Policijas ķēķis: kā tiek sadomāti iemesli aizturēšanai un apcietinājumam
Pietiek lasītājs30.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā Pietiek publicēti vairāki raksti par un ap pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu darbības kvalitāti. Arī Valsts kontrole, veicot pārbaudi “Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā”, ir norādījusi uz daudzām nepilnībām.
Ar lielu nožēlu jāatzīst, ka publicētā informācija nav izsmeļoša, bet gan tikai ilustratīva, - situācija ir vēl daudz traģiskāka, nekā aprakstīts norādītajos rakstos. Bez šaubām, daļu kritikas, kas veltīta izmeklēšanas iestādēm un tiesām, var norakstīt uz pašu cilvēku vājo izglītotību krimināltiesiskajos jautājumos kā arī zemo juridisko kultūru un tiesisko apziņu valstī kopumā tomēr lielākā daļa kritikas ir pamatota.
Zemo izmeklēšanas iestāžu un tiesu darbības kvalitāti cilvēki ir izjutuši paši uz savas ādas, līdz ar ko pārmetumi ir pamatoti vismaz daļā, kad cilvēki guvuši personisku pieredzi.
Arī es diemžēl neesmu izņēmums, - esmu saskāries gan ar pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, gan tiesas nekvalitatīvo, neprofesionālo un pat pretlikumīgo darba stilu.
Lieta tāda, ka mans paziņa kādu laiku nodarbojās ar automašīnu iegādi, pārdošanu un remontu, tostarp pirka, pārpirka, pārdeva automašīnas no ārzemēm (Lielbritānijas). Pēc kārtējās tikšanās ar potenciālo pircēju, kurš vēlējās iegādāties automašīnu savam dēlam, kurš dzīvo Lielbritānijā, pie mājām stāvēja policijas darbinieki (Valsts policijas 1. biroja 3. nodaļas darbinieki), kuri norādīja uz nepieciešamību veikt kratīšanu gan dzīvoklī, gan automašīnā, ar kuru paziņa pārvietojās šajā dienā.
Veikto kratīšanu laikā ne dzīvoklī, ne automašīnā nekādi neatļauti priekšmeti vai vielas atrasti netika. Neskatoties uz to, automašīna tika arestēta, un mans paziņa aizturēts (turpmāk arī apcietināts). Minētie notikumi norisinājās 2019. gada 4. aprīlī, bet līdz šim brīdim automašīna nav atdota tās īpašniecei (paziņas māsai), kā arī paziņa joprojām atrodas apcietinājumā.
Kā paskaidroja policijas darbinieki, kaut arī paziņa tikās nolūkā palīdzēt iegādāties automašīnu, tomēr viņš tikās ar personu, kura, iespējams, iesaistīta noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā organizētas grupas sastāvā. Jānorāda, ka pati šī persona tika atbrīvota no apcietinājuma, aizstājot to ar drošības naudu.
Paziņa arī lūdza nešķirt viņu no ğimenes un noteikt drošības naudu tomēr tiesa kā vienīgo iespējamo drošības līdzekli saskatīja apcietinājumu.
Minētais atgādina Franca Kafkas romāna "Process" sižetu, kad galvenā varoņa mājās ierodas divas personas un aiztur viņu, nepaskaidrojot iemeslus. Pēcāk norisinās izmeklēšanas process bez iespējas uzzināt apsūdzības būtību, aizturēšanas iemeslus un aizstāvēt savas tiesības.
Paziņa un citas personas uzrādījuši visus nepieciešamos materiālus, kuri apstiprina apgalvojumu patiesumu, tomēr Valsts policijas 1. biroja 3. nodaļas galvenā inspektore I. Maistruka pašā procesa sākumā norādīja, ka darīs visu, lai paziņa apcietinājumā pavada maksimāli pieļaujamo laiku, jo paziņa nesniedz liecības, kādas vēlamas minētajai inspektorei.
Viņas vārdi guvuši apstiprinājumu, jo, piemēram, 02.08.2019 tiesas sēdē izskatot jautājumu par turpmākās apcietināšanas nepieciešamību inspektore, pamatojot šādu nepieciešamību, norādījusi uz vēl cita kriminālprocesa (Nr. 11519000819) esamību. Tiesa šo apstākli ir ņēmusi vērā un nolēmusi paturēt paziņu apcietinājumā.
Neilgi pēc šāda tiesas lēmuma kriminālprocess, uz kura esamību (manipulatīvi, apmānot tiesnesi) pamatojumā atsaucās inspektore, tika pilnībā izbeigts (25.08.2019). No minētā izriet, ka inspektore kriminālprocesu nebija izbeigusi iepriekš (līdz 02.08.2019 tiesas sēdei), jo tā esamība bija nepieciešama, lai pamatotu paziņas turpmāku turēšanu apcietinājumā.
Ar šādu pieeju aizturēt un apcietināt var faktiski jebkuru personu pat gadījumā, ja tā garāmgājējam (kurš ir policijas redzeslokā) uzprasa laiku vai virzienu.
Norādītajos apstākļos paziņa tiek turēts aizdomās kā organizētas grupas dalībnieks (kriminālprocesā Nr. 11519013918) šajā lietā:
Lūdzu Jūsu palīdzību situācijas risināšanā, nepieļaujot visatļautību. Iespējams publicējot šo informāciju kāds valstsvīrs aizdomāsies un iedziļināsies Pietiek publicēto problēmu būtībā un cēloņos.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
