Policija pēc septiņus gadus ilgas „snaudas” kratīšanas laikā otrās grupas invalīdam izņem visus iekrājumus, neatstājot iespēju nopirkt ķīmijterapijas zāles
PIETIEK31.07.2023.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Lai gan kriminālprocess par slepkavības mēģinājumu un krāpšanu ierosināts jau 2016.gadā un aizdomās turamais līdz šim ne reizi nav nedz izsaukts uz policiju, nedz pratināts, šā gada 19.jūlijā plkst.7 no rīta Rīgas reģiona pārvaldes 1.biroja 1.pārvaldes darbinieki ar četriem auto, astoņu cilvēku sastāvā ieradās uz kratīšanu aizdomās turamā mātes dzīvoklī.
Kratīšanā, apgriežot otrādi visu māju, tika izņemts mobilais telefons, dators, kā arī aizdomās turamā no 243 eiro mēnesī lielās invaliditātes pensijas un no pēdējo mēnešu laikā saņemtajiem ienākumiem par sniegtajiem pakalpojumiem veidotie uzkrājumi 2000 eiro apmērā.
A.Volkovs vērsies ar iesniegumu policijā, lūdzot atdot naudas līdzekļus vismaz vienas minimālās algas apmērā jeb 620 eiro. A.Volkovs ir gatavs uzrādīt bankas konta izdruku, kurā redzams, ka viņš oficiāli uz līguma pamata saņēmis maksājumus, bet naudu izņēmis no bankomāta un glabājis mājās skaidrā naudā.
A. Volkovs ir 2.grupas invalīds sakarā ar onkoloģisku saslimšanu, kurš rūpējas arī par 14 gadus veco dēlu ar īpašām vajadzībām. Dažas dienas pēc policijas iebrukuma invalīda ārsts izrakstījis ķīmijterapijas medikamentus, kurus aizdomās turamais nevar iegādāties, jo atstāts bez iztikas līdzekļiem.
Taču policija viņam atteikusi, atteikumu pamatojot ar to, ka vispirms jāpārbauda, vai nauda nav noziedzīgas izcelsmes. Aizdomās turētais ir neizpratnē, kādā tieši veidā banknotes varētu "pastāstīt" par savu izcelsmi septiņus gadus pēc kriminālprocesa ierosināšanas.
Turklāt policijas veiktajās darbībās ir vairākas dīvainības. Kratīšanas veiktas gan viņa mātes dzīvoklī, gan mātei piederošajā vasarnīcā Jūrmalā, taču ne aizdomās turētā deklarētajā dzīvesvietā. Nav arī īsti saprotams, kādēļ kratīšanas veiktas septiņus gadus pēc kriminālprocesa ierosināšanas.
Turklāt nav saprotams, kāpēc izmeklētāja Santa Razgele septiņus gadus pēc kriminālprocesa ierosināšanas lietā, kur jau procesa ierosināšanas brīdī bija zināms aizdomās turamais, nolēmusi beidzot veikt kādas procesuālās darbības, bet līdz tam pat aizdomās turamo nebija izsaukusi uz pratināšanu.
Neatbildēts ir arī jautājums, kādēļ pēkšņi tika izlemts tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai pie otrās grupas invalīda uz kratīšanu ierastos ar četrām automašīnām astoņu cilvēku sastāvā un pēc tam vēl visi četri auto kopā jau ar rokudzelžos saslēgto A.Volkovu dotos uz Jūrmalu, lai turpinātu kratīšanu jau aizdomās turētā mātes vasarnīcā, turklāt vēl piesaistot privātkompānijas kinologu ar suni.
Turklāt policija, veicot kratīšanu, pārkāpusi tiesas izdotās kratīšanas sankcijas robežās. Tiesa ļāva kratīšanas laikā izņemt mobilo tālruni un dokumentus, kas saistīti ar pirms septiņiem gadiem notikušu krāpšanu, bet ne naudu un pulksteni.
Latvijas likumi nosaka, ka tiesu izpildītājiem, piedzenot parādus, ir pienākums personas rīcībā atstāt finanšu līdzekļus vismaz vienas minimālās algas apmērā mēnesī, kā arī vismaz pusi no minimālās algas, ja tiek piedzīti parādi par administratīvajiem vai krimināliem pārkāpumiem.
Attēlā - Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
