanas laikā izteiktās stingrās pārliecības, ka „Latvijas tranzīta koridors funkcionēs pat tad, ja nebūs Krievijas kravu”, tagad Matīsa pārliecība ir mainījusies uz pilnīgi pretēju – ka, tā kā samazinājies pārvadāto kravu apjoms, ir „kritiski jāizvērtē iecerētā dzelzceļa elektrifikācija, domājot, kā šos līdzekļus izmantot efektīvāk”.

Novērtē šo rakstu:

49
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...