Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policijas darbinieki, 12. maijā pieprasot Lato Lapsam pārtraukt filmēšanu pie šīs iestādes ēkas, pat nemēģināja pārbaudīt, vai filmēšana vispār notiek, ko arī ir atklāti atzinuši pašu izsauktajiem Valsts policijas darbiniekiem. Pietiek šodien publicē gan šo Valsts policijas ziņojumu, gan Drošības policijas "ierobežotas pieejamības" ziņojumu par šo gadījumu, gan arī Lato Lapsas paskaidrojumus un viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanos otrdien notikušajā Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdē, uz kuru paši Drošības policijas pārstāvji nezināmu iemeslu dēļ nebija ieradušies.

Valsts policijas ziņojums

"Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšniekam Mārcim Mežavilkam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores kapteines Dagmāras Eisakas ziņojums.

Daru Jums zināmu, ka 12.05.2015.g. VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika saņemta informācija par to, ka 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 Kr.Barona ielā 99, Rīgā, Lato Lapsa iespējams, nelikumīgi filmēja Drošības policijas ēku, tās darbiniekus un apmeklētājus.

Ierodoties minētā adresē ap plkst. 15:00 tanī tika sastapts Drošības policijas dežuranta palīgs G.Saukāns, kurš paskaidroja, ka tā kā L.Lapsa atteicās pildīt policijas darbinieku likumīgās prasības, t.i., pārtraukt filmēšanu, tika pieņemts lēmums par viņa aizturēšanu saskaņā ar LAPK 175.panta pirmo daļu un L.Lapsa tika aizturēts plkst,14:47.

Kad ap plkst. 16:19 L.Lapsa izgāja no Drošības policijas ēkas, es viņu sagaidīju, stādījos priekšā, paskaidroju, ka ņemot vērā Drošības policijas darbinieka sniegto informāciju par iespējamo administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā, izdarīšanas faktu, ir nepieciešamas pieņemts no viņa paskaidrojumu, pēc kā uzaicināju viņu uz dienesta automašīnu. L. Lapsa devās līdzi uz dienesta automašīnu, kur pašrocīgi sniedza paskaidrojumu par notikušo. Dienesta automašīnā L. Lapsa uzrādīja viņam līdzi esošo fotokameru un paskaidroja, ka viņš nevarēja neko filmēt, jo viņam līdzi esoša fotokamera ir bez barošanas elementa un atmiņas kartes. Pēc teiktā viņš uzrādīja minēto kameru un man bija iespēja pārliecināties par viņa teikto. Uzrādītā fotokamera tika nofotografēta.

Ņemot vērā to, ka administratīvo lietvedību bija iespējams nodrošināt uz vietas, L. Lapsa netika faktiski aizturēts un netika nogādāts policijas iecirknī. Pēc paskaidrojuma pieņemšanas L. Lapsa tika palaists, nekāda rakstura pretenzijas saņemtas netika.

Vēlāk runājot ar Drošības policijas darbiniekiem, tika noskaidrots, ka neviens L. Lapsām piederošo fotokameru neaiztika un nepārbaudīja, vai tajā bija barošanas elementi un atmiņas karte vai nē.

Pielikumā: fotoattēli uz divām lapām."

Drošības policijas ziņojums

"IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA

Informēju Jūs, ka 2015.gada 12.maijā Drošības policijā (turpmāk - DP) veicu dienesta pienākumus. 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 pie DP ēkas Kr.Barona ielā 99a, Rīgā ieradās persona Lato Lapsa un uzsāka DP ēkas Kr.Barona ielā 99a, Rīgā; DP dienesta transportlīdzekļu; DP amatpersonu, kā arī apmeklētāju filmēšanu ar fotoaparātu. Pēc tam es piegāju pie L.Lapsas un informēju, ka viņš filmē DP ēku Kr.Barona ielā 99a, Rīgā un mēģina iegūt - fiksēt valsts noslēpuma saturošu informāciju, tas ir, Valsts drošības iestāžu likuma 24.panta piektā daļa paredz, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem, valsts noslēpuma statuss ir noteikts informācijai, kas skar valsts drošības iestādes, štatus un personālsastāvu, izlūkošanas un operatīvo darbību, kā arī valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētās informācijas aizsardzību. Proti, par valsts noslēpumu atzīstams, DP materiāltehniskais nodrošinājums; DP ēku kompleksa plānojums; informācija par personām, kuras strādā DP; DP sadarbība ar speciāliem dienestiem, tiesībsargāšanas iestādēm un organizācijām; informācija par DP apsardzi (arī Par apsardzes tehniskajiem līdzekļiem), caurlaides un iekšējas drošības režīma organizācija un faktisko nodrošinājumu. Ievērojot DP kā valsts Drošības iestādes, pretizlūkošanas un operatīvās darbības subjekta īpašo statusu, Šādas informācijas nelikumīga izpaušana (iegūšana) var nodarīt kaitējumu valsts drošības iestādes interesēm. Lai aizsargātu valsts noslēpuma saturošu informāciju no nesankcionētas izpaušanas (iegūšanas), L.Lapsam tika lūgts nekavējoties pārtraukt filmēšanu, pretējā gadījumā būsim spiesti veikt aizturēšanu par nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām. L.Lapsa atbildēja, ka atsakās pārtraukt filmēšanu un piekrita, ka tiek aizturēts un nodots Valsts policijas rīcībā. Tā kā L.Lapsa atteicās izpildīt manas, kā policijas darbinieka, likumīgās prasības, tas ir, pārtraukt video ierakstus, tādejādi arī pārtraucot valsts noslēpuma saturošas informācijas fiksēšanu (iegūšanu), L.Lapsa tika aizturēts par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgām prasībām, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 175.pantu (ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda dienesta pienākumus) un ievests DP telpās. Aizturēšana notika plkst. 14:47 un tajā piedalījās DP dežuranta palīgs G.Saukāns.

E.Neimanis"

Lato Lapsas paskaidrojumi tiesā

"Šā gada 12. maijā es atrados sabiedriskā vietā, Ērgļu ielā blakus sporta namam Daugava.

Man līdzi bija fotostatīvs un fotokamera Canon bez atmiņas kartes un barošanas bloka, kas nozīmē, ka šī fotokamera nebija funkcionējoša, ar to nevarēja veikt ne fotografēšanu, ne filmēšanu.

Pie manis pienāca personas, kas uzdevās par Drošības policijas darbiniekiem. Šīs personas pieprasīja, lai es nekavējoties pārtraucot filmēšanu.

Visas šīs personas neuzrādīja personu apliecinošus dokumentus, kas saskaņā ar likuma Par policiju 5. panta 4. daļu policijas darbiniekiem obligāti jāuzrāda, ja tie ierobežo personas tiesības.

Šīs personas arī neminēja nekādus normatīvos aktus, kas man aizliegtu veikt filmēšanu vai fotografēšanu sabiedriskā vietā, kāda ir Ērgļu iela.

Paskaidroju šīm personām, ka to rīcība ir nelikumīga.

Es biju veicis filmēšanu šajā vietā 20. aprīlī, un toreiz Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs man bija apgalvojis, ka man ir tiesības šajā sabiedriskajā vietā veikt filmēšanu. Šis videoieraksts ir manā rīcībā - ierakstīts datu nesējā.

Tāpat paskaidroju šīm personām, ka es nekādu filmēšanu vai fotografēšanu nemaz neveicu, norādot, ka tikai uzturos sabiedriskajā vietā.

Šīs personas neveica nekādas darbības, lai pārliecinātos, vai es patiešām veicu filmēšanu vai fotografēšanu.

Tā vietā minētās personas paziņoja, ka es tiekot aizturēts par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām.

Pēc Valsts policijas darbinieku ierašanās viņi pārliecinājās, ka minētajai fotokamerai nav ne atmiņas kartes, ne barošanas bloka, kas nozīmē, ka ar to nevarēja veikt filmēšanu vai fotografēšanu.

Šis fakts tika fiksēts gan fotogrāfiski, gan arī protokolā. Visi šie materiāli ir lietas materiālos.

Tāpat lietas materiālos ir Valsts policijas darbinieku konstatētais, ka Drošības policijas darbinieki viņiem atzinuši, ka nav mēģinājuši pārliecināties, vai es patiešām veicu filmēšanu.

Līdz ar to ir acīmredzami trīs fakti:

1) ja es filmēšanu būtu veicis, neviens normatīvais akts sabiedriskā vietā to neaizliedz, un nevienu šādu normatīvo aktu nav minējuši arī Drošības policijas darbinieki. Drošības policijas sniegtajos rakstiskajos paskaidrojumos, kas atrodami lietā, nav minēts neviens normatīvais akts, kas ierobežotu manas tiesības veikt filmēšanu sabiedriskā vietā,

2) man bija tiesības paļauties uz Drošības policijas amatpersonas iepriekš sniegto nepārprotamu norādi, ka filmēt uz ielas pie Drošības policijas ēkas ir atļauts, secīgi, Drošības policijas nekonsekventa rīcība ir pretrunā ar administratīvā procesa pamatprincipiem,

3) taču nekādu filmēšanu es nemaz neveicu un attiecīgi nevarēju to „pārtraukt”, pat ja Drošības policijas darbiniekiem būtu likumīgs pamats to no manis prasīt. To ir konstatējuši Valsts policijas darbinieki. Savukārt Drošības policijas darbinieki ir prettiesiski veikuši manu aizturēšanu un snieguši apzināti nepatiesu ziņojumu - proti, ka es esot atteicies pārtraukt filmēšanu."

Zvērinātas advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanās tiesu debatēs

"Atbilstoši APK 243.1 pantam par pierādīšanas līdzekļiem administratīvo pārkāpumu lietās ir atzīstami pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, dokumenti, procesuālajās darbībās fiksētas ziņas par faktiem un citi pierādīšanas līdzekļi, kuri konkrētajā lietā nefigurē. Aplūkojot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, lietā tika nodibināti sekojoši faktiski apstākļi:

2015.gada 12.maijā Lato Lapsa atradās uz ielas pēc adreses Ērgļu ielā. Nedz filmēšanu, nedz fotografēšanu viņš neveica, jo viņam esošā fotokamera nefunkcionēja. Minētais izriet gan no paša Lapsas kunga paskaidrojuma, gan no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores, kapteines Dagmāras Eisakas 2015.g.12.maija ziņojuma un tam pielikumā esošās foto tabulas.

Drošības policijas darbinieki, kas pienāca pie Lato Lapsas un vēlāk veica viņa pretlikumīgu aizturēšanu, pirmkārt, neskatoties uz Lato Lapsas prasībām, nenorādīja, kādi normatīvi akti aizliedz veikt foto vai video filmēšanu sabiedriskajā vietā – uz ielas un, otrkārt, nepārliecinājās par to, vai vispār tiek veikta šāda foto vai video fiksācija – kā izriet no Lato Lapsas paskaidrojumiem tiesas sēdē un augstāk pieminētās Valsts policijas darbinieces Eisakas ziņojuma.

Lato Lapsa neatteicās izpildīt prasību par filmēšanas pārtraukšanu, pretēji Drošības policijas darbinieku ziņojumos norādītajam, kā tas izriet no viņa paskaidrojumiem un vispārējās loģikas, ievērojot to, ka filmēšanu viņš ne tikai neveica, bet arī nevarēja veikt – secīgi, nevarēja arī pārtraukt.

Papildus ir jānorāda arī fakts, ka pirms izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 20.aprīlī, Lato Lapsa ir veicis filmēšanu tajā pašā vietā, un Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības – veikt filmēšanu konkrētajā vietā. Šis fakts ir pierādīts ar Lato Lapsas paskaidrojumu un no iestādes puses nav apstrīdēts.

Pārbaudot lietas materiālus ir konstatēts, ka Administratīvā pārkāpuma protokols nesatur norādes uz to, kādus normatīvus aktus Lato Lapsa būtu bijis pārkāpis, ja viņš tiešām būtu veicis filmēšanu sabiedriskajā vietā pie Drošības policijas ēkas.

Izvērtējot visus augstāk aprakstītus faktus, ir jāvērš tiesas uzmanība uz to, ka 2015.gada 19.maijā ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Milleres spriedums lietā Nr. 130028915, kuras faktiskie apstākļi ir  identiski izskatāmajai lietai. Ar minēto spriedumu ir izbeigta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedība par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Attiecīgajā lietā persona tika saukta pie administratīvās atbildības par atteikšanos pārtraukt filmēšanu policijas iecirknī. Vissvarīgākās atziņas, kurām ir nozīme arī šajā izskatāmajā procesā, konkrētajā spriedumā ir šādas:

1.   Lai konstatētu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks ir izteicis likumīgu prasību vai rīkojumu.

Konkrētajā gadījumā atbilstoši Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajam Lato Lapsam tika izteikta prasība pārtraukt filmēšanu uz ielas netālu no Drošības policijas ēkas. Secīgi ir jāizvērtē, vai Administratīvā pārkāpuma protokolā vai citos lietā esošajos materiālos ir norādīts, kāds konkrēti normatīvais akts aizliedza veikt filmēšanu vai fotografēšanu sabiedriskajā vietā – pie Drošības policijas ēkas. Kā pareizi norādīts spriedumā lietā Nr. 130028915, tad saskaņā ar Latvijas APK 243.p.2.d., pierādīšanas pienākums administratīvo pārkāpumu lietās ir iestādei, un saskaņā ar Latvijas APK 289.6. panta 6.daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka Administratīvā pārkāpuma protokolā nav atsauces uz normatīvajiem aktiem, atbilstoši kuriem filmēšana uz ielas pie Drošības policijas ēkas būtu aizliegta. Citos lietas materiālos arī nav atrodamās norādes uz konkrētajiem normatīvajiem aktiem. Drošības policijas inspektora dežuranta E.Neimaņa ziņojumā norādītā atsauce uz Ministru kabineta noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem ir konkrētajai situācijai neatbilstoša, jo a) no lietas materiāliem neizriet, ka Lato Lapsam būtu pārmests, ka viņš mēģinātu iegūt jebkādu informāciju, kas ir ietverta minētajos noteikumos, un b) šie noteikumi neuzliek fiziskai personai nekādus pienākumus vai aizliegumus veikt jebkādas darbības. Pat ja uzskatīt, ka minētais normatīvais regulējums nav pietiekošs valsts noslēpuma aizsardzībai, tas jebkurā gadījumā nedod pamatu policijas amatpersonām to patvaļīgi paplašināt. Tā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-454/2006 norādīja, ka likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam.

Papildus ir jānorāda, ka pēc izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 14.maijā Iekšlietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā Noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu"", kas ir publiski pieejams Ministru kabineta mājaslapā, saskaņā ar kuru tika paredzēts papildināt valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem ir izveidojamās aizsargjoslas, arī ar Drošības policijas ēku Kr.Barona 99a. Tātad, apzinoties normatīvā regulējuma neesamību, kas ļautu aizliegt personām veikt noteiktās darbības ap Drošības policijas ēku, ir mēģināts šādu regulējumu radīt – kas apliecina to, ka uz 2015.gada 12.maiju nav bijis spēkā neviens normatīvais akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskajā vietā, pat ja šī vieta atrodas Drošības policijas tuvumā.

Un pēdējais būtiskais moments, kas apliecina Drošības policijas darbinieku prasību pretlikumīgumu – 2015.gada 20.aprīlī, kad Lato Lapsa veica filmēšanu pie Drošības policijas ēkas, Drošības policijas darbinieks viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības – veikt filmēšanu, tātad, uz to brīdi Drošības policija kā iestāde nesaskatīja tiesisku pamatu aizliegt žurnālistam Lato Lapsam filmēt uz ielas. 2015.gada 12.maijā uz Lato Lapsas jautājumiem par to, kādi normatīvi akti aizliedz viņam kā fiziskai personai filmēt Ērgļu ielā, Drošības policijas darbinieki neko paskaidrot nevarēja.

No minētā izriet divi apsvērumi: pirmkārt, Drošības policija pati nezin, ko tad īsti ir pārkāpis žurnālists Lato Lapsa veicot filmēšanu sabiedriskajā vietā, un secīgi nevar arī atrast likumīgu pamatojumu savai prettiesiskai rīcībai, tanī skaitā veicot pretlikumīgu aizturēšanu; un otrkārt, vadoties no tiesiskās paļāvības principa un citiem Administratīvā procesa pamatprincipiem, Lato Lapsam bija pamats paļauties, ka iestāde rīkojās konsekventi – un pat ja viņš būtu veicis filmēšanu 2015.gada 12.maijā, tad viņa darbības būtu likumīgas, ievērojot gan esošo normatīvo regulējumu; gan iepriekš sniegtas Drošības policijas norādes par tiesībām veikt filmēšanu; gan arī Drošības policijas darbinieku nespēju pamatot, kāpēc nav atļauts filmēt sabiedriskajā vietā.

2.  Nākamā būtiskā atziņa, kas ir sastopama iepriekš minētajā spēkā esošā tiesas spriedumā lietā Nr. 130028915, ir tas, ka lietā ir jābūt pierādītajam, ka filmēšana vispār tika veikta. Šajā ziņā izskatāmā lieta ir atšķirīga no iepriekš minētās ar to, ka mūsu gadījumā ne tikai nav pierādījumu tam, ka filmēšana tika veikta, bet ir pierādījumi tam, ka filmēšana netika veikta. Ja lietā Nr. 130028915 tiesa neatzina par pietiekošu pierādījumu filmēšanas veikšanai degošo sarkano lampiņu uz video kameras, tad konkrētajā lietā ar Valsts policijas darbinieces ziņojumu ir pierādīts, ka Lato Lapsas kamera nebija derīga filmēšanai vispār, bet Drošības policijas darbinieki atzina, ka nebija pārbaudījuši minēto kameru un nebija konstatējuši filmēšanas faktu. Tādejādi, ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka Lato Lapsa nemaz nav veicis filmēšanu 2015.gada 12.maijā, līdz ar ko arī nevarēja izpildīt Drošības policijas darbinieku prasības par filmēšanas pārtraukšanu.

Tātad, apkopojot visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka, pat ja Lato Lapsa būtu filmējis pie Drošības policijas ēkas, tad viņa rīcība būtu bijusi likumīga, taču Drošības policijas darbinieku prasība pārtraukt filmēšanu – pretlikumīga. Bez tam, Lato Lapsa filmēšanu 2015.gada 12.maijā nemaz nav veicis un secīgi ne likumīgām, ne pretlikumīgām prasībām pārtraukt šo filmēšanu pakļauties nevarēja.

Un visbeidzot gribu vērst tiesas uzmanību uz acīmredzamo pretlikumīgu rīcību no Drošības policijas puses, pirmkārt, izvirzot pretlikumīgas prasības, kas ne tikai nav pamatotas ar likuma normām, bet ierobežo vārda brīvību bez likumīga pamata, kas ir pretrunā ar LR Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvenciju; otrkārt, veicot Lato Lapsas aizturēšanu, pārsniedzot savas dienesta pilnvaras; treškārt, sastādot nepatiesus dienesta ziņojumus, kas satur patiesībai neatbilstošus faktus par to, ka Lato Lapsa atteicās pārtraukt filmēšanu – ko viņš nemaz nav veicis. Visas minētās Drošības policijas amatpersonu darbības var liecināt par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma XXIV nodaļā sastāva esamību."

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...