Polemika par kaņepēm pieņemas spēkā, bet vai tas nozīmē, ka tā vienmēr būs sakarīga?

Pēc Pietiek publikācijas "Kā lielie profesionāļi divās nedēļās no kaņepju legalizācijas idejas uztaisīja līdz neticamībai ārprātīgu hibrīdu visļaunākajā veidā" portāla epastā tika saņemts raksts, kuru sacerējis savā nozarē cienīts profesionālis. Nelaime tāda, ka raksts šķiet gatavots aizvadītajā gadsimtā, vietām saturot klajas muļķības un nez no kurienes nākušus izdomājumus, taču arī tāds raksts var kalpot kā ilustrācija vispārējai neziņai un uzticamu datu trūkumam, lai spriestu par šādu jautājumu. Piemēra labad citēsim tekstā ievietotās nejēdzības, lai norādītu uz tām lasītājiem, savukārt viss raksts publicēts zemāk.

Autors norāda: “esmu kategoriski pret jebkādu dekriminalizāciju, arī pret kanabisa jebkāda veida dekriminalizāciju,” kas skaidri izsaka pozīciju. Skaidrs, ka šādos gadījumos jānošķir pie mums augošās sējas kaņepes, kas tiek audzētas gan kaņepju sviesta taisīšanai, gan industriālos apmēros šķiedru iegūšanai, no THC saturošām Indijas kaņepēm, kas pie mums savvaļā neaug.

Attiecībā uz kaņepju produktu lietošanu medicīnā nav nekāda jēga atsaukties uz pētījumiem, kas publicēti pirms 2023. gada. Lieta tāda, ka Urugvaja bija pirmā valsts, kas 2013. gadā legalizēja visa veida kaņepes, kam pilnībā vai daļēji sekojušas vismaz 45 citas valstis, tāpēc jebkādi aktuāli pētījumi ir tikai tie, kas balstās pēdējo gadu datos, nevis periodos, kad kaņepes bija nelegālas un tās nevarēja normāli pētīt. Lai apgalvotu, ka medicīnisku kaņepju produktu lietošana novedot pie veselības problēmām, nevis veselību uzlabojot, ir vajadzīgi zinātniski dati no tām valstīm, kurās ir iespēja salīdzināt situāciju pirms un pēc legalizācijas.

Taču Kremļa propagandas cienīgi ir izteikumi no sērijas “Visi stāsti par kanabisa izmantošanu frontē cietušajiem ukraiņiem, ir narkotirgotāju sacerēti”. Ir diametrāli pretēji — tieši frontes mediķi un viņus apgādājošie volontieri ir pārliecinājušies par kaņepes saturošu medikamentu pozitīvo efektu. Attiecīgi viņu argumentācija bija izšķirošā, kāpēc prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja Augstākās Radas pieņemto likumu par medicīnisko kaņepju legalizāciju, kas stāsies spēkā jaunnedēļ.

Legalizāciju un dekriminalizāciju Ukrainā jau pirms tam atbalstīja ne vien speciālisti, bet arī ASV dzimusī un studējusī ārste, vēlākā Ukrainas veselības ministre Hroismana valdībā Uļjana Nadija Supruna, savukārt prezidenta Zelenska izsludinātajā referenduma līmeņa “tautas aptaujā” punktā par kaņepju legalizāciju 2020. gadā 64,88% atbildēja pozitīvi, kamēr tikai 29,53% neatbalstīja kaņepju legalizāciju.

Acīmredzot joprojām dzīvas ir postpadomju laikmeta “pilsētas leģendas” par to, ka Holandē (pareizi būtu rakstīt — Nīderlandē) kaņepēm “allaž piejaucot klāt šķipsniņu stipro narkotiku vai sintētisko kanabinoīdu”. Lieki teikt, ka tādu domu var atkārtot tikai tādi, kas nezina: likuma priekšā tur legalizācija tā arī nav notikusi, bet valsts ir apzināti izvēlējusies vecos likumus strikti nepiemērot. Visa veida smagās un sintētiskās vielas ir un paliek aizliegtas visās tajās valstīs, kas padarījušas kaņepes par legālām.

Faktos nebalstīti viedokļi ir problēma jebkurā sabiedrisku jautājumu apspriešanā, tomēr izbrīna, ka tieši kaņepju jautājumā tādi ir izrādījušies īpaši izteikti. Nedaudz pārsteidzoši, ka tieši legalizācijas un dekriminalizācijas piekritēji ir tie, kas mēģina izteikties ar racionālu pamatu, kamēr esošās kārtības piekritēji turpina argumentēt, kāpēc pie mums jāturpina ieslodzīt cietumos cilvēkus par to, kas ir legāls nupat jau ceturtdaļā no pārējās pasaules.

Politiskais konteksts te ir zīmīgs, jo Eiropā un abās Amerikās kaņepes legalizējušās valstis vieno fakts, ka tās ir ekonomiski attīstītākas nekā Latvija: piemēram, Čehija, Vācija, Malta, Luksemburga. Citur pasaulē — kanādiešu lēmums pilnībā legalizēt un dekriminalizēt deva paraugu amerikāņiem, kur štats pēc štata veic atbilstošas izmaiņas vietējās likumdošanās. Turpretī, ja mēs paskatāmies, kādās valstīs par kaņepju audzēšanu un lietošanu turpina sodīt vai pat ieslodzīt, tās visas ir vai nu mazāk attīstītas, vai neslēpti diktatūriskas valstis: Afganistāna, komunistiskā Ķīna, Kuba, Eritreja, Etiopija, Krievija, Saūda Arābija utt.

Līdz ar to cilvēkiem, lai pieņemtu lēmumus uz reālas informācijas pamata, būs jāskatās divreiz, lai neiekristu uz izdomājumiem — un dīvainākais ir tas, ka šeit dīvainus apgalvojumus var sagaidīt no visādām pusēm.

Legalizācijas pieredze Ukrainā: https://en.wikipedia.org/wiki/Cannabis_in_Ukraine

Publiskas debates: https://pietiek.com/raksti/man_nekad_nav_bijis_viedokla_par_legalizaciju_un_dekriminalizaciju_tagad_beidzot_ir/

Un secinājumi: https://pietiek.com/raksti/ka_lielie_profesionali_divas_nedelas_no_kanepju_legalizacijas_idejas_uztaisija_lidz_neticamibai_arpratigu_hibridu_vislaunakaja_veida/

Pēteris Apinis, ārsts: publiska atbilde Imantam Liepiņam par kanabisa dekriminalizāciju

Talantīgs žurnālists Imants Liepiņš "Pietiek.com" publicēja garadarbu "Kā lielie profesionāļi divās nedēļās no kaņepju legalizācijas idejas uztaisīja līdz neticamībai ārprātīgu hibrīdu visļaunākajā veidā", kurā asi vērsās pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju pusaudžiem. Publicists bija uztvēris būtisko ļaunumu – mūsdienās bīstamākās narkotikas ir sintētiskie opiāti, kuru dekriminalizācija nav notikusi nevienā pasaules valstī, un globāli notiek cīņa ar pagrīdes laboratorijām, kuras ražo fentanila analogus.

Ar savu nostāju kategoriski nepieļaut sintētisko opiātu un heroīna dekriminalizāciju bērniem un jauniešiem, Imants Liepiņš cenšas iebarot leģendu par "labajām kaņepēm", kuras būtu pareizi dekriminalizēt visos veidos, īpaši jau medicīnas nolūkos. Lai cik tas dīvaini neliktos, sava nolūka pamatošanai viņš izmanto arī atsauci uz manu iesniegumu veselības ministram. Esmu spiests norādīt Imantam Liepiņam un lasītājiem, ka esmu kategoriski pret jebkādu dekriminalizāciju, arī pret kanabisa jebkāda veida dekriminalizāciju. Lasītājiem vēlos paskaidrot, ka apzināti lietoju nosaukumu kanabiss kaņepēm, kuras lieto apreibināšanās nolūkā. Tas tamdēļ, lai nošķirtu narkotiku biznesa radītos (selekcionētos) augus no kaņepēm, kuras Latvijā audzē, lai lietotu gardā pavalgā uz maizītes, vai no tām kaņepēm, kuru šķiedru lieto, lai vītu valgus. Kaņepes šķiedras ir gauži labas lai tās izmantotu par pildvielu, pakulām vai siltumizolācijas materiālu. Latvijā ļoti labi aug tās kaņepes, no kurām vīt virves, bet THC līmenis mūsu kaņepēm vienmēr būs zemāks par dienvidu saulē augušajām. Latvijā bizness nav narkotiskā kanabisa audzētājiem, bet tikai narkotiku dīleriem, kas šo ļaunumu ieved no Marokas vai Dienvideiropas.

Medicīnā kanabiss smēķējamā formā nav izmantojams nemaz. Eiropā (un tātad arī Latvijā) tirdzniecībā ir atļautas vairākas kanabinoīdu saturošas zāles, kam aktīvā viela ir dronabinols, nabilons, nabiksimols un kanabidiols. Šos preparātus var izrakstīt pacientiem, kam ir onkoķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana, lai ārstētu multiplās sklerozes izraisītu muskuļu spasticitāti vai noņemtu krampjus Lenoksa–Gasto (Lennox-Gastaut) sindroma vai Dravē (Dravet) sindroma gadījumā. Vienīgā pierādītā indikācija kanabinoīdiem ir ceturtā. Lenoksa–Gasto un Dravē sindromi ir ļoti, ļoti reti, pēc manā rīcībā esošiem datiem Latvijā šobrīd nav neviena šo slimību pacienta. Abi sindromi ir ar ļoti sliktu prognozi pirmajos dzīves gados. Neviens ārsts Latvijā nevienu no šiem medikamentiem pēdējos piecos gados izrakstījis nav. Ja būtu – jebkurš varētu aiziet uz "Saules aptieku", kur viņam šos medikamentus sagādātu.

Kanabisa vai marihuānas smēķēšana nav zāles nevienā gadījumā un ne ar kādām indikācijām. Žāvētu lapu un pumpuru dedzināšana un dūmu ieelpošana plaušās nav dabiska un tāpat kā cigarešu smēķēšana ļoti kaitē veselībai. Hroniskiem kanabisa produktu lietotājiem ievērojami biežāk rodas dažādas onkoloģiskas, sirds-asinsvadu un plaušu slimības. Toties visi kanabisu kā medikamentu cildinoši raksti agri vai vēlu kā medikamentu uzrāda nevis iepriekšminētos, Eiropā reģistrētos 4 medikamentus, bet marihuānas smēķēšanu.

Visi stāsti par kanabisa izmantošanu frontē cietušajiem ukraiņiem ir narkotirgotāju sacerēti. Nav sāpju, ko daudz labāk un veiksmīgāk nevar noņemt vai kupēt ar medikamentiem. Modernā algoloģija ir kompleksa zinātne, ārstu rīcībā ir moderni preparāti, pie kuriem nav pierašanas, bet mūsdienās populārākās ir kombinācijās, kur kopā ar citiem preparātiem tiek lietoti antidepresanti.

Stāsts, ka bez kanabisa ārstniecībā nevarētu iztikt, ir narkotiku dīleru izdomāts, lai jauktu cilvēkiem galvu. Narkotiku dīleru izdomātā shēma ir vienkārša – sajauksim cilvēkiem prātu ar argumentu, ka kanabiss nepieciešams ārstniecībā un ka bez tā nav iespējama mūsdienīga ārstniecība, bet pēc tam secīgi panāksim, lai tiesiskais regulējums valstī kanabisa gadījumā kaņepju daudzveidīgo izmantošanas iespēju dēļ kļūtu iespējami juceklīgāks, lai tiktu sajaukta legalizēšana ar dekriminalizēšanu – tad pavērsies iespēja pārdod dienvidu zemēs audzēto kanabisu izklaides un apreibināšanās nolūkā skolēniem un jauniešiem. Holandes pieredze liecina, ka narkotiku dīleri mērķi panākt, ka skolēni un jaunieši kanabisu lieto pastāvīgi, sasniedz, tai allaž piejaucot klāt šķipsniņu stipro narkotiku vai sintētisko kanabinoīdu. Kanabisa legalizācija allaž ir durvis uz postošām atkarībām, sākot no smēķēšanas (visbiežāk kanabisu smēķē kombinācijā ar smēķējamo tabaku) līdz stiprajām narkotikām. Ir viedoklis, ka kanabisa industriju atbalsta arī tabakas industrija, tādēļ, ka marihuānas smēķētāji agri vai vēlu kļūst par cigarešu patērētājiem (dažkārt – otrādi).

Stāsts, kuru nereti kā mantru atkārto daži sabiedrībā cienījami viedokļu līderi jeb influenceri (šajā gadījumā Imants Liepiņš ir influenceris), par to, ka labāk, lai kanabisu jaunieši varētu iegādāties legāli, nevis no kriminālās pasaules narkotiku dīleriem, tā sargājot viņus no noziedzīgās pasaules ļaunuma ēnas, ir pilnīgi greiza ilūzija, jo legalizē nevis kanabisu, bet gan narkotiku industriju un veicina narkomānijas izplatību, jo jaunieši tiek „laipni lūgti” atkarību pasaulē. Nevienā pasaules valstī, kur kanabiss ir dekriminalizēts, narkotiku tirgoņi nav pazuduši, bet jūtas pasargāti no cietumsoda.

Mūsdienu narkotiku tirgū valdošais kanabiss nav dabiska kaņepe, bet gan speciāli kultivēts un selekcionēts augs, kas lai satur iespējami daudz apreibināšanos veicinošu vielu, piemēram, desmitkārt vairāk nekā vēl šā gadsimta sākumā. Man bija interesanta saruna ar Ediju Klaiši, kurš Rīgā un citās pilsētās veido un uztur ielas jauniešu centrus. Viņš teica, ka viņam (strādājot ar jauniešiem – narkotisko un psihotropo vielu lietotājiem) praktiski nav nācies saskarties ar normālām kaņepēm, bet tikai ar ļoti augstu THC līmeni saturošiem selekcionētiem augiem, kas gandrīz vienmēr ir pastiprināti (apsmidzināti) ar sintētiskajiem kanabinoīdiem.

Nav pierādījumu, ka kanabisa legalizācija kādā valstī būtu mazinājusi narkotiku lietošanu un ļaunos iznākumus. Ir pierādījumi, ka labus rezultātus panāk ar daudzpusīgu darbību – visu pieķerto narkotisko vielu lietotāju ārstēšanu un rehabilitāciju, tautas veselības pratības celšanu, policijas spēju stiprināšanu.

Imanta Liepiņa centieni salīdzināt vienas narkotikas ar citām un mēģināt "labās narkotikas" legalizēt nozīmē salīdzināt pašnāvības, izlecot no desmitā stāva vai no divpadsmitā. Gluži kā visi citi stāstnieki par kanabisa dekriminalizācijas ekonomisko efektu, Imants Liepiņš neņem vērā izdevumus pacientu ārstēšanai un rehabilitācijai. Ja Latvijai būtu lieki 80 miljoni (gadā) katra jauna narkomāna ārstēšanai un rehabilitācijai, es pārāk neiebilstu pret kanabisa dekriminalizāciju.

Novērtē šo rakstu: