Policija "atkratās" no lemšanas par Dziesmu svētku biļešu izdāļāšanu
PIETIEK07.06.2013.
Komentāri (0)
Valsts policija ir sekmīgi "atkratījusies" no lemšanas par Dziesmu un deju svētku biļešu un ielūgumu izdāļāšanu, - tā liecina Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina (attēlā) atbilde uz Pietiek pārstāvja iesniegumu.
Kā Pietiek jau vairākkārt informējis, šogad paredzēto Dziesmu un deju svētku organizētāji ir paziņojuši, ka Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir atbalstījusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svētku biļešu cenām, rezervēšanu un bezmaksas ielūgumu piešķiršanu.
Taču Dziesmu un deju svētku padomes nolikums nosaka, ka padomes lēmumiem ir tikai un vienīgi ieteikuma raksturs. Arī Dziesmu un deju svētku likumā, uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.
Taču, kā izriet no Dziesmu svētku organizētāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lēmumu pamata Latvijas Nacionālais kultūras centrs veicis konkrētas darbības, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arī rezervējamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielūgumu) daudzumu.
Savukārt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums noteic, ka publiskās personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Turpretī šīs iestādes ir pieņēmušas lēmumu valsts mantu - 12% no visām biļetēm uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem - vienkārši atdot par brīvu dažādām personām, kuras ir šķitušas nozīmīgas Dziesmu un deju svētku padomei.
Izklāstot šo situāciju, Pietiek aicināja Valsts policiju izvērtēt gan šos faktus, gan minēto iestāžu rīcības tiesiskumu un rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un funkcijām. Taču Valsts policija ir atradusi veidu, kā atbrīvoties no šī nepatīkamā un sarežģītā darba, - tā šo uzdevumu ir "pārspēlējusi" Valsts kontrolei.
Saskaņā ar Grišina vēstuli, kas adresēta Valsts kontrolei, Valsts policija uzskatot, ka tieši Valsts kontrole šādā situācijā, "veicot finanšu, likumības un lietderības revīzijas, kontrolē valsts budžeta līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, kā arī kontrolē rīcību ar valsts mantu".
Savukārt, ja Valsts kontrole iesnieguma izskatīšanas laikā atklāšot kādus faktus, kas "liecinās par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 2. punktu šāda informācija ir iesniedzama Valsts policijai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu", norādījis Grišins.
Kā zināms, Valsts kontrole veic tikai plānveida revīzijas, kas nozīmē, ka Valsts policija nodrošinājusi, lai šogad šis jautājums noteikti netiktu izvērtēts.