Policija jau kopš ceturtdienas neliekas ne zinis par suņa nogalināšanu un nāves draudiem bijušajai sievai
PIETIEK07.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan policijai jau ceturtdienas naktī ziņots par varmāku, kurš Ogresgalā spīdzināja un pēc tam nežēlīgi nogalināja bijušajai sievai piederošo suni, kā arī pēc tam sūtīja viņai draudu īsziņas, tomēr policija līdz šim nav nedz aizturējusi vainīgo, nedz veikusi kādas darbības, lai pasargātu ģimeni no nežēlīgā vīrieša.
Pietiek ir saņēmis virkni šokējošu fotogrāfiju un īsziņu saraksti, kas kopumā apliecina, ka 1979. gadā dzimušais Jānis R. ir nogalinājis bijušās sievas suni un izteicis viņai pašai nāves draudus.
“Ceturtdienas naktī tika spīdzināts suns, ģimenes mīlulis, kurš nākamajā rītā tika nogalināts liecinieka klātbūtnē, tika izsūtīta fotogrāfija bijušajai sievai ar mirušo sunīša fotogrāfiju un tekstu: “Tu būsi nākamā”,” situāciju raksturo cietušo paziņa.
Varmāka arī turpinājis draudēt, ka izrēķināsies ar bijušās sievas māti. “Es tūlīt braucu pie tavas muteres jebalu izdauzīšu un tas arī vis ja neatbildēsi pati vainīga,” īsziņā raksta vardarbīgais vīrietis.
Cietušo paziņa informē, ka tika ziņots policijai, rakstīts iesniegums, taču draudi turpinās un neviens neliekas ne zinis. “Vakar tas pats cilvēks, kurš izdarīja noziegumu, sunīti izraka un “palaida” pa upi, prātam neaptverami, ka šāds indivīds dzīvo mūsu sabiedrībā un mūsu valsts attiecīgās iestādes nereaģē,” raksta cietušo paziņa.
Cietušie pašlaik slēpjas pie radiem un cer, ka policija sāks rīkoties. Lai gan par šī vīrieša rīcību ziņots arī policijai, tā līdz šim nav nedz aizturējusi varmāku, ne kādā citā veidā mēģinājusi noregulēt situāciju.
Pietiek vērsās Valsts policijā, vēloties noskaidrot, vai Jānis R. ir aizturēts un, ja nav, tad kādēļ ne. Tāpat Pietiek vēlējās noskaidrot, vai notiek vainīgā meklēšana un ar kādā veidā. Taču nekādas atbildes Valsts policija pagaidām nav sniegusi.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
