Policijas inspektores sūdzības atklāj paviršības un nolaidību KNAB darbā
PIETIEK31.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kriminālpolicijas inspektore, kuras atrašanos interešu konfliktā konstatējis Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs (KNAB), nav bijusi mierā ar šo lēmumu, kaut gan pat nav saņēmusi par to nekādu sodu. Kā rāda Pietiek šodien publiskotie dokumenti, policijas inspektore ar sūdzību neveiksmīgi vērsusies KNAB un Ģenerālprokuratūrā, cita starpā norādot arī uz acīmredzamām un pat atklāti komiskām paviršībām KNAB darbā. Biroja vadība šīs norādes ir vienkārši ignorējusi.
Pietiek jau ziņoja, ka portāla rīcībā nonācis KNAB atzinums, no kura izriet, ka par liela apjoma narkotiku kontrabandu nesen notiesātais Igors Rekalovs vērsies birojā ar sūdzību par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja vecākās inspektores Irinas Petrovas rīcību.
KNAB konstatējis, ka inspektore Petrova lūgusi viņu atzīt par cietušo kriminālprocesā, kurā apsūdzētais ir šis pats Rekalovs. Cik zināms Pietiek, kriminālprocess saistīts ar ļoti asu Petrovas un Rekalova kā aizdomās turētā sarunu 2010. gada 5. jūlijā, no kuras Petrova izdarījusi secinājumu, ka Rekalovs viņai izteicis izrēķināšanās draudus.
Taču vienlaikus KNAB konstatējis, ka pat vēl gandrīz trīs mēnešus pēc šīs „sarunas”, 2010. gada septembra beigās Petrova, kas jau atzīta par cietušo, attiecībā uz Rekalovu kā aizdomās turēto narkotiku kontrabandas lietā veikusi „speciālo izmeklēšanas darbību (sakaru līdzekļu kontroli)”.
Faktiski KNAB konstatējis, ka vienas konkrētas personas – Rekalova – krimināllietu ir izmeklējusi policijas darbiniece, kas citā krimināllietā ir atzīta par cietušo no šī te paša Rekalova, līdz ar ko viņas objektivitāte izmeklēšanā varētu būt bijusi vismaz apšaubāma. Taču nekādu sodu KNAB saistībā ar iestājušos noilgumu nav varējis uzlikt.
Taču, kā izrādās, pat šis atzinums tā arī nav stājies spēkā, jo inspektore Petrova izmantojusi visas iespējas, lai to apstrīdētu. Viņa ar sūdzībām ir vērsusies gan pie KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, gan pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, paziņojot, ka KNAB „Kriminālprocesa normu interpretācija ir klaji pretrunā Kriminālprocesa likumā minētajam interešu konflikta apstāklim, izvērtējot Kriminālprocesa likumā minētos interešu konflikta apstākļus".
Policijas inspektores apsvērumi ir šādi – viņa neesot veikusi nekādas izšķirošas darbības Rekalova „narkotiku kriminālprocesā”, savukārt Rekalova „draudēšanas kriminālprocesam” ar to nav nekāda sakara. Turklāt sūdzībās, kuru Pietiek šodien publisko līdz ar citiem dokumentiem, policijas inspektore norāda arī uz veselu virkni KNAB amatpersonu paviršu un nolaidīgu darbību lietas izskatīšanā.
„Lietā nav arī pieprasījuma par to, vai esmu informējusi augstāko valsts amatpersonu par 2010.gada 5. jūnija notikumu, bet savā lēmumā [KNAB darbinieks] A.Donskis uz neesošu dokumentu pamata izdara secinājumu, ka „I.Petrovas darbībās, neinformējot augstāko valsts amatpersonu par savu atrašanos interešu konflikta situācijā, ir saskatāmas pazīmes, kas liecina par Likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā valsts amatpersonai noteikto pienākumu neievērošanu,” sūdzībā min Petrova, apliecinot - KNAB darbinieks lēmumu pieņēmis, pat nemēģinot noskaidrot lietas apstākļus.
Tāpat, kā norāda Petrova, KNAB izmeklētajā lietā „nemaz nav tikusi pieprasīta informācija no kriminālprocesu uzraugošā prokurora, kurš saskaņā ar Kriminālprocesa likumu veica uzraudzību minētajā kriminālprocesā, gan par to, vai izveidojusies situācija tika apspriesta un kāds lēmums pieņemts”.
Inspektore minējusi pat atklāti komiskas KNAB darba paviršības: „Lietas materiāli sašūti ar skavotāju, kartona vākos, uz kuriem redzams uzraksts „Pārbaudes materiāls". Nekur nav norādīts lietas (materiāla) numurs, reģistrācijas numurs vai kāda cita norāde tā identificēšanai. Lietas materiāli nav sašūti likumā noteiktajā kārtībā, apzīmogoti un apliecināti ar parakstu, trūkst lietas materiālu saraksta.”
Taču KNAB vadība uz visiem norādītajiem paviršības un nolaidības faktiem vienkārši nav reaģējusi. Kā rāda dokumenti, nu jau bijušais KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, kurš tagad strādā AS Latvijas Gaisa satiksme, uz visiem aprakstītajiem faktiem vienkārši nav reaģējis, vienīgi paziņojot Petrovai, ka viņas sūdzība netiek apmierināta.
Savukārt tas, kādu atbildi uz sūdzību par KNAB rīcību Petrova saņēmusi no Ģenerālprokuratūras, pagaidām nav zināms, - Kalnmeiers jau vairākas dienas par šo lietu klusē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
