Policijai jau pirms pieciem gadiem sniegtas liecības atklāj, kā notikusi „Daugavpils dzirnavnieka” afēra

„Gribētāju bija daudz, un nopietni uzņēmumi solīja summas, kas ļautu VID saņemt divus miljonus. Tomēr nodokļu iekasētāju acu priekšā uzņēmīgi ļaudis izsoli izgāza un maksātnespējas administrators vērtīgo īpašumu atdos uzņēmumam Tukuma straume par izsoles sākumcenu. Rezultātā – VID zaudēs vairāk nekā miljonu eiro,” – tā mediji īsi raksturoja notikušo afēru 2016. gadā.

Daugavpils dzirnavnieka graudu pirmapstrādes komplekss bija ieķīlāts par labu diviem kreditoriem – akciju sabiedrībai Tukuma straume (1,2 miljoni eiro) un Valsts ieņēmumu dienestam (nodrošinātais prasījums - 1,8 miljoni eiro). Izsoles sākumcena bija 1,9 miljoniem, un pieteicās pieci pretendenti.

Taču izsolē, vairākkārt sevi pārsolot, uzvarēja mazpazīstamā SIA Lat Export Holdings, kura pēc tam solītos vairāk nekā 5 miljonus eiro nesamaksāja, un tās valdes loceklis Sergejs Vojevoda tas skaidroja, ka viņu piekrāpis biznesa partneris, bet banka nav izsniegusi kredītu.

Rezultārā S. Vojevodas SIA zaudēja iemaksāto drošības naudu - 200 tūkstošus eiro, pēc tam arī zivsaimniecība Nagļi (tās akciju kontrolpakete līdz 2014. gadam piederēja pašam Daugavpils dzirnavniekam), kuras valdes priekšsēdētājs, nu jau bēdīgi slavenais uzņēmējs Gints Lazdiņš bija solījis 5 miljonus eiro, atteicās no pirkuma.

Rezultātā atkārtota izsole netika rīkota, un uzņēmjuma administratore izlēma vērtīgo objektu nodot nodrošinātajam kreditoram - akciju sabiedrībai Tukuma straume, bet valsts budžets Valsts ieņēmumu dienesta personā palika ar garu degunu.

Tagad Pietiek rīcībā ir nonākušas jau pieminētā S. Vojevodas rakstveida liecības, ko uzņēmējs, kā izrādās, izmeklētājiem sniedzis jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem - 2020. gada 28. februārī. Šīs liecības, kas parāda, kādā veidā un kā interesēs notikusi šī afēra, Pietiek šodien publicē pilnā apmērā:

„Man, Sergejam Vojevodam, personas kods: 220175-XXX, zināms, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Kriminālprocesa likuma 131. panta otro daļu, man ir tiesības sniegt liecību rakstisku un personiski parakstītu paskaidrojumu formā, kas adresēti konkrētā kriminālprocesa virzītājam.

Tāpat man ir zināms, ka par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu Latvijas Republikas Krimināllikuma 300. pantā ir paredzēta kriminālatbildība.

Sākotnēji vēlos norādīt, ka visas kriminālprocesā Nr. 1190400116 iepriekš sniegtās liecības neatbilst patiesībai un viņas tika sniegtas pēc Teličena Vitauta norādījumiem, nolūkā slēpt no izmeklēšanas patiesos lietas apstākļus.

Ar šo liecību es vēlos atklāt visu patiesību, kas saistīts ar maksātnespējīgajai AS “Daugavpils Dzirnavnieks” piederošā nekustamā īpašuma pārdošanu, lai izmeklēšanas iestādes atklātu šo noziegumu un sauktu vainīgās personas pie Latvijas Republikas Krimināllikumā noteiktās atbildības.

2015. gadā (precīzu laiku es neatceros, bet pieļauju, ka tas varēja būt vasarā) Teličens Vitauts, kurš ilgu laiku bija mans biznesa partneris, piedāvāja man piedalīties vienā darījumā. Darījums bija saistīts ar piedalīšanos izsolē, kurā tirgos maksātnespējīgai AS “Daugavpils Dzirnavnieks” piederošo nekustamo īpašumu. Teličens Vitauts man teica, ka priekš šī darījuma viņam ir nepieciešams cilvēks, kuram viņš uzticas un kura rīcībā ir uzņēmums ar apgrozījumu un labu reputāciju, tieši tamdēļ viņš izvēlējās mani. Ņemot vērā, ka iepriekš mēs bijām biznesa partneri (es piegādāju preces viņam piederošajam veikalu tīklam “BETA”, kā arī mēs ilgu laiku piegādājam gaļas izstrādājumus uzņēmumam SIA “Forevers”), es viņam pilnībā uzticējos un piekritu piedalīties šajā darījumā. Jāņem vērā arī to, ka Teličens Vitauts ir veiksmīgs biznesmenis, cilvēks ar matemātisku domāšanu, kurš vienmēr priekšlaicīgi visu sarēķina un ņem dalību tikai tādos projektos, kas nes peļņu.

Teličens Vitauts man paskaidroja, ka piedaloties izsolē mērķis ir par jebkādu cenu iegādāties maksātnespējīgai AS “Daugavpils Dzirnavnieks” piederošo nekustamo īpašumu,

tālāk pievienot šo uzņēmumu viņam piederošajam uzņēmumam AS “Tukuma Straume” un rezultātā pārdot viņu par lielu naudas summu. Man par dalību šajā darījumā apsolīja 25% no peļņas, kas tiks iegūta izsolē iegādātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā.

Neilgi pirms izsoles norises es satikos ar Teličenu Vitautu kafejnīcā “Fazenda”, kas atradās Baznīcas ielā, Rīgā. Uz šo tikšanos Teličens Vitauts bija ieradies ar savu biznesa partneri, kuru stādīja priekšā kā Gints Lazdiņš. Tikšanās laikā mēs izrunājām darījuma detaļas un katra izsoles dalībnieka pienākumus. Man paskaidroja, ka man būs nepieciešams piedalīties izsolē ar man piederošo uzņēmumu SIA “LAT EXPORT HOLDING”, veikt lielāko likmi - līdz 6 miljoniem eiro, uzvarēt izsolē un beigās atteikties no nekustamā īpašuma pirkšanas. Kā man paskaidroja Teličens Vitauts un Gints Lazdiņš, tā ir normāla prakse un tādā gadījumā iegādāties maksātnespējīgai AS “Daugavpils Dzirnavnieks” piederošo nekustamo īpašumu administrators piedāvās otram lielākajam solītājam. Šajā gadījumā tas būs Gintam Lazdiņam piederošs uzņēmums, kurš veiks likmi 5 miljonu eiro apmērā.

Otra mūsu tikšanās notika uzņēmuma “Beta” ofisa telpās, kas atradās Rušonu ielā 17, Rīgā. Šajā tikšanā Teličens Vitauts nodeva man skaidrā naudā 200 000,00 eiro, lai es varētu iemaksāt drošības naudu par dalību izsolē. Teličens Vitauts un Gints Lazdiņš vēlreiz man izskaidroja, kas tieši būs jādara izsolē. Es viņiem apvaicājos, kas būs gadījumā, ja mums radīsies kādas problēmas un darījums nenotiks, uz ko viņi pasmējās un norādīja, ka viņiem ir ļoti labs advokāts - Aldis Gobzems, kā arī viņiem ir tuvas attiecības ar augsti stāvošām Valsts policijas amatpersonām.

Pirms izsoles mēs tikāmies vēl vairākas reizes dažādās vietās. Tikšanās laikā mēs atkārtoti izrunājām ar šo darījumu saistītās nianses un manu lomu izsolē.

Lai varētu ņemt dalību izsolē es no sev piederošā uzņēmuma SIA “LAT EXPORT HOLDING” norēķinu konta veicu pārskaitījumu uz man norādīto maksātnespējas administratora bankas norēķinu kontu. Šie naudas līdzekļi bija man piederošā uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi. Savukārt tos 200 000,00 eiro, kurus man iepriekš skaidrā naudā nodeva Teličens Vitauts, es paturēju sev.

Izsole norisinājās 2015. gada 16. oktobrī, Valmierā. Uz šo izsoli es ierados viens. Izsolē bez manis piedalījās vēl Gintam Lazdiņam piederošs uzņēmums (AS “Nagļi”), kā arī uzņēmumu SIA “Latraps” un SIA “Baltie Agro” pārstāvji. Mēs ar Gintu Lazdiņu izlikāmies, ka nepazīstam viens otru un it kā iepazināmies izsolē.

Rezultātā es uzvarēju izsolē, veicot galīgo likmi 5 528 560,00 eiro apmērā. Pēc izsoles beigām es par to paziņoju Teličenam Vitautam un vaicāju, kas man jādara tālāk. Viņš atbildēja, ka pagaidām nekas nav jādara, vienkārši jāgaida.

Pēc neilga laika Teličens Vitauts pateica, lai es sazinos ar maksātnespējas administratori, kas rīkoja izsoli - Viju Ritenbergu un paziņoju viņai, ka mani ir pievīluši partneri un sakarā ar to, ka uzņēmumam tagad ir finansiālas grūtības, es nevarēšu samaksāt par izsolē uzvarēto nekustamo īpašumu.

Esmu informēts, ka pēc manas sarunas ar maksātnespējas administratori, viņa piedāvāja nekustamo īpašumu iegādāties Gintam Lazdiņam.

Aptuveni mēnesi pēc izsoles norises es uz ielas satiku Gintu Lazdiņu, kurš man sacīja, ka izsolē izlikto nekustamo īpašumu gala rezultātā iegādājās uzņēmums AS “Tukuma Straume”. Tāpat viņš norādīja, ka pēc iegādes, AS “Tukuma Straume” atrada pircējus, kas bija gatavi nekustamo īpašumu iegādāties par 3,5 miljoniem eiro, bet Teličens Vitauts gribēja pārdot to par 4 miljoniem eiro. Rezultātā darījums nenotika. Vēlos atzīmēt, ka vēl neilgi pirms tam Teličens Vitauts man apgalvoja, ka nekustamā īpašuma iegāde izsolē izrādījās neizdevīga un viņš nevarēs nevienam to pārdot.

Es sapratu, ka Teličens Vitauts mani izmantoja un nekādu procentu par dalību izsolē es nesaņemšu. Tāpat es noskaidroju, ka Gintam Lazdiņam tika apsolīti 33% no peļņas, kas tiks iegūta maksātnespējīgas AS “Daugavpils Dzirnavnieks” piederošā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā.

Pēc sarunas ar Gintu Lazdiņu es aizbraucu pie Teličena Vitauta un tiešā tekstā viņam vaicāju, kādēļ viņš mani apmānīja. Viņš bija acīmredzami satraukts un atbildēja, ka pie visa vainīgs ir Gints Lazdiņš, ka tieši viņš mūs šajā ievilka. Tāpat arī teica, ka nav nekādu nekustamā īpašuma pircēju.

Pēc kāda laika no plašsaziņas līdzekļiem es noskaidroju, ka uzņēmums AS “Tukuma Straume” tika pārdots SIA “Baltie Agro”. No Teličena Vitauta biju dzirdējis, ka nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas viņi pārrakstīja uzņēmumu AS “Tukuma Straume” uz SIA “Baltie Agro” kopā ar izsolē nopirkto nekustamo īpašumu un ES fondiem, kas tika ņemti nolūkā saremontēt graudu glabātuves krātuvi (elevatoru) un pārdot viņu dārgāk.

2019. gada vasaras beigās man piezvanīja Gints Lazdiņš un mēs sarunājām satikties kafejnīcā “Čili pica”, kas atrodas veikala “RIMI” telpās, Jūrmalā. Uz šo tikšanos Gints Lazdiņš ieradās kopā ar savu paziņu. Tikšanās laikā Gints Lazdiņš cita starpā norādīja, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas, visi darījuma dalībnieki saņēma savu naudu un Teličens Vitauts it kā esot atlicis 150 000,00 eiro arī man. Es biju stipri pārsteigts, jo nekādu naudu no Teličena Vitauta neesmu saņēmis līdz pat šim brīdim.

Gadījumā, ja procesa virzītājam būs kādi papildus jautājumu, kas saistīti ar šo rakstveida liecību, lūdzu mani informēt un es būšu gatavs uz viņiem atbildēt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu pievienot šo rakstveida liecību pie krimināllietas Nr. 1190400116 materiāliem.”

Kā redzams, faktiski šīs liecības tieši un nepārprotami norāda uz personām, kuru organizētās un īstenotās afēras dēļ valsts cietusi vismaz miljonu eiro lielus zaudējumus. Tuvākajās dienās Pietiek informēs – kas tālāk noticis ar šīm liecībām un kas atbildīgs par to, ka piecus gadus pēc to sniegšanas nekas nav dzirdēts par to, ka afēristi būtu saukti pie atbildības. 

Novērtē šo rakstu: