Pirms valdības maiņas Menģelsones ministrija uzsauc "zelta ikrmaizīšu" konferenci
Elita Veidemane, Neatkarīgā02.09.2023.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
“Līgumcena: 56 190,07 eiro” mums vēsta Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa. Tur teikts, ka Veselības ministrija atklātā procedūrā “iepērk” īpaši dārgas konferences organizēšanu. “Pirkuma” piegādātāja ir Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Līgums ar to noslēgts šā gada 24. jūlijā.
Konference par veselības aprūpes kvalitātes jautājumiem ar nosaukumu “Cilvēks - Latvijas veselības nozares vērtība” - tas ir pasākums, kas paredzēts 28. septembrī Rīgā, “Radisson Blue Hotel Latvia” telpās. To organizē LĀB. Lasītājiem saprotami skaidrojot, konferences tēma ir pacientu drošība, proti, lai, piemēram, aklās zarnas vietā kādam pacientam kļūdas dēļ nenogriež, teiksim, kāju. Medicīniskais personāls šādus drošības riskus parasti risina kā darba kārtības jautājumus vai rīko speciālas apmācības, bet - ja nu reiz vajag to konferenci, lai tad iet arī: nodokļu maksātājs finansēs!
Programmā rakstīts, ka konferenci ar uzrunu sāks veselības ministre (jaunā vai vecā?), pusstundu runās Džeisons Volfs, Berila institūta prezidents, 20 minūtes - veselības ministres padomniece pacientu pieredzes jautājumos Vita Šteina, 15 minūtes - SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore Jana Lepiksone, pēc tam sekos videostāsti un kafijas pauze. Tādā garā līdz pievakarei.
Viss jauki, ticami un pacientu interesēs. Tikai - konferences rīkošanas izmaksas liek šaubīties par saprātīgu naudas izlietošanu. Kāds analītiķis - zinātājs konferenču organizēšanā, kurš nevēlējās riskēt, atklājot savu identitāti, izteicās, ka šāda konference varētu izmaksāt aptuveni 10 000 līdz 12 000 eiro. Ja ikrmaizītēm tiek apzeltītas maliņas, tad - augstākais, kādus 15 000 eiro.
“Ja projekts ir tik dārgs, tas nozīmē, ka jābūt īpaši atlasītai publikai,” spriež speciālists, “piemēram, slimnīcu vadītājiem, visaugstākajiem kādas nozares speciālistiem, pilsētu mēriem un investoriem - lai pateiktu viņiem šajā konferencē to, ko citādā veidā pateikt nav iespējams. Viņus konferencē paēdina, iedod viņiem dāvaniņas, tur summiņa sakrājas…”
Bet ne jau teju 57 000 eiro! Turklāt atrunāšanās, ka ārvalstu viesu atvešana ir dārgs pasākums, nav īsti korekta: tā, piemēram, Dr. João Joaquim Rodrigues da Silva Breda brauks uz šo konferenci par Pasaules Veselības organizācijas līdzekļiem. Protams, būtu interesanti papētīt arī citu LĀB projektu izmaksas, kas, pēc analītiķa aprēķiniem, esot sasniegušas sešciparu skaitli. Par šo projektu rezultātiem gan nekas nav zināms. Bet tā jau cita tēma. Un pavisam cita, ja ņem vērā, ka veselības ministre Līga Menģelsone ir LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces meitas Annas krustmāte. Tāda radu un draugu būšana.
Kāpēc Veselības ministrija līdz šim brīdim bija tik ieinteresēta šīs konferences rīkošanā? Saku “līdz šim brīdim”, jo tagad jau skaidrs, ka “Apvienotais saraksts”, ko pārstāv veselības ministre Līga Menģelsone, nākamajā valdībā nepiedalīsies. Un tomēr Menģelsones kundze vēlas šīs konferences sarīkošanu, jo šā gada sākumā viņa piedalījās pasaules veselības ministru samitā par pacientu drošību, kas notika Šveicē. Latvijas konference publiski domāta kā gaumīga atbalss pasaules samitam, kur - kā izteicās zinātājs, - Līga Menģelsone, būdama gudra un smuka meitene, kopbildē nostājusies pašā vidū, lai parādītu, kur tā Latvija atrodas.
Taču, lai arī cik ļoti dažiem gribas, lai Rīgas konference izskatās prestiži, mūsu analītiķis uzskata, ka uz programmas ar lieliem burtiem uzrakstīts “Šeit ir naudas atmazgāšana”. LĀB saņems gandrīz 57 000 eiro, bet to, kā šīs biedrības grāmatveži norakstīs naudu vai ar kādu padalīsies, neviens neuzzinās. Analītiķis arī pieļauj, ka veselības ministrei kāds ir pateicis: tev tas jāizdara, proti, jāuztaisa konference ar milzīgu budžetu. Gan jau, kā smejies, pēc tam norēķināsimies. Analītiķis uzskata, ka šādas shēmas izmanto teju visās ministrijās, bet “šoreiz tas bija uzkrītoši prasti”.
Protams, atjaunotās Latvijas veselības ministru vēsturiskais apskats liecina par vienu otru ministru, kas burtiski pāris gadu laikā spējis ne tikai eiroremontu savā dzīvoklī uztaisīt, bet arī lepnu māju uzcelt. Tāpēc nu jau bijušās veselības ministres centieni sarīkot pārmaksātu konferenci ir tikai nieks, salīdzinot ar iespējamo naudas atmazgāšanu, piemēram, zelta kovidgultu gadījumā. Bet tas bija sen un tāpēc droši vien vairs nav taisnība.
Kamēr aizejošā ministre rīko zelta ikrmaizīšu konferences, tikmēr slimnīcu vadītāji plēš matus no galvas, meklējot naudu. Tās katastrofāli tūkst valsts apmaksātājiem medicīnas pakalpojumiem.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
