Policijā sākta resoriskā pārbaude, lai izlemtu, vai saistībā ar prokurora Cinkmaņa plaģiātu sākams kriminālprocess
PIETIEK12.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr ģenerālprokurors Juris Stukāns saistībā ar plaģiātismā pieķertā prokurora Ulda Cinkmaņa nodarījumu ir izteicies ļoti maigi, nosaucot šo zādzību un krāpniecību par jaunības kļūdu, Valsts policijā ir sākta resoriskā pārbaude saistībā ar prokurora iespējamo autortiesību, blakusstiesību pārkāpšanu bakalaura darba izstrādē Latvijas Universitātē un dokumenta viltošanu, kas izpaudusies nepatiesa apliecinājuma sniegšanā par to, ka bakalaura darbs rakstīts patstāvīgi, izmantojot darbā norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts.
„Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļā 19.03.2021. saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta trešo daļu uzsākta resoriskā pārbaude (ENŽ Nr.004714 no 19.03.2021.),” informē nodaļas priekšniece Ina Frīde.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 14.1 panta trešo, ceturto daļu – resoriskā pārbaude ir pabeidzama mēneša laikā vai ātrāk, ja tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma lietvedība, citādi tās veikšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.
Kā zināms, Latvijas Universitāte oficiāli ir paziņojusi, ka „2021. gada 15. martā notika nākamā JF [Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes] Domes sēde, kurā ir pieņemts lēmums – apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E
No šī dokumenta nepārprotami izriet, ka U. Cinkmanis, veicot apjomīgu plaģiātu, domājams, ir aizskāris autortiesību subjektu personiskās vai mantiskās tiesības, kas minētas Autortiesību likuma 68. panta pirmajā daļā, līdz ar to, iespējams, izdarot Krimināllikuma 148. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tāpat no publiski pieejamas informācijas zināms, ka bakalaura darba noslēgumā U. Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis: “Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darbā norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts.”
No tā izriet, ka U. Cinkmanis, iespējams, ir sniedzis nepatiesu apliecinājumu, kas vienlaicīgi ir saturiskais viltojums, dokumentam (bakalaura darbam), kas piešķir tiesības kārtot gala pārbaudījumu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Šāda darbība ir minēta Krimināllikuma 275. pantā, kas varētu nozīmēt, ka pēc Kriminālprocesa likuma 6.pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa Valsts policijai būtu jāuzsāk kriminālprocess.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
