Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad portāla kompromat.lv pārstāvis Leonīds Jākobsons aizvadītajā nedēļā pēkšņi paziņoja, ka pretēji policijas sniegtajai informācijai, ko apliecināja arī Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, it kā nemaz neesot devis atļauju stacionārajai psihiatriskajai ekspertīzei, Pietiek vērsās Valsts policijā pēc paskaidrojumiem – kādos gadījumos vispār cilvēku var piespiedu kārtā ievietot psihiatriskajā slimnīcā uz šādu pārbaudi. Skaidrojumi cita starpā vēlreiz apliecina - ja Jākobsons tiešām būtu ievietots slimnīcā bez paša piekrišanas, būtu bijis nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums, bet tāds šajā gadījumā nav ticis pieņemts.

Ministru kabineta noteikumi Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība nosaka, ka „ekspertējamām personām, kurām pirmstiesas vai tiesas izmeklēšanas laikā ir piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, un personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, stacionāro ekspertīzi veic specializētajā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi”.

Šis nosacījums uz Jākobsonu neattiecās, jo, kā zināms no publiskās informācijas, aizturēts viņš bija tikai dažas dienas, savukārt apcietinājums kā drošības līdzeklis viņam

Savukārt par personām, kurām nav noteikts drošības līdzeklis - apcietinājums, noteikts, ka tām „veic ambulatoro ekspertīzi, ja ekspertīzes pieprasītājs nav norādījis citu ekspertīzes veikšanas veidu”. Bet „stacionāro ekspertīzi vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) veic, ja ambulatorajā ekspertīzē nav iespējams atbildēt uz ekspertam vai komisijai uzdotajiem jautājumiem".

Ņemot vērā, ka par Jākobsona lietu Valsts policija nekādus komentārus vairs nesniedz, Pietiek tai uzdeva vispārēju jautājumu – ko nozīmē "ja ekspertīzes pieprasītājs nav norādījis citu ekspertīzes veikšanas veidu": tātad, ja ekspertīzes pieprasītājs norāda citu - neambulatoru ekspertīzes veikšanas veidu neapcietinātai personai, to drīkst vai nedrīkst veikt bez pašas personas piekrišanas un uz kāda tieši pamata?

Tāpat Pietiek Valsts policijai pieprasīja sniegt precīzus paskaidrojumus - kādiem precīzi nosacījumiem jāpiepildās, lai jebkurai neapcietinātai personai "no ielas" varētu vienkāršu ņemt un noteikt stacionāru psihiatrisko ekspertīzi - kas to nosaka un kādi lēmumi nepieciešami, kāda ir šī procedūra?

Publicējam Valsts policijas pilnu skaidrojumu, no kura netieši izriet – ja Jākobsons tiešām nebūtu piekritis stacionārās ekspertīzes veikšanai, tā būtu iespējama tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu, kāds šajā lietā nav ticis pieprasīts:

„Viens no stacionārās ekspertīzes noteikšanas pamatiem ir apstāklis, kad ambulatorajā ekspertīzē nav iespējams atbildēt uz ekspertam vai komisijai uzdotajiem jautājumiem - respektīvi, noteikt vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī persona atradusies nepieskaitāmības stāvokli, un novērst šaubas par pie kriminālatbildības saucamās personas psihisku traucējumu esamību vai neesamību. Šāds apstāklis ir reglamentēts 17.08.2004 MK noteikumu Nr.715 "Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība" 16.punktā.

Šo ekspertīzi kriminālprocesā nosaka ar procesa virzītāja lēmumu - Kriminālprocesa likuma 200.pants. Lēmums satur gan tā aprakstu, gan motivāciju. Par šo lēmumu var iesniegt sūdzību kriminālprocesa uzraugošajam prokuroram, bet par uzraugošā prokurora lēmumu - amatā augstākam prokuroram. Ja persona ir pārsūdzējusi šo amatpersonu lēmumus un nepiekrīt sūdzības izskatītāja - amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas kriminālprocesā nav pārsūdzams.

Ja persona nepiekrīt tiesu psihiatriskās ekspertīzes izpētes veikšanai, tad vienīgais tiesiskais veids šādas ekspertīzes veikšanai piespiedu kārtā ir pakļauts diviem nosacījumiem - tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu un tikai tādā gadījumā, ja kriminālprocesā pierādāmie apstākļi bez šādas ekspertīzes nav noskaidrojami - Kriminālprocesa likuma 204.pants.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 283.panta reglamentāciju, kas regulē ar brīvības atņemšanu saistīto piespiedu līdzekļi "Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai", aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, attiecībā uz kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesmedicīniskajā vai tiesu psihiatriskajā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.

Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu tikai tad, ja ir pieņemts arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu. Ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai piemēro, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.

Ja persona pēc paziņojuma saņemšanas par pieņemto lēmumu nav pārsūdzējusi izmeklētāja vai uzraugošā prokurora lēmumus, kā arī pati ieradusies ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, šādā gadījumā nav tiesiskā pamata ierosināt un lemt par personas piespiedu kārtā ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai.”

Kā zināms, stāstot par Jākobsonu, kurš saukts pie kriminālatbildības par Nila Ušakova elektroniskā pasta sarakstes publiskošanu, Rīgas mēram tajā parādoties ļoti sliktā gaismā, TV raidījums Nekā Personīga apgalvoja - Jākobsonam "nepatīkams pārsteigums" esot bijis viņa ievietošana psihiatriskajā slimnīcā.

Taču Pietiek rīcībā nonākuši izmeklēšanas dokumenti pēc tam rādīja, ka Nekā Personīga ir nedaudz dezinformējis savus skatītājus, - izrādās, nekāds pārsteigums ievietošana psihiatriskajā slimnīcā Jākobsonam nav bijusi, jo viņš pats tai piekritis.

Šīm ziņām nākot klajā, Jākobsons aizvadītajā nedēļa nāca klajā ar paziņojumu portālam diena.lv, ka nekādu piekrišanu psihiatriskajai ekspertīzei devis neesot. "Pēc izmeklētāja rīkojuma ekspertīze tiek veikta obligātā kārtā. Slimnīcā es atteicos parakstīt piekrišanu ekspertīzes veikšanai," apgalvojis Jākobsons.

Savukārt Valsts policija uz Pietiek jautājumu apliecināja, ka ekspertīzei tomēr ir saņemta Jākobsona brīvprātīga piekrišana.

"L. Jākobsona gadījumā, balstoties uz attiecīgo veselības iestāžu sniegto informāciju, policijai bija pamats nozīmēt stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi, ko par atbilstošu uzskatīja arī lietas uzraugošais prokurors. Jāpiebilst, ka ekspertīzei brīvprātīgi piekrita arī pats žurnālists,” apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava.

Kā zināms, kriminālprocess, saistībā ar kuru Jākobsons pabijis psihiatriskajā slimnīcā, saistīts ar Rīgas mēra Nila Ušakova saraksti, ko interneta portāls kompromat.lv sāka publiskot 2011. gada novembrī.

Tā rādīja, ka, visticamākais, tieši aizdomās par spiegošanu aizdomās turētajam Krievijas vēstniecības Rīgā darbiniekam Aleksandram Hapilovam, kurš 2009. gada pavasarī bija spiests pamest Latviju, Ušakovs sūtījis diezgan nepārprotama satura vēstījumus, kas varētu liecināt arī par Krievijas vēstniecības finansējuma saņemšanu.

Foto no en.rian.ru

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...