Plaģiāta kartelis. 2.daļa. Jautrīte Briede: par zagšanu negatīvo seku nav!
Pietiek lasītājs21.02.2022.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
2021.gada oktobrī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē notika Jautrītes Briedes seminārs, kurā tika analizēts prokurora Ulda Cinkmaņa (abi kolāžā) bakalaura grāda anulēšanas gadījums. Jautrīte Briede semināra laikā izglītoja savus studentus par šo jautājumu, atsaucoties nevis uz tiesību normām, bet gan uz savu – piekto interpretācijas metodi - ideoloģisko pārliecību.
Studenti neizpratnē – par diplomdarba zagšanu negatīvo seku nav!
Neizpratni par Jautrītes Briedes (pilns grādu un amatu uzskaitījums: Dr.iur. LU Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras docente, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore) dīvaino attieksmi un tiesisko apziņu seminārā izsaka arī studenti (seko klāt pievienotā audiofaila atšifrējums):
Jautrīte Briede: Linda! Jums ir kaut kas iebilstams šajā sakarā? Lūdzu!
Linda: Nē, es tikai domāju, bet kādas tad viņam tās negatīvās sekas? Jā, viņam nebūs vairāk tas bakalaura grāds, bet… nu… maģistrs viņam paliek, un viņš jau sanāk, ka var turpināt tātad darbu, piemēram, jurisprudences jomā vai kā? Kādas tās sekas?
Jautrīte Briede: Nē, nu tā sanāk. Ka sekas viņam ir – nu, es domāju, ka viņam ir pietiekami lielas morālas dabas sekas, un es domāju, ka viņam nu tā arī reāli ir, un tas ir arī… nu… man liekas, ka nevajag jau vienmēr tām faktiskām sekām iestāties. Man šķiet, ka ne vienmēr vajadzētu būt arī tām faktiskajām…
Linda: Man šajā gadījumā likās kaut kā, ka vajadzētu kaut kam sekot…bet, jā, nu.. ir kā jūs minējāt…
Jautrīte Briede: Nu jā… nu labi…
Nav arī morālas dabas seku.
Lai gan Jautrīte Briede naivi cer, ka prokurora Ulda Cinkmaņa negodīgajai rīcībai esot morālas dabas sekas, diez vai viņš pats to tā uzskata. Par to liecina sekojošais.
Savā pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai, kurā lūgts atcelt lēmumu par bakalaura grāda anulēšanu, Uldis Cinkmanis vispār apšauba, ka atbildīgās komisijas analizētais bakalaura darbs esot viņa, neskatoties uz to, ka Latvijas Universitātes diplomdarbu repozitārijā bija autorizējusies un bakalaura darbu iekopējusi persona ar studentam Uldim Cinkmanim piešķirtajiem pieejas kodiem.
Minētais cita starpā norāda un to, ka Uldis Cinkmanis ne tikai pagātnē ir veicis autortiesību pārkāpumu un, iespējams, saturisko viltojumu, bet arī pašlaik turpina melot un izvairīties no savu pieļautu kļūdu atzīšanas un atbildības uzņemšanās par tām.
Pēc plaģiāta atklāšanas Uldis Cinkmanis ir nevis sajutis kādu morālas dabas diskomfortu, bet tieši pretēji - turpinājis demonstrēt savu piederības tiesu varai radīto visatļautības sajūtu un publiskā vietā – koncertzālē Gors smagā reibuma stāvoklī daudzu cilvēku, tajā skaitā bērnu, klātbūtnē rupji lamājies (vairākkārtīgi lietojot tādus vārdus kā bļeģ, fucking, kā arī visapkārt pidarasi, motherfucker, huiņa, sapisi, nahuj, pisam, utm.), skaļi un demonstratīvi, citiem dzirdot, plānojis paņemt šļuškas. Bet vēlāk koncerta laikā Uldis Cinkmanis puspliks[1] ārdījās[2] un neadekvāti bļāva, saņemot arī citu koncerta apmeklētāju daudzkārtējus aizrādījumus[3].
Jautrītes Briedes kolēģei Latvijas Universitātē ir pretējs viedoklis - plaģiāts ir krāpšana. Šī situācija grauj būtiskas lietas.
2021 .gada aprīlī TV24 raidījumā Sanita Osipova, komentējot radušos situāciju ar prokurora Ulda Cinkmaņa gadījumu, paskaidroja[4]:
Sanita Osipova: Visām tiesu varas profesijām, un saprotu, ka šobrīd runa ir par prokuroru, visām tiesu varas profesijām ir ierakstīta prasība, lai kāds cilvēks varētu pretendēt uz šo vietu, viņam ir jābūt izglītībai, viņam ir jābūt darba pieredzei, bet viņam ir jābūt nevainojamai reputācijai. Šinī gadījumā problēmas ir ar diviem no tiem punktiem – ar izglītību un ar reputāciju, un tas noteikti ir cilvēkiem, kuri … tā vairs nav nevainojama reputācija, ja kāds ir pieķerts ar plaģiātu – tā ir krāpšana! Plaģiāts – tā ir krāpšana, un tātad tas noteikti skar reputāciju, un šai reputācijai ir jābūt ne tikai stājoties amatā, bet arī strādājot amatā.
Velta Puriņa: Ja vēl drīkstētu varbūt pajautāt vienu lietu - ka tomēr mēs sajūtam arī no viņa kolēģiem tādu zināmu aizstāvību tā kā – viņš strādā labi, un kas tad tas ir – bakalaurs, bet viņš strādā labi, maģistrs ir okei… varbūt dažos teikumos..
Sanita Osipova: Es atgriežos pie tā paša – nevainojama reputācija! Tiesu varā… lai sabiedr... sabiedr… ir ļoti svarīga tiesu varai sabiedrības uzticība. Citādāk cilvēki nevērsīsies… ne viņi ziņos par likumpārkāpumiem, ne viņi vērsīsies tiesā, ja viņi neticēs, ka pretīm ir cilvēki, kas ir zinoši, godīgi, ar nevainojamu reputāciju. Tas grauj būtiskas lietas!
Pretējs viedoklis arī Jautrītes Briedes korifejam Egilam Levitam, kurš uzskata - šis prokurors nevar turpināt savu darbu.
Ikvienam juristam ir zināms, ka Jautrītes Briedes autoritāšu sarakstā valsts prezidents Egils Levits ieņem ļoti augstu vietu.
2021.gada martā, viesojoties TV24, valsts prezidents Egils Levits atbildēja uz situāciju ar prokuroru, kas pieķerts diplomdarba plaģiātismā[5]: Cik cilvēks ir negodīgs, lems attiecīgā disciplinārkomisija. Es pieņemu, ka tā attiecībā uz šo prokuroru izdarīs savus secinājumus, kas, protams, nozīmē, ka šis prokurors nevar turpināt savu darbu.
Pārbaude par Ulda Cinkmaņa atbilstību nevainojamas reputācijas kritērijam turpinās jau gandrīz gadu.
Pirms gada - 2021.gada martā LTV raidījumā Panorāma prokuratūras pārstāvis Jānis Ilsteris norādīja[6], ka noris pārbaude par prokurora Ulda Cinkmaņa atbilstību nevainojamas reputācijas kritērijam, un Jānis Ilsteris norādīja, ka pārbaude neaizņems mēnešus.
Tomēr pašlaik jau ir pagājis gandrīz gads kopš pārbaudes sākšanas, un, ņemot vērā, ka Uldis Cinkmanis turpina pildīt prokurora pienākumus, jāsecina, ka prokuratūras ieskatā Uldis Cinkmanis joprojām ir ar nevainojamu reputāciju.
Svarīgi jautājumi.
Nobeigumā aicinu visiem godprātīgajiem Latvijas Universitātes, it sevišķi Juridiskās fakultātes un Akadēmiskās ētikas komisijas pārstāvjiem atbildēt pašiem sev uz šādiem jautājumiem:
Vai Jūs piekrītat Jautrītes Briedes studentiem lekcijā teiktajam, ka par diplomdarba zādzību nav jābūt negatīvām sekām?
Vai šāda Jautrītes Briedes pozīcija, Jūsuprāt, nav pretrunā ar Latvijas Universitātes prestiža, studiju kvalitātes, kā arī preventīvas plaģiātisma novēršanas interesēm?
Vai šāda Jautrītes Briedes rīcība, Jūsuprāt, nenonāk pretrunā ar “Noteikumiem par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē”, kā arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas kodeksā deklarētajiem principiem un akadēmiskā personāla pienākumiem?
[1] https://www.youtube.com/watch?v=GcRWeTdxX-Q
[2] https://www.youtube.com/shorts/wFYWv40hlHs
[3] https://puaro.lv/tiesiskums/prokurors-cinkmanis-visapkart-pidasi/
[4] https://xtv.lv/rigatv24/video/8blGbQQY7n3-kadu_iespaidu_uz_justiciju_rada_cilveks_kas_jurista_izglitibu_ieguvis_negodiga_cela
[5] https://xtv.lv/rigatv24/video/yj2N4EMm7ov-levits_sis_prokurors_nevar_turpinat_savu_darbu
[6] https://www.youtube.com/watch?v=_bDINQh8i8E
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
