Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā naktī Valsts policijas Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļas darbinieki neskaidros apstākļos aizturējuši bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (attēlā) brāli Alvi Nemiro. Interesanti, ka aizturēšana, kuras iemesli pagaidām nav skaidri, notikusi precīzi trīs mēnešus pēc R. Nemiro bijušā padomnieka Pāvela Rebenoka slepkavības un īsi pirms tam, kad paredzēta R. Nemiro pārstāvētās partijas KPV LV Saeimas frakcijas vadītāja izvēle.
Notikušo īpaši savdabīgu padara fakts, ka A. Nemiro pastāvīgi dzīvo Lielbritānijā, Londonā un tikai nesen ieradies Rīgā. Savukārt par to, kas tieši tiek inkriminēts aizturētajam, drošu ziņu nav, taču Pietiek zināms, ka pēdējā laikā bijusi vērojama pastiprināta interese par dažādiem faktiem saistībā ar R. Nemiro darbību, tāpēc nav izslēgts, ka arī aizturēšanai bijis tieši šāds konteksts.
Kā zināms, R. Nemiro pārstāvētās partijas KPV LV vadībā pašlaik ir kārtējais pārmaiņu laiks, - līdzšinējo partijas vadītāju un Saeimas frakcijas vadītāju Ati Zakatistovu veselas divas partijas biedru sapulces ir no šī amata atbrīvojušas un arī izslēgušas no biedru rindām, tā ka pašlaik tajā notiek cīņa par ietekmi un arī partijas saņemto valsts finansējumu.
Šo cīņu par varu vēl īpatnāku padara apstāklis, ka viens no varas cīņās iesaistītajiem partijas biedriem - Sandis Ģirģens - pašlaik ieņem iekšlietu ministra amatu un līdz ar to ir ar plašām neformālām iespējām ietekmēt šīs cīņas iznākumu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
