Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtēja situācija no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 6. decembrim.

Apsveicama ir valdības saliedētā un mērķtiecīgā rīcība COVID-19 situācijas uzraudzībai un kontrolei valsts iekšienē, un pateicības vērta ir piemērotā stratēģija nosacīti ierasta dzīves režīma saglabāšanai valsts iedzīvotājiem salīdzinājumā ar citu valstu ikdienas realitāti.

Tomēr uzskatām, ka esošajā situācijā, kad atrodamies pandēmijas otrajā vilnī, ir pagājis neziņas periods un uzkrāta pieredze vīrusa ierobežošanai, tāpēc svarīgākais būtu sākt strādāt pie cilvēku izglītošanas par imunitātes dabu un cilvēka uzdevumiem tās stiprināšanā.

Būtu laiks par prioritāti izvirzīt informēšanu un izglītošanu par praktisko dzīvi blakus COVID-19 un citiem vīrusiem, palīdzot cilvēkiem ieraudzīt virzienu un veidu, kā dzīvot drošībā, veselībā un saskaņā vienam ar otru. Diemžēl piektdien pieņemtais lēmums attiecībā uz skaistumkopšanas nozari to neveicina.

Cita starpā Rīkojuma 5.punktā teikts, ka ārkārtējas situācijas laikā tiek aizliegti skaistumkopšanas pakalpojumi (izņemot friziera pakalpojumus) un saimnieciskie pakalpojumi, kas saistīti ar izklaidi un labjūtu, tajā skaitā, pirtīs un SPA.

Viennozīmīgi, publiskas pirtis, SPA centri, ūdens parki un citas masveida atpūtas vietas, kurās apmeklētāju plūsmu nav iespējams kontrolēt, ārkārtējā situācijā būtu ierobežojamas.

Bet kategoriski nevaram piekrist valdības lēmumam, ka pilnīgi visi skaistumkopšanas pakalpojumi būtu COVID-19 infekciju izplatoši, nekontrolējami un nederīgi sabiedrības veselības uzturēšanai un profilaksei, izņemot friziera pakalpojumus.

Pirmkārt, tas nelabvēlīgi ietekmēs to sabiedrības daļu, kas regulāri apmeklē pirtniekus, masierus un citus ķermeņa kopšanas speciālistus, lai palīdzētu savam organismam cīnīties pret vīrusiem, bezmiegu un stresu, ko rada apkārtējā vide (tajā skaitā, darbs, neskaidrība par nākotni, vīrusa draudi un negatīvisms masu informācijas avotos).

Otrkārt, tas ir netaisnīgi un nevienlīdzīgi attiecībā pret tādām individuālām skaistumkopšanas nozarēm, kas tiešā mērā rūpējas par cilvēku veselības profilaksi un labsajūtas uzturēšanu veselīgā normā - individuāli praktizējošiem pirtniekiem, masieriem, kosmētiķiem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem tas ir vienīgais ienākumu avots.

Rīkojuma 5.3. punktā noteikts, ka atļautajiem friziera pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums nodrošināt, ka: 1) pakalpojumu sniedz tikai pēc iepriekšēja pieraksta un 2) vienam apmeklētājam paredz vismaz 10 m2 no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.

Tieši to pašu ikdienā jau šobrīd nodrošina profesionāli pirtnieki, masieri, SPA speciālisti un citi skaistumkopšanas speciālisti, kuri strādā: 1) tikai pēc iepriekšēja pieraksta un 2) apmeklētājus pieņem individuālās pirtīs un kabinetos, nodrošinot vēl drošāku vidi, nekā to praktiski dzīvē nereti spēj nodrošināt frizieri (piemēram, izlietnes atrodas blakus, vienlaikus apkalpo vairākus klientus vienā laikā, vienā lielā zālē).

Nepārprotami, jebkurš profesionāls pirtnieks, masieris, kosmētiķis, SPA speciālists, ķermeņa kopšanas speciālists, frizieris vai manikīra meistars, kurš ikdienā sniedz individuālus pakalpojumus (1+1 vai 1+1mājsaimniecība) individuālā pirtī/ kabinetā un savā darbībā ievēro visus LR normatīvajos aktos noteiktos drošības, higiēnas un dezinfekcijas prasības (sejas aizsargmaskas, dezinfekcija), fiziski nespēj apdraudēt otru cilvēku, bet var tikai vairot pozitīvu psihoemocionālo klimatu sabiedrībā un palīdzēt cilvēkam turpināt rūpēties par veselības un labjūtas uzturēšanu.

Turklāt, pirts procedūras notiek augstākās temperatūrās nekā spējīgi izdzīvot vīrusi un tajās tiek pielietotas tādas dabas veltes un ķermeņa kopšanas zināšanas un tradīcijas, kam ir izteikti antiseptiska, antibakteriāla un labvēlīga iedarbība uz cilvēka organisma attīrīšanu no šlakvielām un toksīniem, vielapmaiņu, elpošanas sitēmu, imunitātes spēcināšanu un kopējo psihoemocionālo veselības stāvokli, kas ir īpaši būtiski mūsdienu sarežģītajā vidē.

Tieši tāpat kā skaista frizūra vai kopts manikīrs ir svarīgs, lai cilvēks justos labāk, ne mazāk svarīga ir ķermeņa tīrība, pozitīvs garstāvoklis un labs miegs, saglabājot cilvēku ierastos pirts un ķermeņa kopšanas ikdienas rituālus, kas iedarbojas uz cilvēku pozitīvi ne tikai fiziski, bet arī psihoemocionāli.

Atņemot iespēju tiem cilvēkiem, kuri veselības uzturēšanai regulāri apmeklē individuālus pirts, ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas pakalpojumus un tādējādi rūpējas par savu veselības profilaksi, pasliktināsies cilvēku imunitāte un kopējais fiziskais un psihoemocionālais veselības stāvoklis, tādējādi radot papildu draudus vīrusa izplatībai.

LR Satversmes 111.pants paredz, ka valsts aizsargā cilvēku veselību.

Ārstniecības likuma 3.pants nosaka: “Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats...”, savukārt, 5.pants nosaka, ka: “Ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību.”.

Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam nodrošināt Latvijas cilvēkiem iespēju turpināt pildīt savu pienākumu - rūpēties par savas veselības profilaksi un apmeklēt individuālos skaistumkopšanas pakalpojumus pie profesionāliem pirtniekiem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem - un lūdzam grozīt 2020.gada 6.novembrī pieņemto lēmumu, izņēmuma statusu piešķirot arī pirtniekiem, SPA speciālistiem, masieriem, kosmētiķiem, manikīra meistariem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas nodrošina pakalpojumus individuālās, nošķirtās pakalpojumu sniegšanas vietās pēc principa 1+1 vai 1+1 mājsaimniecība, ievērojot LR normatīvajos aktos noteiktos drošības, higiēnas un dezinfekcijas prasības.

Vienlaikus COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem ierosinām izskatīt un līdztekus ieviest šādus veselības veicināšanas pasākumus sabiedrības kopējā fiziskā un psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai:

1) informēt un izglītot sabiedrību, kas jādara gadījumos, kad cilvēks vai viņa ģimenes loceklis ir saslimis (tas noņems spriedzi un neziņu, ko darīt cilvēkam, kurš saskāries ar slimību). Šobrīd informēšana pamatā aprobežojas ar norādījumiem par to, ka cilvēks nedrīkst pamest mājas, bet maz tiek skaidrots, kādā veidā rīkoties un sev palīdzēt mājas apstākļos, kas un kādēļ jādara, lai slimību apturētu/atvieglotu sākotnējā stadijā un tā netiktu ielaista;

2) ieviest   diennakts veselības tālruni, kas sniegtu praktiskus padomus un psiholoģisku palīdzību saslimušajiem un viņu ģimenes locekļiem, atgādinātu par to, kas jādara, esot slimam ar vīrusiem (ne tikai ar COVID-19), tādējādi cilvēkiem radot drošības sajūtu un metodoloģiski atslogojot ģimenes ārstus;

3) ieviest oficiālas rekomendācijas - vadlīnjas imunitātes spēcināšanai un veselības profilakses pasākumiem, regulāri informējot un izglītojot sabiedrību (radio, TV u.c. reklāmas) par cilvēku pienākumu regulāri rūpēties par savu imunitātes stiprināšanu un veselības profilaksi, jo svaigs gaiss, fiziskās aktivitātes un ierastie higiēnas, rehabilitācijas, veselības uzturēšanas un skaistumkopšanas paradumi ir spēcīgs komplekss, kas dod signālu ķermenim turēt sevi formā;

4) ieviest regulārus veselības raidījumus - fiziskās vingrošanas, elpošanas, psiholoģiskās un radošās prasmes attīstošus raidījumus vairākas reizes dienā, prognozējamā laikā TV, radio, soc.video platformās, kas sabiedrībā sekmētu veselības profilakses vadlīniju ieviešanu praktiskajā dzīvē mājās un darba vietās (tajā skaitā, slow-food jeb veselīga uztura pagatavošana mājas apstākļos, psiholoģiskas metodes, kā ieviest dzīvē veselīgus ieradumus un labāk saprasties ar līdzcilvēkiem, iedvesmas stāstus par dažādām radošām aktivitātēm un mākslu virzieniem);

5) atgādināt un aicināt sabiedrību nezaudēt cilvēkmīlestību un uzturēt saikni ar saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām noteikto ierobežojumu robežās (paveikt labus, sīkus ikdienas darbus, palīdzēt pieskatīt bērnus, piegādāt pārtiku, iedrošināt pievērsties hobijiem, regulāri vingrot, sazvanīties un vairāk iepazīt vienam otru tml.), radot labvēlīgāku psiholoģisko klimatu.

Vienlaikus Informējam, ka šī iesnieguma ietvaros esam uzsākuši parakstu vākšanu platformā www.manabalss.lv un rezultāti tiks iesniegti kā papildinājums šim iesniegumam.

Lai veselā miesā vesels gars!

Parakstu vākšana: https://manabalss.lv/par-ierobezojumu-atcelsanu-pirts-un-citiem-skaistumkopsanas-pakalpojumiem/show

Novērtē šo rakstu:

14
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...