Policija pārbaudīs – vai Jurašs „ietekmīgu vīru intereses” Magoņa prāvas sakarā ir noklusējis tiesībsargāšanas iestādēm vai vienkārši izdomājis
PIETIEK10.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija ir sākusi resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs ir tiesībsargāšanas iestādēm noklusējis nozīmīgu informāciju par „ietekmīgu vīru interesēm” bijušā Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa prāvas sakarā vai arī ir to vienkārši izdomājis.
Pēdējo mēnešu laikā gaisā virmoja dažādas runas par ietekmīgu vīru interesēm panākt labvēlīgu spriedumu U. Magoņa kukuļošanas krimināllietā, - tā 21. janvārī medijiem paziņoja J. Jurašs.
„Vismaz pēdējos divus mēnešus gaisā virmoja dažādas runas, un bija skaidrs, ka ļoti daudzi ietekmīgi vīri, kuru interesēs bija panākt šādu iznākumu [attaisnojošu spriedumu U. Magonim], darīja visu iespējamo, lai šāds lēmums tiktu pieņemts," aģentūrai LETA paziņoja J. Jurašs, gan nenosaucot ne „ietekmīgos vīrus”, ne viņu darbības lietas ietekmēšanai.
Pēc šīs informācijas izskanēšanas Valsts policijā tika saņemts Lato Lapsas iesniegums, kurā bija norādīts: „No šīs informācijas izriet, ka tajā pieminētā persona Juris Jurašs ir informēta par, visticamākais, noziedzīgiem nodarījumiem – mēģinājumiem ietekmēt taisnīga tiesas sprieduma taisīšanu savtīgos nolūkos. Šādi noziegumi, kā zināms, ir īpaši bīstami valsts un sabiedrības drošībai, un no minētā Jura Juraša izteikumiem ar lielu ticamības pakāpi izriet, ka šāds noziegums varētu būt noticis.
Tāpēc aicinu nekavējoties izvērtēt šos faktus, noskaidrot no minētā Jura Juraša viņam zināmo informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem (vai gadījumā, ja viņš šādu informāciju atsakās izpaust, - iemeslus, kuru dēļ viņš to slēpj) un lemt par kriminālprocesa sākšanu.”
Reaģējot uz šo iesniegumu un pamatojoties uz Valsts policijas vadības 29.01.2021. rezolūcijas veidā uzrakstītu rīkojumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 388.panta 5.1 daļas nosacījumiem, iesniegums ir nodots izskatīšanas uzsākšanai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļai.
„Informējam, ka saskaņā ar likuma “Par policiju” 14.1 panta trešo, ceturto daļu – resoriskā pārbaude ir pabeidzama mēneša laikā vai ātrāk, ja tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma lietvedība, citādi tās veikšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem,” skaidro Valsts policija.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
