Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam
Jaunā konservatīvā partija12.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību uzņēmumu un ekonomikas atbalstam. Astoņu punktu plāns paredz piemērot īpašu ekonomisko un sociālo instrumentu izmantošanu šajā krīzes situācijā.
Aicinām sadarbībā ar Fiskālās disciplīnas padomi (FDP) un Latvijas Banku vienoties par apjomīgiem pretcikliskiem budžeta pasākumiem, lai izvairītos no ekonomiskās depresijas. Neskatoties uz ievērojamu kritumu budžeta ieņēmumu daļā, aicinām palielināt 2020. gada valsts budžeta izdevumus vismaz par 1% no IKP (300 milj. EUR), lai mazinātu vīrusa ietekmi uz ekonomiku.
Finanšu ministrijai jāapsver apjomīga valsts obligāciju izlaišana starptautiskajos tirgos (vismaz 1 miljards EUR), lai veidotu “drošības spilvenu” nākotnes izaicinājumiem.
Ir īstais laiks stimulēt ekonomiku ar apjomīgiem infrastruktūras projektiem: piem., ceļu un tiltu būve, daudzdzīvokļu māju renovācijas, u.c. Tai pat laikā ir iespēja novirzīt plānoto finansējumu, piemēram VDD ēkas būvniecībai, tūlītējiem pasākumiem vīrusa efektu mazināšanai, t.sk., papildu līdzekļi medicīniskā personāla piesaistei un virsstundu apmaksai.
Ir jāizsludina ārkārtas stāvoklis tūrisma un citās nozarēs, lai bankām ir pienākums atlikt pamatsummas un pat procentu maksājumus; tas pats attiektos uz šo nozaru uzņēmumu darbiniekiem, lai pret viņiem nevarētu vērst piedziņu vai rēķināt kavējuma procentus.
Valsts budžetam būtu jāveic pilnīga slimības lapu apmaksa no pirmās dienas, ja ir diagnosticēti vīrusa simptomi.
VID būtu jāpalīdz uzņēmumiem risināt likviditātes problēmas, pagarinot nodokļu samaksas termiņus, un gadījumos, kad valsts iestādes pērk preci vai pakalpojumus, maksājumi būtu jāveic nekavējoties, nevis gaidot 30-60 dienas.
Iespējami ātri jāpaplašina bezmaksas analīžu nodošanas iespējas, t.sk. palielinot ekipāžu skaitu, kas veic bezmaksas analīzes visiem.
Jāsagatavo telpas slimnieku masveida uzņemšanai un izolēšanai, izmantojot, piemēram, skolu sporta zāles.
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
