Pirms visiem pensionāriem vakcinēties aizskrējušais Levits nobijies no nevakcinētā Gobzema
PIETIEK30.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Levits mīž no savas tautas, nespējot pie tās iznākt 18.augustā. Levits mīž no īstas opozīcijas, ieslēdzoties pilī ar savu mīļāko, kurai diedelēt amatus un izdomājot ieganstus, lai īsto opozīciju nepieņemtu pilī. Levits kā vakcinēts mīž no vesela cilvēka ar negatīvu testu. (..) Citiem vārdiem - Levits nobijās no manis un nepieņems mani kā frakcijas priekšsēdētāju pilī, jo viņam, vakcinētam, ļoti, ļoti bailes ir. Bailīgs mīzējs mums tas Nācijas tēvs,” – šādi Saeimas deputāts Aldis Gobzems komentējis Valsts prezidenta kancelejas vēstuli, kurā viņam liegts ierasties Rīgas pilī ar negatīvu Covid - 19 testēšanas sertifikātu. Pietiek šodien publicē šo vēstuli pilnībā.
Saeimas frakcijas "Neatkarīgie" priekšsēdētājam Aldim Gobzcmam
Godājamais Gobzema kungs!
Valsts prezidenta kancelejā saņemta Jūsu 2021. gada 29. septembra vēstule Nr. 142.8/2-13-13/21. Tajā, atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejas 2021. gada 28. septembra vēstulē Nr. 1296 minēto par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Valsts prezidenta kancelejas telpās Rīgas pilī, lūdzat veikt atkāpi no noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un atļaut Jums uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimas frakciju priekšsēdētāju klātienes tikšanos ierasties, uzrādot nevis derīgu digitālo Covid - 19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet gan negatīvu Covid - 19 testēšanas sertifikātu.
Atkārtoti paskaidrojam, ka, lai nodrošinātu drošu darba procesu Valsts prezidenta kancelejā un mazinātu riskus Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un Valsts prezidenta un kancelejas viesiem, apmeklētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citām personām inficēties ar Covid - 19, pasākumi Valsts prezidenta kancelejas telpās Rīgas pilī tiek rīkoti, stingri un pēc būtības ievērojot "zaļā koridora” principu. Proti, pasākumā iekštelpās piedalās tikai personas, kuras var uzrādīt derīgu digitiālo Covid - 19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Vasaras laikā ārtelpās - Rīgas pils dārzā - ir rīkoti arī atsevišķi pasākumi, ievērojot "dzeltenā koridora" principu, kas pieļauj dalību pasākumā arī tām personām, kuras varēja uzrādīt negatīvu Covid - 19 testēšanas sertifikātu.
Tomēr vēršam Jūsu uzmanību, ka līdz šim visi pasākumi Rīgas pils iekštelpās ar valsts amatpersonu līdzdalību, kuros piedalījušies arī Saeimas deputāti, rūpējoties par pasākuma dalībnieku un viesu veselību un drošību, organizēti tikai “zaļā koridora" apstākļos un pulcējuši pat ievērojamu skaitu dalībnieku klātienē (piemēram, valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremonijas šā gada 19. un 20. augustā un Valstiskuma balvas pasniegšanas ceremonija šā gada 21. augustā).
Rūpējoties par ikviena un vēl jo vairāk par Saeimas deputātu veselības aizsardzību un drošību, atkārtoti paskaidrojam, ka Valsts prezidenta kancelejas telpās drīkst atrasties tikai personas, kuras var uzrādīt derīgu digitālo Covid 19 - vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tādējādi arī ikviena valsts prezidenta tikšanās ar valsts amatpersonām tiek organizēta, ievērojot minēto "zaļā koridora" principu.
Atgādinām: ja Jums pastāv kādi šķēršļi derīga digitālā Covid - 19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu uzrādīšanai, Jums ir iespēja uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta. Saeimas priekšsēdētājas un Saeimas frakciju priekšsēdētāju klātienes tikšanos savā savā vietā deleģēt citu Saeimas frakcijas „Neatkarīgie" deputātu, kurš var uzrādīt derīgu digitālo Covid - 19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Cieņā
Kancelejas vadītāja vietniece Laila Jurcēna
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
