Plaude-Rēlingere pirms bankrota atbrīvojusies gandrīz no visiem īpašumiem
L. Lapsa09.03.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Gaisma
15.03.2011. 17:06Bet Kargins un Krasovickis pirms Parexa iesmērēšanas bārdainim Godmanim(valsts pārstāvim:)) par 2,-LVL, un pielikumā esošu milzīgu sindicētu parādu nastu valsts budžeta apmērā, arī pārdeva visus savus īpašumus!!! Un tad? Vnk valstij nav savu nacionālu un pastāvēšanas interešu, ir tikai naudas mijēju un baņķieru intereses. Valsti nav kam pārstāvēt. Esošie pārstāvji to vienkārši nespēj savas mazdūšības dēļ.
Agriiis
10.03.2011. 22:02Ieviņa ka musdienu "Žanna Darka" bezbailigā cīnā ar bankam.. Ps.bet re ka sanak,ka bankai gadas līdzvertigs pretinieks pieejamo resursu un sakaru dēl,ta rodas problemas,tas tev nav nospiest uz celiem "parasto" kredītnemeju . Pss.Ievinas godapratu neverteju,tas jau ir cits stasts..
RD un VD sirdsdraudzenīte
10.03.2011. 19:56>> "TO AMIGO"
****************************
To Amigo
10.03.2011. 10:40
Nu, kā Jūs droši vien pamanījāt, Labā Latvija Plaudi atšuva jau kādu laiku pirms vēlēšanām.
****************************
... NEPAMANĪJU GAN !!! - jo tieši pirms vēlēšanām mana pastkastīte tika piemēslota ar PLL augusta reklāmavīželi ... kuras 7.lpp. Plaude lielīgi rakstiņa virsrakstā pavēstīja ; " MĒS ZINĀM VEIKSMES FORMULU" ...kura epilogā izskaneja ; " MĒS NĀKAM, LAI KOPĀ DARĪTU ŠO VALSTI LABĀKU, UN MĒS ZINĀM VEIKSMES FORMULU - DIEVS. DABA. DARBS." ...
RD un VD sirdsdraudzenīte
10.03.2011. 19:47>> PIETIEK LATO :)
****************************
pietiek Lato :)
10.03.2011. 09:12
LETA. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc nepilna gada - 2012.gada 14.februārī - paredzējusi izskatīt AS "Parex banka" prasību pret žurnālistu Lato Lapsu par neslavas celšanu,(..)
*****************************
...tad jau sanāk, ka Lato TIEŠĀAĀĀĀM labi pastrādājis - sapīgi to banku trāpījis ... re, tagad vares redzēt, vai tā "Recenzenta" tā ari tiešā tekstā nenosauktā diagnoze traucē Lato tiesāties vai nē ...katra ziņā tā nav bijusi par šķērsli tiesai pieņēmt bankas prasību ...laikam bankas juristi stulbāki par "Recenzentu" ...nabaga apdalitais "Recenzents" , kurš ar savām izcilajām spējām nevar atrast citu vietu, kā vien komentārus ...
par labu latviju
10.03.2011. 17:39Sausmas parnem domajot, ja Plaude un Lido sefs butu tikusi saeimaa. Kadi likumi tiktu tad pienemti, kadivalsts miljoni tiktu sutiti uz privatkontiem!!!!!!!!!!!!!!
Raimis
10.03.2011. 17:24Laikam neesat pamanījuši, ka bankas mākslīgi pacēla cenas un tik pat mākslīgi tās nodzina lejā, atstājot kredītņēmējus mūžīgo parādnieku lomā. Kredītņēmējs nav vainīgs, ja ieķīlātā īpašuma vērtība mākslīgi tiek samazināt par 10 reizes. Ja aizdeva naudu pret konkrētu ķīlu, tad ar ķīlu arī jāpietiek saistību dzēsšanai.
Helena
10.03.2011. 16:59Nevaru saprast ka bankas var dod kreditus atlaujot iekilatos ipashumus davinat, ieguldit un mainit pat ipashnieku???
bet no otras puses
10.03.2011. 16:45Laicigi paredzot to ka krahs bus neizbegams jebkura varianta "novakt" savu vardu no ipasumiem..jo kas nav uz mana varda nav mans..var pamacities no siem juristiem..visu darit laicigi un ar aprekinu..
B
10.03.2011. 16:36Plaudes manipulācijas nu ļoti izskatās pēc profesionālas mešanas. 90. gados Latvija tika sekmīgi patīrīta no šādiem profiņiem. Diez, vai bābiņai bail nemaz nav?
ske
10.03.2011. 15:36Kas ir šīs uzmetējas kreditori? Atceros, ka 90-tajos šādas uzmešanas risināja radikāli. Kundzītei bail nemaz nav?
versija
10.03.2011. 14:07Kurš var likt roku pie sirds un apzvērēt, ka nauda jau nebija aizdota, labi zinot, ka tā tiks izkrāpta? Te vairāk izskatās pēc grupveida noziedzīgas darbības pa ķēdītei, jo ar pretsparu tādas lietas nenotiek.
vai Jūs to zinājāt?
10.03.2011. 14:03Plaudei - Rēdingerei Garkalnes pagasta Langstiņos kaimiņos dzīvo arī bijušais ģenerālprokurora vietnieks Zālītis, bijusī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Malahovska. Būtu labi, ja Lato Lapsa pievērstu uzmanību arī Plaudes - Rēdingeres kaimiņiem, kas ļoti tuvi saistīti ar daudziem tiesnešiem, prokuroriem utt.
jautājums
10.03.2011. 13:59Labāk pasakiet, vai pret tādu tiesnesi nav jāuzsāk kriminālprocess par sadarbību ar sen neredzētu krāpnieci sevišķi lielos apmēros?
ES
10.03.2011. 13:59Viņa, ko, pārdeva un dāvināja ieķīlātus īpašumus? Bez bankas piekrišanas? Jebšu 7 miljoni ir iedoti pret ķīlu 3 īpašumu veidā? Visticamākais, kredītu vadītāji ar vai bez banku ziņas ir darbojušies uz vienu roku ar IPL. Un kopīgi tos miljonus arī notērēs, bet iztrūkumu pa kripatiņām sanesīs godīgie kredītu ņēmēji un nodokļu maksātāji.
pixars
10.03.2011. 13:37Lūk,kādiem jābūt juristiem!
Lai valdība un pašvaldības pamācās,kā rebes jātaisa tā,lai gailis pakaļ nedziedātu un ,lai ES tiesās neapstrīdētu.
Protams,tas viss maksā bargu naudu,ko,starp citu,Ieva apmaksā no bankām paņemto kredītu :)
To Amigo
10.03.2011. 11:40Nu, kā Jūs droši vien pamanījāt, Labā Latvija Plaudi atšuva jau kādu laiku pirms vēlēšanām.
Amigo
10.03.2011. 11:27varat minēt 3 reizes, ja PLL tiktu pie varas, vai Plaudes un ķirsona bankroti būtu notikuši??????
Vai tik Valsts budžetā neparādītos papildus "izdevumu posteņi" bankrotējušo lieluzņēmēju glābšanai???????
zzz
10.03.2011. 11:04Ja bankas nav parūpējušas par aizliegumu rīkoties ar personas aktīviem, kas turklāt vēl kalpo kā nodrošinājums jebkādiem aizdevumiem , tad jau nekas nelikumīgs nav, bet liekas ka kundze staigā pa naža asmeni kur tikai solis līdz kriminālatbildībai. Strp citu atceros apkopojumu par daudzajiem kriminālprocesiem, kas ierosināti pēc interesanta panta kur dažādi sīkie parādnieki ir maldinājuši bankas par savu finanšu stāvokli. šeit būtu ko rakt....
pietiek Lato :)
10.03.2011. 10:12LETA. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc nepilna gada - 2012.gada 14.februārī - paredzējusi izskatīt AS "Parex banka" prasību pret žurnālistu Lato Lapsu par neslavas celšanu, kurā banka pieprasa atsaukt "reputāciju aizskarošas ziņas" un publicēt atvainošanos, liecina Latvijas tiesu interneta portālā pieejamā informācija.
LETA jau ziņoja, ka AS "Parex banka" prasību pret Lapsu iesniedza 18.janvārī. Tiesnese Aelita Ignatjeva pieteikumu pieņēma un ierosināja civillietu.
Prasības pieteikumā "Parex banka" norāda, ka tai radušās prasījuma tiesības pret Lapsu, jo izplatītas godu un cieņu aizskarošas ziņas, kas aizskārušas bankas reputāciju, ko iespējams aizskart, līdzīgi kā fiziskai personai. Pieteikumā norādīts, ka par reputācijas aizskaršanu iespējams uzskatīt tādas darbības, kas vērstas uz sabiedrības viedokļa mazināšanu vai pasliktināšanu attiecībā uz "Parex banku".
Pieteikumā, ko parakstījis bankas advokāts Aldis Gobzems, norādīts, ka Lapsas "izplatītie paziņojumi tiešā veidā aizskar prasītājas reputāciju, jo atbildētāja publikācijās norādītie izteikumi norāda, ka prasītāja veic prettiesiskas darbības, kas rada zaudējumus valstij".
"Parex banka" arī norādījusi, ka Lapsas publicētie raksti ir uzskatāmi par ziņām Civillikuma izpratnē, jo "saskaņā ar vārda "ziņas" skaidrojumu ziņas nozīmē arī viedokli un attieksmi, kas nenoliedzami pausts interneta vietnē "pietiek.com"".
Bankas ieskatā, pat ja tiktu pieņemts, ka Lapsa publikācijās ir paudis tikai savu subjektīvo viedokli, "var secināt, ka arī konkrēta viedokļa publicēšanu ir iespējams uzskatīt par neslavas celšanu jeb tādu ziņu izplatīšanu, kas aizskar personas godu vai reputāciju".
Pieteikumā norādīts, ka šī tēze nostiprināta arī Latvijas tiesību doktrīnā Satversmes tiesas (ST) 2003.gada spriedumā, kur savu viedokli paudis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs Uldis Krastiņš, kurš atzinis, ka atšķirībā no civiltiesībām, krimināltiesībās viedoklis netiekot atzīts par neslavas celšanas priekšmetu. Bankas advokāts atzīmējis, ka lai gan iepriekšminētais secinājums izdarīts no pretējā, tas skaidri norāda, ka civiltiesiskos prasījumos arī viedoklis var būt par pamatu prasības celšanai par reputācijas aizskaršanu un neslavas celšanu.
Tāpat prasības pieteikumā norādīts, ka ST atzinusi: arī subjektīvs vērtējums nevar būt rupjš un klaji aizskarošs, tas nedrīkst pārkāpt nevainīguma prezumpciju un apvainot krimināli sodāmu darbību izdarīšanā. "Parex bankas" ieskatā, tieši to ar savām publikācijām darījis Lapsa, savos izteikumos, tostarp par bankas vadības veiktajām darbībām, kas rada papildus un apzinātus zaudējumus valstij.
Tādejādi Lapsas "izteikumi" ir atzīstami par bankas reputāciju aizskarošiem, jo publicē klaji nepatiesus izteikumus par tās saimniecisko darbību un vadības profesionālo darbību, pat apsūdzot banku un tās vadību krimināli sodāmu darbību veikšanā, piemēram "attiecībā uz pastāvošu korupciju un savu personisko interešu prettiesisku lobēšanu".
Bankas pieteikumā atzīmēts, ka Lapsam ir pienākums pierādīt izplatīto ziņu patiesumu.
Bankas ieskatā, izplatītās ziņas nebūtu uzskatāmas par nepatiesām un reputāciju aizskarošām, ja žurnālists spētu pierādīt ar konkrētiem pierādījumiem, taču lietā šādi fakti, pēc bankas domām, nav norādīti, jo Lapsam šāda informācija "nav un nevarēja būt pieejama". Pieteikumā uzsvērts, ka žurnālistam "nav arī tādu informācijas avotu, izņemot neidentificētu trešo personu spekulatīvus pieņēmumus, kas varētu apliecināt (..) rakstos norādītā atbilstību patiesībai".
Lapsa aģentūrai LETA uzsvēra, ka "Parex bankas" prasības pieteikumu neatzīst un uzskata to par "absurdu, maldinošu un pilnībā noraidāmu".
Viņš piebilda: "Ja "Parex banka" cer, ka ar tiesu sistēmas palīdzību tai izdosies mazināt sabiedrības un mediju interesi par to, kādā veidā tiek izsaimniekoti kredītiestādes (tātad - valsts) aktīvi, tad šīs cerības nav diez ko pamatotas".
LETA jau ziņoja, ka publikācijas par "Parex banku" Lapsas veidotajā portālā "pietiek.com" bijušas 14.janvārī, kad portāls ziņoja, ka valdība slepeni atbrīvo "Parex" vadību no atbildības, un 17.janvārī, kad portāls rakstīja, ka Vernisāžas darījumā "Parex" varētu būt zaudējusi līdz 3 miljoniem latu.
Publikācijā par "Parex bankas" vadības atbrīvošanu no atbildības vēstīts, ka Valda Dombrovska (V) vadītā valdība slēgtā sēdē nolēmusi, ka pašreizējie AS "Parex banka" valdes un padomes locekļi nebūs atbildīgi par viņu pieņemtajiem lēmumiem ne tikai par līdzšinējo laika posmu kopš bankas sadalīšanas, bet arī turpmāk.
Portāls arī rakstīja, ka aktīvi, kā to ir apliecinājusi bankas vadība ar Gviljamu priekšgalā, tiekot pārdoti nevis atklātās izsolēs, bet gan speciāli atlasot iespējamos pircējus un tiem bankas īpašumus piedāvājot par pašas kredītiestādes darbinieku noteiktām cenām. Banka neatklāj ne tikai piedāvātos īpašumus un to cenas, bet arī to, vai vispār pastāv kādas skaidras procedūras pārdošanas cenu noteikšanai un kas tieši tās nosaka.
Savukārt publikācijā par darījumiem ar Vernisāžas kompleksu un vēl diviem īpašumiem, kuros "Parex banka" pērn varētu būt zaudējusi līdz pat trim miljoniem latu, portāls saskatīja pretrunas starp bankas oficiāli sniegto informāciju, kurā teikts, ka darījums noticis starp diviem klientiem, maksātspējīgam investoram pārņemot maksātspējas grūtībās nonākuša klienta saistības, pilnā apjomā saglabājot "Parex bankai" hipotekāro nodrošinājumu un zemesgrāmatu informāciju, kas "viennozīmīgi rāda: oficiāli Vernisāžas komplekss jau kopš 2001.gada bijis nevis kāda "Parex bankas" kredītņēmēja, bet gan pašas bankas īpašumā, - 2001.gadā tā kompleksu no SIA "Raimonda Paula muzikālais centrs Vernisāža" iegādājusies par 3,804 miljoniem latu".
Tieši par šādu pašu summu, kā rāda zemesgrāmata, pagājušā gada 11.maijā nevis kāds bankas kredītņēmējs, bet gan pati "Parex banka" šo īpašumu pārdevusi SIA "Smilšu Īpašumi", kuras dalībnieki ir piecas Latvijā un Panamā reģistrētas kompānijas, kuru īpašnieku daļa nav zināmi. Zemesgrāmata rāda, ka banka nevis ko ieguvusi, bet drīzāk zaudējusi: "Parex" aizdevums īpašuma iegādei bijis nevis mazāks par pirkuma summu, bet tieši otrādi - par aptuveni 400 000 latu lielāks.
Ha
10.03.2011. 10:11Bet interesants ir fakts, ka tā īsti pat savam dēlam neuzticas, ja jau uzliek apgrūtinājumus par mājām, bet es darītu tā pat, lai puikam nerodas kārdinājums!!!!!
Cits
10.03.2011. 09:55Neko briesmīgu nesaskatu, ka juridiskās personas no fizskās prasa atgriezt parādus un fiziskā persona mēģina kaut kā sevi glābt. Tāpēc jau tas ir bizness, ka tu riskē un nevajag aizdot fiziskām personām. Cita lieta, ja fiziska persona citai fiziskai personai paliek parādā un slēpjas.
hmm
10.03.2011. 09:29jācer, ka Ievai izdosies, jo uzmest alkatīgās bankas, augļotājus nav grēks. Bankas jau šos kredīrus deva neizvērtējot riskus, savas alkatības vadītas. Un cik cilvēkus bankas ir iegrūdušas postā, lai tak kaut vienam izdodas viņās pakacināt.
ui
10.03.2011. 09:04Advokāts Gobzems? protams, visiem caurumiem par korķi grib uzmesties. Tik tā dumji sanāk. Tāds advokatūras Kristovskis...
Slota
10.03.2011. 08:41Aizņemties un gudri neatdot. Cieš godīgi aizdevēji, kas šai biznesmenei uzticējās.
Vai tad Andžejs viņai nemācīja Visuma enerģijas likumus? Tu vari tērēt to, kas tev pieder.
Cieti!
nu ko
10.03.2011. 01:07Atceros pirms daziem gadiem vina arzemes vel sanema balvu kaa labakaa Baltijas biznesmene. Te nu redzam kas par biznesmeni. Butu jazino balvas devejiem par so blamazu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
