Plaude sola kārtot parādus, pārdodot sev nepiederošus un bankām ieķīlātus īpašumus
L. Lapsa23.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maksātnespējīgā uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere otrdien nāca klajā ar paziņojumu, ka viņas daudzskaitlīgajiem kreditoriem varētu tikt ienākumi no divu līdz šim viņas maksātnespējas plānā nefigurējušu nekustamo īpašumu pārdošanas. Taču uzņēmēja kaut ko nepieminēja - kā pārdodamus viņa min īpašumus, kuri abi ir ieķīlāti dažādās kredītiestādēs, turklāt viens no tiem pieder uzņēmumam, kuram ir noteikts tiesiskās aizsardzības process. Tā plānā šā īpašuma pārdošana nav paredzēta.
Reizē ar apgalvojumu, ka neatklājamā veidā viņai esot izdevies atgūt kontroli pār kapitāldaļām ārzonā reģistrētajā uzņēmumā Kolonna Ltd., kuram netieši pieder gandrīz puse Kolonnas un Douglas veikalu tīkla, Plaude-Rēlingere arī paziņoja, ka esot plānojusi pārdot divus zemesgabalus Rīgā, Strēlnieku ielā 7 un Pulkveža Brieža ielā 5. Šādā veidā galvojumu summu varēšot samazināt vismaz pat 3,5 miljoniem latu, apgalvoja Plaude-Rēlingere.
Taču izrādās, ka Plaude-Rēlingere savus personiskos parādus solās kārtot, pārdodot īpašumus, kas ne tikai viņai personiski nepieder, bet arī ir ieķīlāti kredītiestādēs, turklāt viens no tiem pieder uzņēmumam, kam noteikts tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns, kurā šā īpašuma pārdošana nemaz nav paredzēta.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Plaudes-Rēlingeres pieminētais pārdodamais 1805 kvadrātmetru zemesgabals Strēlnieku ielā 7 oficiāli pieder SIA Strēlnieku 7, kuras vienīgais īpašnieks savukārt ir uzņēmējas minētā ārzonas kompānija Kolonna Ltd.
Taču šā īpašuma pārdošanu uz savu galvu uzņēmējai neiespējamu padara fakts, ka tas nav minēts ne Plaudes-Rēlingeres, ne viņas kompāniju maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības plānos, toties tas ieķīlāts Parex bankā, kurai par labu reģistrētas veselas divas iespaidīgas hipotēkas – par 27,38 un 13,35 miljoniem latu.
Tikpat neiespējama šķiet arī otra viņas pieminētā īpašuma – 2014 kvadrātmetru zemesgabala Pulkveža Brieža ielā 5 – pārdošana, lai mazinātu uzņēmējas personiskos parādus. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, šis zemesgabals, uz kuru nostiprināta 2,45 miljonu latu hipotēka par labu Swedbank, patiesībā pieder nevis pašai Plaudei-Rēlingerei, bet gan uzņēmumam Kolonna Invest, kura netiešais īpašnieks saskaņā ar Lursoft datiem tāpat ir Kolonna Ltd.
Savukārt šim uzņēmumam ar tiesas lēmumu noteikts tiesiskās aizsardzības process, kura pasākumu plānā, ko tāpat apstiprinājusi tiesa, nav pat pieminēta kādu īpašumu iespējama pārdošana.
Plaude-Rēlingere uz jautājumu, kā viņa praktiski gatavojas veikt minēto īpašumu pārdošanu, ja tie abi ir ieķīlāti kredītiestādēs, turklāt viens no tiem pieder kompānijai, kurai ir noteikts tiesiskās aizsardzības process, atbildēja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process beidzas 2012. gada pavasarī, savukārt viņas maksātnespējas process - 2015. gada rudenī. Tiesiskās aizsardzības procesā esot paredzēta īpašumu pārdošana investoriem, ko uzrauga tiesas iecelts administrators.
Turklāt var noprast, ka Plaude-Rēlingere vismaz vārdos cer uz īpaši izdevīgu īpašumu pārdošanu: "Īpašumu pārdodot, bankas saņem izsniegtā kredīta summu, starpība starp pārdošanas cenu un maksājumu bankai paliek manā rīcībā un tiek iekļauta maksātnespējas kopējā masā."
Plaude-Rēlingere piebilda, ka viņai esot "ļoti smagi, un jāsaka, kā ir - apvainojoši - lasīt jūsu portāla ziņu (kas tika tiražēta visos LV vadošajos medijos), ka maksāšu saviem kreditoriem Ls 50 mēnesī vai Ls 3000 visa procesa laikā. Tā ir būtiski atšķirīga summa no 2,8 miljoniem, kas paredzēta mana maksātspējas atjaunošanas plāna 17. marta redakcijā".
Pietiek centīsies tuvākajā laikā iepazīstināt ar šo jauno Plaudes-Rēlingeres plānu, kurā, kā izriet no uzņēmējas publiskajiem paziņojumiem, viņa pēc Ģenerālprokuratūras iejaukšanās viņas maksātnespējas lietas virzībā pēkšņi "atradusi" un "atguvusi kontroli" pār vairākiem īpašumiem, kurus iepriekš nebija uzrādījusi kā savus.
Pietiek iepriekš jau informēja: lai gan advokāts Aldis Gobzems medijos paziņojis, ka pazīstamajai uzņēmējai „no ētiskā viedokļa” nevarot pārmest, ka viņa „sargā sevi, kā māk, izmantojot visas juridiskās iespējas”, publiskās datu bāzes rāda, ka, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzņēmēja nepilnu trīs gadu laikā dažādos veidos atbrīvojusies no gandrīz visiem viņai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem un arī citiem vērtīgākajiem aktīviem.
Pašlaik kreditoru būtiskākā cerība saistās ar Ģenerālprokuratūras iejaukšanos pēc tam, kad Parex banka, kas ir viena no lielākajām Plaudes-Rēlingeres kreditorēm, publiski paziņoja, ka uzņēmējas maksātnespējas cēlonis esot „apzinātas un ļaunprātīgas darbības”. Tagad tiek gaidīta Augstākās tiesas reakcija uz Ģenerālprokuratūras protestu – atcelt vai ne lēmumu par Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
