Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad lielākie valsts mediji publicēja jau tā atklāto informāciju par diezgan lielajām naudas summām, ko vairākas Latvijas ministrijas tērē ministru palīgu algām, viena konkrēta – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tika īpaši kritizēta šajā sakarā. Šāda uzmanība VARAM tika pievērsta vislielākā ministra biroja darbinieku skaita – 13 cilvēku  dēļ.

Ņemot to vērā VARAM ministram Artūram Tomam Plešam žurnālisti ir uzdevuši daudz jautājumu par viņa 13 palīgu komandas piemērotību, ministrs savā Twitter kontā atbildēja uz vienu no šiem jautājumiem šādi:

„(1)Ministrijas kompetencē ir četri lieli politikas bloki: klimats (vide+daba), reģioni, digitālā transformācija un investīcijas. Katrs no tiem prasa konkrētas zināšanas konkrētā laukā. Mūsu komandu veido spēcīgi profesionāļi – katrs savā laukā. (2) Turklāt nedomāju, ka kāds var pārmest VARAM veiktspējas trūkumu!”

Saprotot, ka tad, kad runa ir par viņa reputāciju, ministrs Plešs savā Twitter reaģē zibenīgi man radās jautājums, cik ātri viņš, viņa 13 palīgi un viņa ministrija kopumā dalās ziņās par sasniegtajiem rezultātiem četrās politikas blokos kurus ministrs piemin. 

Sāksim ar pašu ministru. Pirmais, ko ieraugām, nonākot viņa Twitter kontā, nav tās ministrijas simbolika, kurā viņš strādā, un nav tās valsts simbolika, kura viņam katru mēnesi maksā ne to mazāko algu. Pirmais, ko ieraugām, ir partijas “Attīstībai/Par!” politiskā reklāma, kuras biedrs ministrs dabiski ir. Piekrītiet, ka tas daudz ko pasaka par to, kādas intereses viņš patiesībā pārstāv.

Pats par sevi saprotams, ka partijas “Attīstībai/Par!” reklāma ministra kontā ar vienu bildi nebeidzas, un apstiprinājums tam ir neliela viņa konta pēdējo 6 mēnešu analīze zemāk. Papildus pašas partijas reklamēšanai ministrs Plešs diezgan aktīvi reklamē arī “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētāju Danielu Pavļutu, kuru daudzi uzskata par viņa patronu.

Tajā pašā laikā ar savas ministrijas vai savas komandas darbinieku reklamēšanu Pleša kungs nemaz nenodarbojas, un ar viņu sasniegumiem ar saviem sekotājiem ministrs nedalās. Ministrijas darbinieki taču nav Pavļuti, lai viņus reklamētu.

Kopējais tvītu skaits

98

Tvīti par ministra komandas un ministrijas darbinieku sasniegumiem

0%

0

“Attīstībai/Par!” un Daniela Pavļuta reklama

15.3%

15

Interesanti, ka konts, kurā ministrs nodarbojas ar politisko reklāmu darba laikā, ir viņa personīgais konts, un tas rada uzreiz vairākus jautājumus. Pirmkārt, kāpēc ministrs, pildot valsts pienākumus, izmanto personīgos sociālos tīklus? Otrkārt, VARAM jau caur savu individuālo Twitter kontu ļoti bieži par nodokļu maksātāju naudu publicē ministra ierakstus vai citus vārdus, popularizē kontu, kas pieder nevis ministrijai, bet gan privātpersonai. Vai tā tiešam ir labi? Nebūtu domājis. Treškārt, ja ministrs nenoniecina ministrijas naudu, kas tiek tērēta viņa personīgā konta popularizēšanai, tad kādām vēl personiskām vajadzībām ministrs tērē naudu un/vai citus VARAM resursus?

Nākamais darbinieks, kuram vēlos vērst uzmanību, ir VARAM parlamentārais sekretārs un ministra komandas biedrs Gatis Zamurs. Pirmais, kas ir jāpasaka par Gati, ir, ka viņš ir darbaholiķis un uzticīgs latviešu tautas kalps. Šeit ir saraksts ar visiem amatiem un vietām, kur Gatis strādāja 2021. gadā:

13. Saeimas deputāts;

VARAM parlamentārais sekretārs;

Latvijas Attīstībai valdes loceklis;

darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā;

darbojas Pieprasījumu komisijā;

darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijā;

darbojas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijā;

darbojas E-pārvaldības apakškomisijā;

Skatoties uz šo iespaidīgo sarakstu, gribētos atgādināt ministra Pleša teikto par to, cik daudz darba ir viņa ministrijai, un pajautāt viņam, vai tas ir lietderīgi tik svarīgam amatam nodarbināt Gati Zamuru, kuram pienākumu ir vairāk nekā pietiekami pat bez VARAM?

Jautājums arī Gatim - vai jums nešķiet, ka varētu dot iespēju arī citiem cilvēkiem Latvijā iegūt politisko pieredzi, samazinot jūsu ieņemamo amatu skaitu? Jo jūsu 8 ieņemamās pozīcijas var viegli sadalīt vismaz starp 3 darbiniekiem. Galu galā, ja esat spiests tik smagi strādāt finansiālu problēmu dēļ, tad kalpošana latviešu tautai nez vai ir tā, kurp doties naudas pelnīšanas nolūkos.

Runājot par Gata Twitter kontu, viņam tāpat kā ministram Plešam tas ir arī personīgais, un zemāk ir informācija par to, kādu saturu Gatis veido:

Retvīti vai cita VARAM popularizēšana

0%

0

Tvīti par Gata sasniegtajiem personīgajiem (nevis kolektīvajiem) rezultātiem 8 darbos/amatos

0%

0

Kopējais tvītu skaits darba laikā par tēmām, kas nav saistītas ar darbu (visas tēmas)

46%

19 no 41

Kopējais tvītu skaits darba laikā par tēmām, kas nav saistītas ar darbu (tikai Covid)

24%

10 no 41

Nevar pateikt, ka Gatis Twitter pavada neticami daudz laika, tomēr daudz ar darbu nekādi nesaistīta satura viņš publicē laikā, kad viņam vajadzētu strādāt pie visiem iepriekš minētajiem pienākumiem.

No tā var izdarīt divus secinājumus. Vai nu visi tie valsts un partiju pienākumi, par kuriem atbild Gatis, ir bezjēdzīga tufta, un tāpēc viņam darba laikā atliek laiciņš arī Twitter. Vai nu pats Gatis, pildot šos pienākumus, nodarbojas ar tuftu, un tad ministram Plešam rodas vēl vairāk jautājumu par Gata nodarbinātības lietderīgumu ministrijā.

Interesants fakts - 2021. gada 22. novembrī Gatis uzrakstīja šādu ierakstu “Daudz laimes gandrīz visiem Aldiem vārda dienā” un, visticamāk, ar to nolēma nedaudz patroļļot citu Latvijas Saeimas deputātu - Aldi Gobzemu. Tiesa, četras dienas iepriekš, kad pienāca 18. novembris un bija jāapsveic Latvijas nodokļu maksātāji Neatkarības dienā, Gata Twitter neizdvesa ne skaņu.

Kāmēr VARAM darbinieki darba laikā troļļo Gobzemu un reklamē Pavļutu, interesanti uzzināt, ar ko nodarbojas pašai ministrijai piederošā oficiālā Twitter konta administratori? Jo uz Pleša kunga teiktā fona, ka VARAM ir veiktspējas ministrija, šīs iestādes Twitterim vajadzētu plīst pušu no veiktspējīgā satura. Vajadzētu, bet…

Kopumā par VARAM Twitter kontu var teikt, ka tas darbojas ļoti viduvējā režīmā. Piemēram, no 22. decembra līdz 3. janvārim ministrijas kontā ierakstu nebija vispār, neskatoties uz to, ka šajā periodā bija vismaz 7 darba dienas.

Lai neapgrūtinātu sevi ar papildu darbiem, ministrija Pleša kunga ierakstus, ko viņš publicē no personīgā konta, bieži retvīto, tas ir, faktiski dublē jau izskanējušo informāciju. Ērti, ātri un praktiski, vai ne.

Reizēm ministrija tā aizraujas ar privāto kontu reklamēšanu, ka reklamē arī privātos uzņēmumus. Pagājušā gada 25. novembrī VARAM pārpublicēja Gata Ozola tvītu, reklamējot vienu no pasākumiem, kuru sponsorēja daudzi uzņēmumi, kuriem it kā nevajadzētu būt nekādam sakaram ar ministriju.

https://twitter.com/gatisozols/status/1463798044638560261

Jā, ir saprotams, ka VARAM dalījās ar šo ziņu, jo ministrija ir šī pasākuma līdzorganizators. Bet vai tad nebūtu vērts izveidot atsevišķu tvītu par šo tēmu bez printify, KPMG LV, RigaTechGirls, mansLMT, West Midlands 5G Project un SEB Latvia reklāmas? Galu galā kāds noteikti saņem algu par satura veidošanu, kas nozīmē, ka retvītiem ir jābūt pēc iespējas mazāk un unikālam saturam, kas radīts par ministrijas naudu, pēc iespējas vairāk.

Vajadzētu būt vairāk, bet vairāk nav. Kopējais satura skaits, ko ministrija Twitter pati neveido, bet vienkārši kopē, ir 26%. Tiesa, arī šī ir tālu no skumjākās statistikas.

Unikāli tvīti, kurus veidoja VARAM un kurus sekotāji vienkārši ignorē (0 vai 1 reakcija), tostarp pats ministrs Plešs, viņa komanda un visi pārējie VARAM darbinieki - 45%. VARAM tvīti, uz kuriem bija piecas vai mazāk reakcijas - 83%. Tas ir par spīti tam, ka ministrijai ir vairāk nekā 9000 Twitter sekotāju, starp kuriem ir daudzi ministrijas darbinieki kuri aktīvi izmanto šo sociālo tīklu, piemēram, Mārtiņš Grīnbergs (ministra padomnieks juridiskajos jautājumos), Viesturs Zeps (ministra ārštata padomnieks sadarbībai ar Rīgas domi) un Laila Spaliņa (Ministra biroja vadītāja).

Sanāk, ka ministrijas tvīti 83% gadījumu izraisa reakciju ne vairāk kā starp 0,07% ministrijas sekotājiem. Tajā pašā laikā ministra Pleša personīgajā kontā ieraksti, kurus viņš popularizē uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina, nereti gūst 100, 200 un vairāk reakciju.

Es negribu teikt, ka Twitter ir kaut kāds īpaši svarīgs iedzīvotāju saziņas kanāls, kas ministrijai būtu jānosaka par galveno prioritāti. Es gribu teikt, ka, ja VARAM nav pietiekami daudz pieredzes/resursu pieprasīta satura veidošanai, tad varbūt ir jēga aizliegt darbiniekiem izmantot personīgos kontus un tā vietā piespiest viņus attīstīt ministrijas kontu, ko viņiem vajadzēja darīt it kā jau no paša sākuma?

Kopējais tvītu skaits

192

Retvīti

49

26%

Unikāli tvīti

143

74%

0 vai 1 reakcija (no unikāliem tvītiem)

65

45%

5 vai mazāk reakcijas (no unikāliem tvītiem)

119

83%

Rezultātā mēs skatāmies uz politisko partiju reklamēšanu ļoti apšaubāmos apstākļos, amatpersonu pļāpāšanu sociālajos tīklos darba laikā, valsts amata izmantošanu personīgo kontu popularizēšanai sociālajos tīklos, nolaidību ministrijas komunikācijas kanālu pārvaldībā un privāto uzņēmumu reklamēšanu. Un šīs ir tikai dažas no lietām, kas parādījās, ļoti pavirši aplūkojot tikai trīs Twitter kontus. Baisi iedomāties, ar kādu citu pārkāpumu gūzmu jau ne tikai Twitter tīklā sastaptos tiesībsargājošās iestādes, ja tās savu darbu nedarītu pavirši un nolaidīgi. 

Novērtē šo rakstu:

231
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi