Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada sākumā publiski izskanēja informācija par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Domes pieņemto lēmumu anulēt bakalaura grādu skandalozajam[i] prokuroram Uldim Cinkmanim, vienlaikus saglabājot viņam maģistra grādu, jo tajā esot būtiski trūkumi, bet ne plaģiāts. Šo situāciju par absurdu Latvijas Televīzijā[ii] nosauca arī ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dome bija uzticējusi plaģiāta pārbaudes veikšanu komisijai, par kuras vadītāju tika iecelta Jautrīte Briede (attēlā).

Pēc komisijas it kā veiktās pārbaudes beigām un Juridiskās fakultātes Domes lēmuma pieņemšanas tika publiski izplatīta informācija, norādot, ka, „veicot maģistra darba analīzi, studiju programmas “Tiesību zinātne” bakalaura un maģistra gala pārbaudījuma komisija, secināja, ka ir vērojamas atsevišķas kļūdas, kuras var atzīt par nevēlamu praksi – pārkāpumi, kas izdarīti bez ļaunprātīga nolūka, bet kas atspoguļo nepilnības darba autora prasmēs un kompetencēs, izstrādājot pētniecisko darbu (neprecizitātes atsauču noformējumā, atsauces uz spēku zaudējušām normatīvo aktu redakcijām, nekvalitatīvs tulkojums no internetā pieejama avota angļu valodā). Plaģiātu vai akadēmiskā godīguma pārkāpumu komisija darbā nekonstatēja”.

Jautrītes Briedes vadītajā seminārā atklājas nepatiesība

Pretēji publiski paustajai informācijai, ka ir veikta maģistra darba pārbaude, pavisam nesen – 2021.gada decembrī Jautrīte Briede Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē vadītajā seminārā izpļāpājās, ka tā tomēr ir nepatiesība (seko precīzs teiktā atšifrējums): „Secinājām nu ka tajā bakalaura tiešām ir ļoti lielas problēmas, respektīvi, mēs viņu atzinām par par plaģiātu un arī attiecīgi Domei komisija ieteica tad to bakalaura grādu atņemt, bet attiecībā uz maģistra darbu tajā brīdī mums vēl nebija pēc tam vēl papildus pienestā informācija. Tajā brīdī mēs izskatījām un mums šķita ka nu ka – jā, tur ir problēmas, bet ka tas darbs nav tāds, lai nu teiktu, ka šis cilvēks noteikti neaizstāvētu. Viņam tiktu nu ļoti samazināta atzīme par to, ka viņš nav norādījis visas atsauces, bet tomēr bija sajūta, ka… ka šo darbu droši vien ka varētu novērtēt ar pozitīvu atzīmi, rezultātā mēs neieteicām arī anulēt maģistra grādu.”

Jautrīte Briede seminārā atzīst - papildus pienestie materiāli netika izskatīti pēc būtības un iestādei ir tiesības to darīt

„Tad, kad jau tas viss bija noticis, respektīvi, persona bija uzklausīta, tad tika atnesta vēl papildus informācija, bet... bet... bet šeit atkal… nu es stāstu tāpēc, ka zinu, ka arī sabiedrībai diezgan interesēja tas kāzusiņš, kāpēc.. kāpēc tā kā netika tā papildus informācija ņemta vērā, bet šeit ir jāņem vērā arī tas, ka lieta… Nu, pirmkārt, iestādei vispār ir rīcības brīvība vai viņa atver vai neatver lietu.

Mēs atvērām, izskatījām, maksimāli mēģinājām piesaistīt arī ekspertus no malas, tā kā uzklausījām šo personu, nododot viņai tos visus materiālus, viņa varēja izteikties par šiem materiāliem…

Un tad, kad jau mēs esam jau faktiski nonākuši pie tiem secinājumiem un paziņojuši jau Domei, tad Dome pēkšņi saņem vēl papildus materiālus. Tad ir jautājums – nu cik ilgi atkal mēs tās lietas vērsim vaļā un atkal pētīsim un līdz ar to tad šie papildus pienestie materiāli netika izskatīti pēc būtības un iestādei ir tiesības to darīt…”

Ja pats plaģiators neprasīja anulēt sev piešķirto grādu, tad neviena cita persona neko nevar prasīt

„Iestādei ir pienākums atvērt lietu tikai tad, ja pašai personai būtu kāda papildus informācija, ko viņa nu tā ka pamatojoties uz septiņdesmit  ah.. pēkšņi aizmirsu kurš bija tas pants, kurā var prasīt persona tā kā… astoņdesmit septītais tātad, kur persona var prasīt procesa uzsākšanu no jauna. Šajā gadījumā pats adresāts neko neprasīja un nevienam nebija šīs subjektīvās tiesības prasīt to procesu uzsākt no jauna un tā kā mēs paši visu bijām izskatījuši, mēs pielikām punktu. Nu lūk…”

Jautrīte Briede maldina par plaģiāta izvērtēšanas komisijas pieņemtajiem lēmumiem

Atbildot uz portāla jauns.lv uzdotajiem jautājumiem par maģistra darba plaģiāta vērtējumu, Jautrīte Briede norādīja: „Komisija, kuras sastāvā bija arī vairāki profesori, pati izvērtēja darbu un pieņēma lēmumu. Visi komisijas locekļi bija iepazinušies ar abiem darbiem un komisijas sēdes laikā izteica viedokli. Neatceros, ka kāds no komisijas locekļiem darbu būtu vērtējis atšķirīgi[iii].”

Jautrītes Briedes sniegtā informācija, ka komisijas locekļiem būtu bijis vienāds vērtējums, ir nepatiess, jo maģistra darbu par plaģiātu uzskatīja arī daļa no komisijas un Juridiskās fakultātes Domes, pat neņemot vērā un neizvērtējot papildus iesniegtos plaģiāta avotus.

Mēģina “paglābt netīro justīcijas seju

Jau 2020.gada 30.oktobra seminārā “Aktuālās problēmas administratīvajās tiesībās” Jautrīte Briede tā laika piektā kursa studentiem norādīja, ka, lemjot par Juridiskās fakultātes piešķirto grādu anulēšanu, galvenokārt ir jāņem vērā, kas ir šis absolvents. Viņa atzina, ka U. Cinkmaņa ieņemamā profesija – prokurors - ietekmē viņas attieksmi pret to, kādu lēmumu ir jāpieņem plaģiāta izvērtēšanas komisijai.

Arī vēlāk Jautrīte Briede par prokurora U. Cinkmaņa plaģiāta gadījumu norādīja portālam jauns.lv: „Ir tomēr tāds termins ka tiesiskā paļāvība un mēs nevaram neņemt vērā arī to, kur un cik ilgi šī persona strādā[iv].”

Svarīgi jautājumi

Nobeigumā ir jāuzdod retoriski jautājumi visiem godprātīgajiem Latvijas Universitātes, Juridiskās fakultātes un Juridiskās fakultātes Domes pārstāvjiem:

1.   Vai Jūs esat pārliecināti, ka Jūsu uzticēšanās un labticīgā paļaušanās uz Jautrītes Briedes vadīto plaģiāta pārbaudi un izdarītajiem secinājumiem ir bijusi pareiza?

2.   Vai Jūs esat pārliecināti, ka Jautrīte Briede no Jums neko nav noklusējusi, mēģinot glābt justīcijas seju un Latvijas Universitātes reputāciju pēc savas izpratnes?

3.   Vai Jūs apmierina un tiesiskā valstī ir pieļaujama radītā situācija, kurā ar negodīgām metodēm[v] par prokuroru kļuvusi persona turpina realizēt tiesu varu?


[i] Prokurors Cinkmanis ir ieguvis skandalozu slavu:

1.            lamājoties publiskā vietā, saucot citus par pidariem, motherfuckeriem un bļeģ utm.;

https://puaro.lv/tiesiskums/prokurors-cinkmanis-visapkart-pidasi/

2.            pusplikam ārdoties koncertā acīmredzamā alkohola vai narkotiku reibuma stāvoklī;

https://www.youtube.com/watch?v=wFYWv40hlHs

3.            pieļaujot pārkāpumus kriminālprocesos, par ko ir ticis sodīts un tajos noraidīts;

https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesnesa-idzena-skaidrojums-prokurora-ucinkmana-noraidijumam-9130

4.            jo valsts par viņa pieļautajiem pārkāpumiem ir izmaksājusi kompensāciju cietušajai personai;

https://www.delfi.lv/news/national/politics/stajies-speka-tiesas-spriedums-par-prokurora-cinkmana-ricibu-izpauzot-neizpauzamas-zinas.d?id=52987729

5.            demonstrējot savu sapratni par prokurora darba pienākumiem, lekcijā studentiem norādot, ka prokurors nošauj apsūdzēto

https://jauns.lv/raksts/zinas/429230-prokurors-cinkmanis-ir-nodarbojies-ar-plagiatismu-un-ari-samelojies

[ii] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stukans-par-prokurora-cinkmana-diploma-lietu-si-ir-absurda-situacija.a397334/

[iii] https://jauns.lv/raksts/zinas/453317-skandalozais-prokurors-cinkmanis-iesudzejis-tiesa-latvijas-universitati

[iv] https://jauns.lv/raksts/zinas/434089-valsts-prezidents-sis-prokurors-nevar-turpinat-savu-darbu

[v] Nozogot diplomdarbu, veicot saturisko viltojumu, sniedzot nepatiesu apliecinājumu, ka diplomdarbs ir paša izstrādāts, kā arī turpinot par to melot jau tagad pēc plaģiāta atklāšanas.

Audio (mp3)

Novērtē šo rakstu:

204
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

FotoZaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi