Policija jau kopš ceturtdienas neliekas ne zinis par suņa nogalināšanu un nāves draudiem bijušajai sievai
PIETIEK07.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan policijai jau ceturtdienas naktī ziņots par varmāku, kurš Ogresgalā spīdzināja un pēc tam nežēlīgi nogalināja bijušajai sievai piederošo suni, kā arī pēc tam sūtīja viņai draudu īsziņas, tomēr policija līdz šim nav nedz aizturējusi vainīgo, nedz veikusi kādas darbības, lai pasargātu ģimeni no nežēlīgā vīrieša.
Pietiek ir saņēmis virkni šokējošu fotogrāfiju un īsziņu saraksti, kas kopumā apliecina, ka 1979. gadā dzimušais Jānis R. ir nogalinājis bijušās sievas suni un izteicis viņai pašai nāves draudus.
“Ceturtdienas naktī tika spīdzināts suns, ģimenes mīlulis, kurš nākamajā rītā tika nogalināts liecinieka klātbūtnē, tika izsūtīta fotogrāfija bijušajai sievai ar mirušo sunīša fotogrāfiju un tekstu: “Tu būsi nākamā”,” situāciju raksturo cietušo paziņa.
Varmāka arī turpinājis draudēt, ka izrēķināsies ar bijušās sievas māti. “Es tūlīt braucu pie tavas muteres jebalu izdauzīšu un tas arī vis ja neatbildēsi pati vainīga,” īsziņā raksta vardarbīgais vīrietis.
Cietušo paziņa informē, ka tika ziņots policijai, rakstīts iesniegums, taču draudi turpinās un neviens neliekas ne zinis. “Vakar tas pats cilvēks, kurš izdarīja noziegumu, sunīti izraka un “palaida” pa upi, prātam neaptverami, ka šāds indivīds dzīvo mūsu sabiedrībā un mūsu valsts attiecīgās iestādes nereaģē,” raksta cietušo paziņa.
Cietušie pašlaik slēpjas pie radiem un cer, ka policija sāks rīkoties. Lai gan par šī vīrieša rīcību ziņots arī policijai, tā līdz šim nav nedz aizturējusi varmāku, ne kādā citā veidā mēģinājusi noregulēt situāciju.
Pietiek vērsās Valsts policijā, vēloties noskaidrot, vai Jānis R. ir aizturēts un, ja nav, tad kādēļ ne. Tāpat Pietiek vēlējās noskaidrot, vai notiek vainīgā meklēšana un ar kādā veidā. Taču nekādas atbildes Valsts policija pagaidām nav sniegusi.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
