Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policijas darbinieki, 12. maijā pieprasot Lato Lapsam pārtraukt filmēšanu pie šīs iestādes ēkas, pat nemēģināja pārbaudīt, vai filmēšana vispār notiek, ko arī ir atklāti atzinuši pašu izsauktajiem Valsts policijas darbiniekiem. Pietiek šodien publicē gan šo Valsts policijas ziņojumu, gan Drošības policijas "ierobežotas pieejamības" ziņojumu par šo gadījumu, gan arī Lato Lapsas paskaidrojumus un viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanos otrdien notikušajā Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdē, uz kuru paši Drošības policijas pārstāvji nezināmu iemeslu dēļ nebija ieradušies.

Valsts policijas ziņojums

"Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšniekam Mārcim Mežavilkam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores kapteines Dagmāras Eisakas ziņojums.

Daru Jums zināmu, ka 12.05.2015.g. VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika saņemta informācija par to, ka 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 Kr.Barona ielā 99, Rīgā, Lato Lapsa iespējams, nelikumīgi filmēja Drošības policijas ēku, tās darbiniekus un apmeklētājus.

Ierodoties minētā adresē ap plkst. 15:00 tanī tika sastapts Drošības policijas dežuranta palīgs G.Saukāns, kurš paskaidroja, ka tā kā L.Lapsa atteicās pildīt policijas darbinieku likumīgās prasības, t.i., pārtraukt filmēšanu, tika pieņemts lēmums par viņa aizturēšanu saskaņā ar LAPK 175.panta pirmo daļu un L.Lapsa tika aizturēts plkst,14:47.

Kad ap plkst. 16:19 L.Lapsa izgāja no Drošības policijas ēkas, es viņu sagaidīju, stādījos priekšā, paskaidroju, ka ņemot vērā Drošības policijas darbinieka sniegto informāciju par iespējamo administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā, izdarīšanas faktu, ir nepieciešamas pieņemts no viņa paskaidrojumu, pēc kā uzaicināju viņu uz dienesta automašīnu. L. Lapsa devās līdzi uz dienesta automašīnu, kur pašrocīgi sniedza paskaidrojumu par notikušo. Dienesta automašīnā L. Lapsa uzrādīja viņam līdzi esošo fotokameru un paskaidroja, ka viņš nevarēja neko filmēt, jo viņam līdzi esoša fotokamera ir bez barošanas elementa un atmiņas kartes. Pēc teiktā viņš uzrādīja minēto kameru un man bija iespēja pārliecināties par viņa teikto. Uzrādītā fotokamera tika nofotografēta.

Ņemot vērā to, ka administratīvo lietvedību bija iespējams nodrošināt uz vietas, L. Lapsa netika faktiski aizturēts un netika nogādāts policijas iecirknī. Pēc paskaidrojuma pieņemšanas L. Lapsa tika palaists, nekāda rakstura pretenzijas saņemtas netika.

Vēlāk runājot ar Drošības policijas darbiniekiem, tika noskaidrots, ka neviens L. Lapsām piederošo fotokameru neaiztika un nepārbaudīja, vai tajā bija barošanas elementi un atmiņas karte vai nē.

Pielikumā: fotoattēli uz divām lapām."

Drošības policijas ziņojums

"IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA

Informēju Jūs, ka 2015.gada 12.maijā Drošības policijā (turpmāk - DP) veicu dienesta pienākumus. 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 pie DP ēkas Kr.Barona ielā 99a, Rīgā ieradās persona Lato Lapsa un uzsāka DP ēkas Kr.Barona ielā 99a, Rīgā; DP dienesta transportlīdzekļu; DP amatpersonu, kā arī apmeklētāju filmēšanu ar fotoaparātu. Pēc tam es piegāju pie L.Lapsas un informēju, ka viņš filmē DP ēku Kr.Barona ielā 99a, Rīgā un mēģina iegūt - fiksēt valsts noslēpuma saturošu informāciju, tas ir, Valsts drošības iestāžu likuma 24.panta piektā daļa paredz, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem, valsts noslēpuma statuss ir noteikts informācijai, kas skar valsts drošības iestādes, štatus un personālsastāvu, izlūkošanas un operatīvo darbību, kā arī valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētās informācijas aizsardzību. Proti, par valsts noslēpumu atzīstams, DP materiāltehniskais nodrošinājums; DP ēku kompleksa plānojums; informācija par personām, kuras strādā DP; DP sadarbība ar speciāliem dienestiem, tiesībsargāšanas iestādēm un organizācijām; informācija par DP apsardzi (arī Par apsardzes tehniskajiem līdzekļiem), caurlaides un iekšējas drošības režīma organizācija un faktisko nodrošinājumu. Ievērojot DP kā valsts Drošības iestādes, pretizlūkošanas un operatīvās darbības subjekta īpašo statusu, Šādas informācijas nelikumīga izpaušana (iegūšana) var nodarīt kaitējumu valsts drošības iestādes interesēm. Lai aizsargātu valsts noslēpuma saturošu informāciju no nesankcionētas izpaušanas (iegūšanas), L.Lapsam tika lūgts nekavējoties pārtraukt filmēšanu, pretējā gadījumā būsim spiesti veikt aizturēšanu par nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām. L.Lapsa atbildēja, ka atsakās pārtraukt filmēšanu un piekrita, ka tiek aizturēts un nodots Valsts policijas rīcībā. Tā kā L.Lapsa atteicās izpildīt manas, kā policijas darbinieka, likumīgās prasības, tas ir, pārtraukt video ierakstus, tādejādi arī pārtraucot valsts noslēpuma saturošas informācijas fiksēšanu (iegūšanu), L.Lapsa tika aizturēts par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgām prasībām, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 175.pantu (ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda dienesta pienākumus) un ievests DP telpās. Aizturēšana notika plkst. 14:47 un tajā piedalījās DP dežuranta palīgs G.Saukāns.

E.Neimanis"

Lato Lapsas paskaidrojumi tiesā

"Šā gada 12. maijā es atrados sabiedriskā vietā, Ērgļu ielā blakus sporta namam Daugava.

Man līdzi bija fotostatīvs un fotokamera Canon bez atmiņas kartes un barošanas bloka, kas nozīmē, ka šī fotokamera nebija funkcionējoša, ar to nevarēja veikt ne fotografēšanu, ne filmēšanu.

Pie manis pienāca personas, kas uzdevās par Drošības policijas darbiniekiem. Šīs personas pieprasīja, lai es nekavējoties pārtraucot filmēšanu.

Visas šīs personas neuzrādīja personu apliecinošus dokumentus, kas saskaņā ar likuma Par policiju 5. panta 4. daļu policijas darbiniekiem obligāti jāuzrāda, ja tie ierobežo personas tiesības.

Šīs personas arī neminēja nekādus normatīvos aktus, kas man aizliegtu veikt filmēšanu vai fotografēšanu sabiedriskā vietā, kāda ir Ērgļu iela.

Paskaidroju šīm personām, ka to rīcība ir nelikumīga.

Es biju veicis filmēšanu šajā vietā 20. aprīlī, un toreiz Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs man bija apgalvojis, ka man ir tiesības šajā sabiedriskajā vietā veikt filmēšanu. Šis videoieraksts ir manā rīcībā - ierakstīts datu nesējā.

Tāpat paskaidroju šīm personām, ka es nekādu filmēšanu vai fotografēšanu nemaz neveicu, norādot, ka tikai uzturos sabiedriskajā vietā.

Šīs personas neveica nekādas darbības, lai pārliecinātos, vai es patiešām veicu filmēšanu vai fotografēšanu.

Tā vietā minētās personas paziņoja, ka es tiekot aizturēts par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām.

Pēc Valsts policijas darbinieku ierašanās viņi pārliecinājās, ka minētajai fotokamerai nav ne atmiņas kartes, ne barošanas bloka, kas nozīmē, ka ar to nevarēja veikt filmēšanu vai fotografēšanu.

Šis fakts tika fiksēts gan fotogrāfiski, gan arī protokolā. Visi šie materiāli ir lietas materiālos.

Tāpat lietas materiālos ir Valsts policijas darbinieku konstatētais, ka Drošības policijas darbinieki viņiem atzinuši, ka nav mēģinājuši pārliecināties, vai es patiešām veicu filmēšanu.

Līdz ar to ir acīmredzami trīs fakti:

1) ja es filmēšanu būtu veicis, neviens normatīvais akts sabiedriskā vietā to neaizliedz, un nevienu šādu normatīvo aktu nav minējuši arī Drošības policijas darbinieki. Drošības policijas sniegtajos rakstiskajos paskaidrojumos, kas atrodami lietā, nav minēts neviens normatīvais akts, kas ierobežotu manas tiesības veikt filmēšanu sabiedriskā vietā,

2) man bija tiesības paļauties uz Drošības policijas amatpersonas iepriekš sniegto nepārprotamu norādi, ka filmēt uz ielas pie Drošības policijas ēkas ir atļauts, secīgi, Drošības policijas nekonsekventa rīcība ir pretrunā ar administratīvā procesa pamatprincipiem,

3) taču nekādu filmēšanu es nemaz neveicu un attiecīgi nevarēju to „pārtraukt”, pat ja Drošības policijas darbiniekiem būtu likumīgs pamats to no manis prasīt. To ir konstatējuši Valsts policijas darbinieki. Savukārt Drošības policijas darbinieki ir prettiesiski veikuši manu aizturēšanu un snieguši apzināti nepatiesu ziņojumu - proti, ka es esot atteicies pārtraukt filmēšanu."

Zvērinātas advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanās tiesu debatēs

"Atbilstoši APK 243.1 pantam par pierādīšanas līdzekļiem administratīvo pārkāpumu lietās ir atzīstami pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, dokumenti, procesuālajās darbībās fiksētas ziņas par faktiem un citi pierādīšanas līdzekļi, kuri konkrētajā lietā nefigurē. Aplūkojot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, lietā tika nodibināti sekojoši faktiski apstākļi:

2015.gada 12.maijā Lato Lapsa atradās uz ielas pēc adreses Ērgļu ielā. Nedz filmēšanu, nedz fotografēšanu viņš neveica, jo viņam esošā fotokamera nefunkcionēja. Minētais izriet gan no paša Lapsas kunga paskaidrojuma, gan no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores, kapteines Dagmāras Eisakas 2015.g.12.maija ziņojuma un tam pielikumā esošās foto tabulas.

Drošības policijas darbinieki, kas pienāca pie Lato Lapsas un vēlāk veica viņa pretlikumīgu aizturēšanu, pirmkārt, neskatoties uz Lato Lapsas prasībām, nenorādīja, kādi normatīvi akti aizliedz veikt foto vai video filmēšanu sabiedriskajā vietā – uz ielas un, otrkārt, nepārliecinājās par to, vai vispār tiek veikta šāda foto vai video fiksācija – kā izriet no Lato Lapsas paskaidrojumiem tiesas sēdē un augstāk pieminētās Valsts policijas darbinieces Eisakas ziņojuma.

Lato Lapsa neatteicās izpildīt prasību par filmēšanas pārtraukšanu, pretēji Drošības policijas darbinieku ziņojumos norādītajam, kā tas izriet no viņa paskaidrojumiem un vispārējās loģikas, ievērojot to, ka filmēšanu viņš ne tikai neveica, bet arī nevarēja veikt – secīgi, nevarēja arī pārtraukt.

Papildus ir jānorāda arī fakts, ka pirms izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 20.aprīlī, Lato Lapsa ir veicis filmēšanu tajā pašā vietā, un Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības – veikt filmēšanu konkrētajā vietā. Šis fakts ir pierādīts ar Lato Lapsas paskaidrojumu un no iestādes puses nav apstrīdēts.

Pārbaudot lietas materiālus ir konstatēts, ka Administratīvā pārkāpuma protokols nesatur norādes uz to, kādus normatīvus aktus Lato Lapsa būtu bijis pārkāpis, ja viņš tiešām būtu veicis filmēšanu sabiedriskajā vietā pie Drošības policijas ēkas.

Izvērtējot visus augstāk aprakstītus faktus, ir jāvērš tiesas uzmanība uz to, ka 2015.gada 19.maijā ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Milleres spriedums lietā Nr. 130028915, kuras faktiskie apstākļi ir  identiski izskatāmajai lietai. Ar minēto spriedumu ir izbeigta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedība par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Attiecīgajā lietā persona tika saukta pie administratīvās atbildības par atteikšanos pārtraukt filmēšanu policijas iecirknī. Vissvarīgākās atziņas, kurām ir nozīme arī šajā izskatāmajā procesā, konkrētajā spriedumā ir šādas:

1.   Lai konstatētu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks ir izteicis likumīgu prasību vai rīkojumu.

Konkrētajā gadījumā atbilstoši Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajam Lato Lapsam tika izteikta prasība pārtraukt filmēšanu uz ielas netālu no Drošības policijas ēkas. Secīgi ir jāizvērtē, vai Administratīvā pārkāpuma protokolā vai citos lietā esošajos materiālos ir norādīts, kāds konkrēti normatīvais akts aizliedza veikt filmēšanu vai fotografēšanu sabiedriskajā vietā – pie Drošības policijas ēkas. Kā pareizi norādīts spriedumā lietā Nr. 130028915, tad saskaņā ar Latvijas APK 243.p.2.d., pierādīšanas pienākums administratīvo pārkāpumu lietās ir iestādei, un saskaņā ar Latvijas APK 289.6. panta 6.daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka Administratīvā pārkāpuma protokolā nav atsauces uz normatīvajiem aktiem, atbilstoši kuriem filmēšana uz ielas pie Drošības policijas ēkas būtu aizliegta. Citos lietas materiālos arī nav atrodamās norādes uz konkrētajiem normatīvajiem aktiem. Drošības policijas inspektora dežuranta E.Neimaņa ziņojumā norādītā atsauce uz Ministru kabineta noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem ir konkrētajai situācijai neatbilstoša, jo a) no lietas materiāliem neizriet, ka Lato Lapsam būtu pārmests, ka viņš mēģinātu iegūt jebkādu informāciju, kas ir ietverta minētajos noteikumos, un b) šie noteikumi neuzliek fiziskai personai nekādus pienākumus vai aizliegumus veikt jebkādas darbības. Pat ja uzskatīt, ka minētais normatīvais regulējums nav pietiekošs valsts noslēpuma aizsardzībai, tas jebkurā gadījumā nedod pamatu policijas amatpersonām to patvaļīgi paplašināt. Tā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-454/2006 norādīja, ka likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam.

Papildus ir jānorāda, ka pēc izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 14.maijā Iekšlietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā Noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu"", kas ir publiski pieejams Ministru kabineta mājaslapā, saskaņā ar kuru tika paredzēts papildināt valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem ir izveidojamās aizsargjoslas, arī ar Drošības policijas ēku Kr.Barona 99a. Tātad, apzinoties normatīvā regulējuma neesamību, kas ļautu aizliegt personām veikt noteiktās darbības ap Drošības policijas ēku, ir mēģināts šādu regulējumu radīt – kas apliecina to, ka uz 2015.gada 12.maiju nav bijis spēkā neviens normatīvais akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskajā vietā, pat ja šī vieta atrodas Drošības policijas tuvumā.

Un pēdējais būtiskais moments, kas apliecina Drošības policijas darbinieku prasību pretlikumīgumu – 2015.gada 20.aprīlī, kad Lato Lapsa veica filmēšanu pie Drošības policijas ēkas, Drošības policijas darbinieks viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības – veikt filmēšanu, tātad, uz to brīdi Drošības policija kā iestāde nesaskatīja tiesisku pamatu aizliegt žurnālistam Lato Lapsam filmēt uz ielas. 2015.gada 12.maijā uz Lato Lapsas jautājumiem par to, kādi normatīvi akti aizliedz viņam kā fiziskai personai filmēt Ērgļu ielā, Drošības policijas darbinieki neko paskaidrot nevarēja.

No minētā izriet divi apsvērumi: pirmkārt, Drošības policija pati nezin, ko tad īsti ir pārkāpis žurnālists Lato Lapsa veicot filmēšanu sabiedriskajā vietā, un secīgi nevar arī atrast likumīgu pamatojumu savai prettiesiskai rīcībai, tanī skaitā veicot pretlikumīgu aizturēšanu; un otrkārt, vadoties no tiesiskās paļāvības principa un citiem Administratīvā procesa pamatprincipiem, Lato Lapsam bija pamats paļauties, ka iestāde rīkojās konsekventi – un pat ja viņš būtu veicis filmēšanu 2015.gada 12.maijā, tad viņa darbības būtu likumīgas, ievērojot gan esošo normatīvo regulējumu; gan iepriekš sniegtas Drošības policijas norādes par tiesībām veikt filmēšanu; gan arī Drošības policijas darbinieku nespēju pamatot, kāpēc nav atļauts filmēt sabiedriskajā vietā.

2.  Nākamā būtiskā atziņa, kas ir sastopama iepriekš minētajā spēkā esošā tiesas spriedumā lietā Nr. 130028915, ir tas, ka lietā ir jābūt pierādītajam, ka filmēšana vispār tika veikta. Šajā ziņā izskatāmā lieta ir atšķirīga no iepriekš minētās ar to, ka mūsu gadījumā ne tikai nav pierādījumu tam, ka filmēšana tika veikta, bet ir pierādījumi tam, ka filmēšana netika veikta. Ja lietā Nr. 130028915 tiesa neatzina par pietiekošu pierādījumu filmēšanas veikšanai degošo sarkano lampiņu uz video kameras, tad konkrētajā lietā ar Valsts policijas darbinieces ziņojumu ir pierādīts, ka Lato Lapsas kamera nebija derīga filmēšanai vispār, bet Drošības policijas darbinieki atzina, ka nebija pārbaudījuši minēto kameru un nebija konstatējuši filmēšanas faktu. Tādejādi, ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka Lato Lapsa nemaz nav veicis filmēšanu 2015.gada 12.maijā, līdz ar ko arī nevarēja izpildīt Drošības policijas darbinieku prasības par filmēšanas pārtraukšanu.

Tātad, apkopojot visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka, pat ja Lato Lapsa būtu filmējis pie Drošības policijas ēkas, tad viņa rīcība būtu bijusi likumīga, taču Drošības policijas darbinieku prasība pārtraukt filmēšanu – pretlikumīga. Bez tam, Lato Lapsa filmēšanu 2015.gada 12.maijā nemaz nav veicis un secīgi ne likumīgām, ne pretlikumīgām prasībām pārtraukt šo filmēšanu pakļauties nevarēja.

Un visbeidzot gribu vērst tiesas uzmanību uz acīmredzamo pretlikumīgu rīcību no Drošības policijas puses, pirmkārt, izvirzot pretlikumīgas prasības, kas ne tikai nav pamatotas ar likuma normām, bet ierobežo vārda brīvību bez likumīga pamata, kas ir pretrunā ar LR Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvenciju; otrkārt, veicot Lato Lapsas aizturēšanu, pārsniedzot savas dienesta pilnvaras; treškārt, sastādot nepatiesus dienesta ziņojumus, kas satur patiesībai neatbilstošus faktus par to, ka Lato Lapsa atteicās pārtraukt filmēšanu – ko viņš nemaz nav veicis. Visas minētās Drošības policijas amatpersonu darbības var liecināt par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma XXIV nodaļā sastāva esamību."

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...