Policija un prokuratūra iedod Jaunzemei kurvīti, "Attīstībai/Par" pasūtītā cīņa pret Reiru beigusies nesekmīgi
Pietiek lasītājs19.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada beigās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu ieņemošā Ieva Jaunzeme pēc savu saimnieku prasības vērsās Valsts policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu pret finanšu ministru Jāni Reiru (JV). Nu šis A/Par mēģinājums ar I.Jaunzemes palīdzību atbrīvoties no sev neērtā ministra ir beidzies ar neveiksmi.
Iesnieguma pamatā bija J.Reira intervija TV3 raidījumam "Nekā personīga", kurā viņš skaidroja, par ko ierosināta disciplinārlieta pret I.Jaunzemi. Uzskatot, ka J.Reirs šādā veidā ir izpaudis slepenu informāciju, I.Jaunzeme, sekojot savu saimnieku norādēm, sagatavoja iesniegumu policijai.
Plāns bija pavisam vienkāršs - ja izdotos ierosināt krimināllietu pret J.Reiru, A/Par būtu nopietns pamats prasīt viņa atkāpšanos un tādējādi censties ieņemt šo visu kāroto amatu.
Lai sasniegtu šo mērķi, tika uzrunāti tie Valsts policijas darbinieki, kuri policijas darbā saskata pakalpojumu sfēras elementus. Tomēr citi policijas darbinieki pievērsa uzmanību šim konkrētajam pasūtījumam un nosūtīja I.Jaunzemei atteikumu ierosināt kriminālprocesu nozieguma sastāva neesamības dēļ.
Jaunzeme šo policijas lēmumu pārsūdzēja prokuratūrā, kura nosūtīja lietas materiālus atpakaļ policijai atkārtotai pārbaudei. Arī atkārtotā pārbaude beidzās ar to pašu rezultātu - policija neredzēja noziegumu tajā, ka finanšu ministrs pasaka, par ko I.Jaunzeme tiek turēta aizdomās.
Tā kā I.Jaunzemei un viņas saimniekiem ļoti kārojās atbrīvoties no J.Reira, kurš necieš nekompetento VID vadītāju, sekoja atkārtoti I.Jaunzemes iesniegumi un pārsūdzības dažādās prokuratūras instancēs. Tomēr nesen Ģenerālprokuratūra pielika punktu I.Jaunzemes (A/Par) neatlaidīgajiem pūliņiem - pret J.Reiru netiks ierosināta krimināllieta, kaut arī I.Jaunzeme to ļoti lūdz.
Ņemot vērā I.Jaunzemes aktīvo darbību, vēršoties ar iesniegumiem visās iespējamās instancēs, visvairāk šajā lietā izbrīna I.Jaunzemes uzvedība publiskajā telpā - kaut arī viņa bieži ir uzsvērusi, ka atbildība, godīgums un caurskatāmība ir galvenie principi, ko viņa sagaida no visiem Latvijas iedzīvotājiem, pati viņa šos principus nevēlas ievērot un cītīgi slēpj informāciju.
Tā piemēram, šī gada sākumā viņa LR1 raidījumā "Krustpunkti" mēģināja visādi izlocīties no uzdotā jautājuma par šo tēmu, tikai beigās negribīgi atzīstot faktu (sarunas atšifrējumu var izlasīt pietiek.com arhīvā), ka ir vērsusies policijā.
Vēl kuriozāk uzvedās I.Jaunzemes konsultants komunikācijas jautājumos Andrejs Vaivars. Vai nu savas muļķības dēļ, vai pildot I.Jaunzemes prasību, viņš sameloja pietiek.com un laikraksta "Diena" žurnālistiem, apgalvojot, ka I.Jaunzeme nav vērsusies policijā ar iesniegumu pret J.Reiru.
Tā kā žurnālistu rīcībā bija dokumenti, kas apliecina pretējo, A.Vaivars nopelnīja disciplinārsodu par VID reputācijas graušanu. Jāpiezīmē, ka tas gan netraucē viņam joprojām saņemt ikmēneša piemaksu 100% apmērā no algas - par to parūpējās pati I.Jaunzeme pretēji valsts pārvaldē esošajiem noteikumiem par piemaksu neizmaksāšanu ar disciplinārsodu sodītiem darbiniekiem.
Atgriežoties pie nu jau izbeigtās lietas, - tā kā I.Jaunzemes pārsūdzības iespējas ir izsmeltas, J.Reirs gatavojas vai jau ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izsniegt attiecīgās lietas materiālus, lai iepazītos ar I.Jaunzemes (precīzāk, viņas saimnieku nolīgto un apmaksāto advokātu) sacerētajiem iesniegumiem. Tādēļ mums atliek tikai gaidīt, kādas būs sekas šai kārtējai neveiksmīgajai I.Jaunzemes rīcībai - vai un kā J.Reirs izmantos šo sitāciju šobrīd notiekošajā cīņā starp JV un A/Par.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
