Iesaki rakstu: 
Valsts policija līdz aprīļa beigām turpinās pārbaudi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rīcību, 3. janvārī Latvijas radio sniedzot ziņas par konkrētu nodokļu maksātāju, ko likums viņas vadītajai iestādei aizliedz.
Atsakoties medijiem un sabiedrībai sniegt ziņas par viena vai otra uzņēmuma iespējamiem pārkāpumiem, kas ir VID kompetencē, Valsts ieņēmumu dienests regulāri piemin to, ka likums “Par nodokļiem un nodevām” tam aizliedz sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem.
Taču 3. janvārī, uzstājoties Latvijas Radio, I. Jaunzeme ne tikai sniedza informāciju par to, ka VID apturējis licenci 19 no 20 zīmola „Dinaz” degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA „Latvijas nacionālā naftas kompānija”, bet arī detalizēti aprakstīja uzņēmuma pieļautos pārkāpumus, tādējādi darot tieši to, ko likums VID aizliedz, - sniedzot ziņas par konkrētu nodokļu maksātāju.
Mēģinot skaidrot notikušo, vispirms VID pārstāvji atsaucās uz to, ka „spēkā esošā akcīzes preču aprites kārtība nosaka VID pienākumu publicēt VID publiskojamo datu bāzē informāciju par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm izsniegšanu vai anulēšanu”.
VID ieskatā līdz ar to „informācija, kura ir publiski pieejama vai kuras publiskošanas pienākums VID izriet no normatīvā regulējuma, nav uzskatāma par konfidenciālu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta izpratnē”.
Taču vēl aizvien VID publiskojamo datu bāzē šāda te „informācija par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm anulēšanu” konkrētajam uzņēmumam, kura pārkāpumus I. Jaunzeme aprakstīja, uzstājoties radio, nav atrodama, un tam arī ir likumīgs iemesls.
Saskaņā ar VID minētajiem normatīvajiem aktiem dienestam ir pienākums publicēt informāciju tikai par izsniegtajām un anulētajām, bet ne par apturētajām licencēm – kas ir gadījums ar „Dinaz” degvielas uzpildes stacijām.
„Publiskojamo datu bāzē nav un arī nebūs publiskota informācija par atsevišķu darbības vietu apturēšanu, jo VID nav tādu tiesību, un tas nozīmē, ka VID ģenerāldirektorei nebija ne mazāko tiesību izpaust nepubliskojamu informāciju, jo to aizliedz likums,” iepriekš skaidroja augsta VID amatpersona, kas labi saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt anonīma.
VID pārstāvjiem aktīvi cenšoties lietu „nokārtot”, Valsts policija tagad jau ilgāk nekā divus mēnešus jāizvērtē, vai VID ģenerāldirektores rīcībā saskatāms noziedzīgs nodarījums, kas minēts Krimināllikumā, - neuzpaužamu ziņu izpaušana.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
