Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada sākumā publiski izskanēja informācija par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Domes pieņemto lēmumu anulēt bakalaura grādu skandalozajam[i] prokuroram Uldim Cinkmanim, vienlaikus saglabājot viņam maģistra grādu, jo tajā esot būtiski trūkumi, bet ne plaģiāts. Šo situāciju par absurdu Latvijas Televīzijā[ii] nosauca arī ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dome bija uzticējusi plaģiāta pārbaudes veikšanu komisijai, par kuras vadītāju tika iecelta Jautrīte Briede (attēlā).
Pēc komisijas it kā veiktās pārbaudes beigām un Juridiskās fakultātes Domes lēmuma pieņemšanas tika publiski izplatīta informācija, norādot, ka, „veicot maģistra darba analīzi, studiju programmas “Tiesību zinātne” bakalaura un maģistra gala pārbaudījuma komisija, secināja, ka ir vērojamas atsevišķas kļūdas, kuras var atzīt par nevēlamu praksi – pārkāpumi, kas izdarīti bez ļaunprātīga nolūka, bet kas atspoguļo nepilnības darba autora prasmēs un kompetencēs, izstrādājot pētniecisko darbu (neprecizitātes atsauču noformējumā, atsauces uz spēku zaudējušām normatīvo aktu redakcijām, nekvalitatīvs tulkojums no internetā pieejama avota angļu valodā). Plaģiātu vai akadēmiskā godīguma pārkāpumu komisija darbā nekonstatēja”.
Jautrītes Briedes vadītajā seminārā atklājas nepatiesība
Pretēji publiski paustajai informācijai, ka ir veikta maģistra darba pārbaude, pavisam nesen – 2021.gada decembrī Jautrīte Briede Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē vadītajā seminārā izpļāpājās, ka tā tomēr ir nepatiesība (seko precīzs teiktā atšifrējums): „Secinājām nu ka tajā bakalaura tiešām ir ļoti lielas problēmas, respektīvi, mēs viņu atzinām par par plaģiātu un arī attiecīgi Domei komisija ieteica tad to bakalaura grādu atņemt, bet attiecībā uz maģistra darbu tajā brīdī mums vēl nebija pēc tam vēl papildus pienestā informācija. Tajā brīdī mēs izskatījām un mums šķita ka nu ka – jā, tur ir problēmas, bet ka tas darbs nav tāds, lai nu teiktu, ka šis cilvēks noteikti neaizstāvētu. Viņam tiktu nu ļoti samazināta atzīme par to, ka viņš nav norādījis visas atsauces, bet tomēr bija sajūta, ka… ka šo darbu droši vien ka varētu novērtēt ar pozitīvu atzīmi, rezultātā mēs neieteicām arī anulēt maģistra grādu.”
Jautrīte Briede seminārā atzīst - papildus pienestie materiāli netika izskatīti pēc būtības un iestādei ir tiesības to darīt
„Tad, kad jau tas viss bija noticis, respektīvi, persona bija uzklausīta, tad tika atnesta vēl papildus informācija, bet... bet... bet šeit atkal… nu es stāstu tāpēc, ka zinu, ka arī sabiedrībai diezgan interesēja tas kāzusiņš, kāpēc.. kāpēc tā kā netika tā papildus informācija ņemta vērā, bet šeit ir jāņem vērā arī tas, ka lieta… Nu, pirmkārt, iestādei vispār ir rīcības brīvība vai viņa atver vai neatver lietu.
Mēs atvērām, izskatījām, maksimāli mēģinājām piesaistīt arī ekspertus no malas, tā kā uzklausījām šo personu, nododot viņai tos visus materiālus, viņa varēja izteikties par šiem materiāliem…
Un tad, kad jau mēs esam jau faktiski nonākuši pie tiem secinājumiem un paziņojuši jau Domei, tad Dome pēkšņi saņem vēl papildus materiālus. Tad ir jautājums – nu cik ilgi atkal mēs tās lietas vērsim vaļā un atkal pētīsim un līdz ar to tad šie papildus pienestie materiāli netika izskatīti pēc būtības un iestādei ir tiesības to darīt…”
Ja pats plaģiators neprasīja anulēt sev piešķirto grādu, tad neviena cita persona neko nevar prasīt
„Iestādei ir pienākums atvērt lietu tikai tad, ja pašai personai būtu kāda papildus informācija, ko viņa nu tā ka pamatojoties uz septiņdesmit ah.. pēkšņi aizmirsu kurš bija tas pants, kurā var prasīt persona tā kā… astoņdesmit septītais tātad, kur persona var prasīt procesa uzsākšanu no jauna. Šajā gadījumā pats adresāts neko neprasīja un nevienam nebija šīs subjektīvās tiesības prasīt to procesu uzsākt no jauna un tā kā mēs paši visu bijām izskatījuši, mēs pielikām punktu. Nu lūk…”
Jautrīte Briede maldina par plaģiāta izvērtēšanas komisijas pieņemtajiem lēmumiem
Atbildot uz portāla jauns.lv uzdotajiem jautājumiem par maģistra darba plaģiāta vērtējumu, Jautrīte Briede norādīja: „Komisija, kuras sastāvā bija arī vairāki profesori, pati izvērtēja darbu un pieņēma lēmumu. Visi komisijas locekļi bija iepazinušies ar abiem darbiem un komisijas sēdes laikā izteica viedokli. Neatceros, ka kāds no komisijas locekļiem darbu būtu vērtējis atšķirīgi[iii].”
Jautrītes Briedes sniegtā informācija, ka komisijas locekļiem būtu bijis vienāds vērtējums, ir nepatiess, jo maģistra darbu par plaģiātu uzskatīja arī daļa no komisijas un Juridiskās fakultātes Domes, pat neņemot vērā un neizvērtējot papildus iesniegtos plaģiāta avotus.
Mēģina “paglābt netīro justīcijas seju”
Jau 2020.gada 30.oktobra seminārā “Aktuālās problēmas administratīvajās tiesībās” Jautrīte Briede tā laika piektā kursa studentiem norādīja, ka, lemjot par Juridiskās fakultātes piešķirto grādu anulēšanu, galvenokārt ir jāņem vērā, kas ir šis absolvents. Viņa atzina, ka U. Cinkmaņa ieņemamā profesija – prokurors - ietekmē viņas attieksmi pret to, kādu lēmumu ir jāpieņem plaģiāta izvērtēšanas komisijai.
Arī vēlāk Jautrīte Briede par prokurora U. Cinkmaņa plaģiāta gadījumu norādīja portālam jauns.lv: „Ir tomēr tāds termins ka tiesiskā paļāvība un mēs nevaram neņemt vērā arī to, kur un cik ilgi šī persona strādā[iv].”
Svarīgi jautājumi
Nobeigumā ir jāuzdod retoriski jautājumi visiem godprātīgajiem Latvijas Universitātes, Juridiskās fakultātes un Juridiskās fakultātes Domes pārstāvjiem:
1. Vai Jūs esat pārliecināti, ka Jūsu uzticēšanās un labticīgā paļaušanās uz Jautrītes Briedes vadīto plaģiāta pārbaudi un izdarītajiem secinājumiem ir bijusi pareiza?
2. Vai Jūs esat pārliecināti, ka Jautrīte Briede no Jums neko nav noklusējusi, mēģinot glābt justīcijas seju un Latvijas Universitātes reputāciju pēc savas izpratnes?
3. Vai Jūs apmierina un tiesiskā valstī ir pieļaujama radītā situācija, kurā ar negodīgām metodēm[v] par prokuroru kļuvusi persona turpina realizēt tiesu varu?
[i] Prokurors Cinkmanis ir ieguvis skandalozu slavu:
1. lamājoties publiskā vietā, saucot citus par pidariem, motherfuckeriem un bļeģ utm.;
https://puaro.lv/tiesiskums/prokurors-cinkmanis-visapkart-pidasi/
2. pusplikam ārdoties koncertā acīmredzamā alkohola vai narkotiku reibuma stāvoklī;
https://www.youtube.com/watch?v=wFYWv40hlHs
3. pieļaujot pārkāpumus kriminālprocesos, par ko ir ticis sodīts un tajos noraidīts;
https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesnesa-idzena-skaidrojums-prokurora-ucinkmana-noraidijumam-9130
4. jo valsts par viņa pieļautajiem pārkāpumiem ir izmaksājusi kompensāciju cietušajai personai;
5. demonstrējot savu sapratni par prokurora darba pienākumiem, lekcijā studentiem norādot, ka prokurors nošauj apsūdzēto
https://jauns.lv/raksts/zinas/429230-prokurors-cinkmanis-ir-nodarbojies-ar-plagiatismu-un-ari-samelojies
[ii] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stukans-par-prokurora-cinkmana-diploma-lietu-si-ir-absurda-situacija.a397334/
[iii] https://jauns.lv/raksts/zinas/453317-skandalozais-prokurors-cinkmanis-iesudzejis-tiesa-latvijas-universitati
[iv] https://jauns.lv/raksts/zinas/434089-valsts-prezidents-sis-prokurors-nevar-turpinat-savu-darbu
[v] Nozogot diplomdarbu, veicot saturisko viltojumu, sniedzot nepatiesu apliecinājumu, ka diplomdarbs ir paša izstrādāts, kā arī turpinot par to melot jau tagad pēc plaģiāta atklāšanas.
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
