Pirms valdības maiņas Menģelsones ministrija uzsauc "zelta ikrmaizīšu" konferenci
Elita Veidemane, Neatkarīgā02.09.2023.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
“Līgumcena: 56 190,07 eiro” mums vēsta Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa. Tur teikts, ka Veselības ministrija atklātā procedūrā “iepērk” īpaši dārgas konferences organizēšanu. “Pirkuma” piegādātāja ir Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Līgums ar to noslēgts šā gada 24. jūlijā.
Konference par veselības aprūpes kvalitātes jautājumiem ar nosaukumu “Cilvēks - Latvijas veselības nozares vērtība” - tas ir pasākums, kas paredzēts 28. septembrī Rīgā, “Radisson Blue Hotel Latvia” telpās. To organizē LĀB. Lasītājiem saprotami skaidrojot, konferences tēma ir pacientu drošība, proti, lai, piemēram, aklās zarnas vietā kādam pacientam kļūdas dēļ nenogriež, teiksim, kāju. Medicīniskais personāls šādus drošības riskus parasti risina kā darba kārtības jautājumus vai rīko speciālas apmācības, bet - ja nu reiz vajag to konferenci, lai tad iet arī: nodokļu maksātājs finansēs!
Programmā rakstīts, ka konferenci ar uzrunu sāks veselības ministre (jaunā vai vecā?), pusstundu runās Džeisons Volfs, Berila institūta prezidents, 20 minūtes - veselības ministres padomniece pacientu pieredzes jautājumos Vita Šteina, 15 minūtes - SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore Jana Lepiksone, pēc tam sekos videostāsti un kafijas pauze. Tādā garā līdz pievakarei.
Viss jauki, ticami un pacientu interesēs. Tikai - konferences rīkošanas izmaksas liek šaubīties par saprātīgu naudas izlietošanu. Kāds analītiķis - zinātājs konferenču organizēšanā, kurš nevēlējās riskēt, atklājot savu identitāti, izteicās, ka šāda konference varētu izmaksāt aptuveni 10 000 līdz 12 000 eiro. Ja ikrmaizītēm tiek apzeltītas maliņas, tad - augstākais, kādus 15 000 eiro.
“Ja projekts ir tik dārgs, tas nozīmē, ka jābūt īpaši atlasītai publikai,” spriež speciālists, “piemēram, slimnīcu vadītājiem, visaugstākajiem kādas nozares speciālistiem, pilsētu mēriem un investoriem - lai pateiktu viņiem šajā konferencē to, ko citādā veidā pateikt nav iespējams. Viņus konferencē paēdina, iedod viņiem dāvaniņas, tur summiņa sakrājas…”
Bet ne jau teju 57 000 eiro! Turklāt atrunāšanās, ka ārvalstu viesu atvešana ir dārgs pasākums, nav īsti korekta: tā, piemēram, Dr. João Joaquim Rodrigues da Silva Breda brauks uz šo konferenci par Pasaules Veselības organizācijas līdzekļiem. Protams, būtu interesanti papētīt arī citu LĀB projektu izmaksas, kas, pēc analītiķa aprēķiniem, esot sasniegušas sešciparu skaitli. Par šo projektu rezultātiem gan nekas nav zināms. Bet tā jau cita tēma. Un pavisam cita, ja ņem vērā, ka veselības ministre Līga Menģelsone ir LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces meitas Annas krustmāte. Tāda radu un draugu būšana.
Kāpēc Veselības ministrija līdz šim brīdim bija tik ieinteresēta šīs konferences rīkošanā? Saku “līdz šim brīdim”, jo tagad jau skaidrs, ka “Apvienotais saraksts”, ko pārstāv veselības ministre Līga Menģelsone, nākamajā valdībā nepiedalīsies. Un tomēr Menģelsones kundze vēlas šīs konferences sarīkošanu, jo šā gada sākumā viņa piedalījās pasaules veselības ministru samitā par pacientu drošību, kas notika Šveicē. Latvijas konference publiski domāta kā gaumīga atbalss pasaules samitam, kur - kā izteicās zinātājs, - Līga Menģelsone, būdama gudra un smuka meitene, kopbildē nostājusies pašā vidū, lai parādītu, kur tā Latvija atrodas.
Taču, lai arī cik ļoti dažiem gribas, lai Rīgas konference izskatās prestiži, mūsu analītiķis uzskata, ka uz programmas ar lieliem burtiem uzrakstīts “Šeit ir naudas atmazgāšana”. LĀB saņems gandrīz 57 000 eiro, bet to, kā šīs biedrības grāmatveži norakstīs naudu vai ar kādu padalīsies, neviens neuzzinās. Analītiķis arī pieļauj, ka veselības ministrei kāds ir pateicis: tev tas jāizdara, proti, jāuztaisa konference ar milzīgu budžetu. Gan jau, kā smejies, pēc tam norēķināsimies. Analītiķis uzskata, ka šādas shēmas izmanto teju visās ministrijās, bet “šoreiz tas bija uzkrītoši prasti”.
Protams, atjaunotās Latvijas veselības ministru vēsturiskais apskats liecina par vienu otru ministru, kas burtiski pāris gadu laikā spējis ne tikai eiroremontu savā dzīvoklī uztaisīt, bet arī lepnu māju uzcelt. Tāpēc nu jau bijušās veselības ministres centieni sarīkot pārmaksātu konferenci ir tikai nieks, salīdzinot ar iespējamo naudas atmazgāšanu, piemēram, zelta kovidgultu gadījumā. Bet tas bija sen un tāpēc droši vien vairs nav taisnība.
Kamēr aizejošā ministre rīko zelta ikrmaizīšu konferences, tikmēr slimnīcu vadītāji plēš matus no galvas, meklējot naudu. Tās katastrofāli tūkst valsts apmaksātājiem medicīnas pakalpojumiem.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
