Iesaki rakstu: 
Notikumu gūzmā daudzi varbūt pat palaida garām vienu no gada lielākajiem notikumiem, ar kura analīzi neviens šeit tā arī nenodarbojās. Kas īpaši neizbrīna, zinot latvzemju masu mediju nožēlojamo morālo un intelektuālo stāvokli. Bet to, kāpēc sadumpojās liela, perspektīva un jaudīga Eiropas valsts, ir visnotaļ vērts papētīt.
Konflikts brieda sen, bet pirms nedēļas Polijas Augstākās tiesas Senāts ar 12 balsīm no 14 iespējamajām pieņēma likumu, ar kuru noteica Polijas likumu un normu prioritāti pār ES likumiem un normām. Underlaijenas un citi globālistu mošķi ieslīga īsā mentālā komā, bet premjers Mateušs Maraveckis tieši un atklāti paskaidroja, ka Polija nav nelūgts viesis Eiropas Savienībā un tāpēc negrib, ka ar Poliju apietas kā otrās šķiras valsti.
Tas ielēja benzīnu ugunī, un ES finanšu bonzas trokšņaini paziņoja arī jautājuma cenu - vairāk nekā 50 miljardu eiro Polijai ietu garām „atveseļošanās” programmas ietvaros. Bet, tā kā arī Polijai mirstība 2018.g bija lielāka nekā 2020.-2021.g., tad ar „pandēmiju” poļus nobaidīt var tikpat maz kā latviešus.
Kāpēc tas ir nopietni?
Pirmkārt, tāpēc, ka Polijai atšķirībā no daudziem paravalstiskiem pseidoveidojumiem postpadomju telpā ir nopietna, izglītota nacionāla elite. Un tā māk darboties ar kalkulatoru un prognozēt lietu gaitu vismaz pāris gadus uz priekšu. Proti, pēc attīstības līmeņa Polijai laiks kļūt par donoru, kas, zinot poļu nacionālās īpatnības, šķiet neiespējami.
Otrkārt, Polijai nav ilūziju par ASV ietekmi Eiropā, un tā vairs nemēģinās kļūt par galveno transatlantisko „protēzi” Eiropas miesā. Tātad tai vajadzīgas manevra iespējas gan Tuvajos Austrumos, gan arī plašajā Eirāzijas blokā. Un aklā pakļautība ES likumiem neļaus realizēt nekā no tā. Polija labi saprot, ka pasaule un pat ekonomiskie likumi strauji mainās, un tā grib saglabāties kā valsts par spīti ES brūkošajam kolhozam.
Treškārt, invazīvais 4.Reihs jau sen bradā un dzēš nacionālo valstu identitātes, kas šajā katolicisma valstī liek justies apdraudētiem visiem, atskaitot 50 aizmugures piedziņas protestētājus pie Senāta ēkas.
Polija tāpat kā Latvija ir pilna ar šmucīgām NVO, Sorosa tīklu struktūrām, amerikāņu augstskolās gatavinātiem neoliberālismā indoktrinētiem augstskolu pasniedzējiem, visādām „starptautiskām organizācijām”, kuru sponsoru vārdi vien liek uzvārīties dusmās jebkuram adekvātam cilvēkam. Valsti mēģina nožņaugt no iekšpuses, bet šoreiz tas nenotiks. Poļi grib dzīvot pēc saviem likumiem, pat ja cena ir augsta. Jo nav augstākas cenas par valsts zaudēšanu, ko novērojam šeit Latvijā.
Ja Jums šķiet, ka pārspīlēju, papētiet saiti, ko atradu sava raksta komentāros un ar pateicību nezināmajam autoram izmantoju!
Ieguglējiet “The Congress of Local and Regional Authorities”!
Un atradīsit Jaunās pasaules kārtības globālas iekarošanas caur reģioniem un pilsētām, iznīcinot valstis, pēdas. Pasaules Bankas stratēģija ir arī plaši kreditējumi pilsētu un novadu pašvaldībām bez valsts institūciju piekrišanas. Ielaušanās bez ieročiem notiek, ar naudas aizdevumu nosacījumiem un parādiem pakļaujot pašvaldības.
Tā Nila Ušakova Rīgas pašvaldības vadības laikā tika palielināts pašvaldības ārējais parāds bankām. N. Ušakovs par šo šīm darbībām tika atalgots ar Eiroparlamenta deputāta algu un amatu pēc tam, kad Eiroparlamenta vēlēšanām CVK vadītājai piešķīra pielaidi valsts noslēpumiem..
Pašvaldībām neatkarīgi uzdots veikt pilnu digitalizāciju par ES piešķirtiem līdzekļiem veselības aprūpē, izglītībā, Saeimas un pašvaldību vēlēšanās utt, atsvešinot iedzīvotājus no pašpārvaldes un valsts. Cilvēktiesības tiek aizstātas ar diktatūras algoritmu digitālām tiesībām kā Zaļais sertifikāts u.c. Lieki sacīt, ka digitālās pašvaldību un Saeimas vēlēšanas neviens nespēs izkontrolēt digitālās Jaunās pasaules kārtības slepenās vadības politikā. Vara jau pieder un piederēs tiem, kuriem pieder un piederēs digitālie algoritmu kodi, ar kuriem, piemēram, piešķir Zaļo sertifikātu, vai kontrolē personu novērošanu un sodīšanu par dažādu noteikumu pārkāpumiem.
Lai valstis nespētu pretoties to iznīcināšanai, ANO Jaunā pasaules kārtība uzbrūk pašvaldībām un novadiem tieši. Visas pašvaldību un reģionu reformas tiek saskaņotas ar ANO “Lokālo un reģionu pašvaldību kongresu” jau no 2004. gada, kad LV iestājās šai kongresā vai asociācijā.
Šis izskatās pavisam nevainīgi - Latvijas Pašvaldību savienības un pašvaldību labās prakses stāsts: https://www.lps.lv/lv
Lieki piebilst, ka VARAM lapā materiālu par šo sadarbību nav. Nav grūti atrast arī „sadarbības” akcentiņus - kopēja reaģēšana pret veselības apdraudējumu un cits bulšits, pie kura jau esam pieraduši.
Kāpēc atmodās Polija?
Kas notiek, ja „starptautiskā likumdošana” jeb globālistu rules based world sāk prevalēt? Paskatieties ārā pa logu - uz Ādažiem, kur kvern importa rīkļurāvēji, kas trenējas Rīgas ielās cīņai ar „etniskajiem teroristiem”- latvzemiešiem. Un, kad viņi parādīsies, nav atkarīgs no MK menstruālā cikla un Mēness, jo NATO tiek komandēts no Briseles.
Paskatieties uz vēl nenodedzināto Pasaules Bankas ofisu Smilšu ielā 8. Tur par mums rūpējas, uzskaitot katru grasi, kas cirkulē valstī, un gādā par to, lai valsts neveiktu veiksmīgas un saprātīgas iekšējas investīcijas, bet būtu aizņemta ar Rail Baltica apmēru nejēdzībām. Tur rūpējas par „sabalansētu” attīstību, proti, lai naudas Jums pietiktu tikai mēnesi uz priekšu.
Bet Pasaules Veselības organizācijas noziedznieku perēklis atrodas Pils ielā 21. Tur esošos tik ļoti nodarbina masu vakcinācija, ka 3.Reiha pieredze ir ātri aizmirsusies un nacionālā likumdošana tiek pielāgota PVO vajadzībām. Faktiski PVO uzspiestais ārstēšanas protokols ir nogalinājis lielāko tiesu no mūsu cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēl nepalaimējās nonākt slimnīcā. Daudzi man zināmi viltnieki ārstējās mājās un 100% izdzīvoja. Es ceru, ka Jūs, PVO mudaki, naktīs guļat labi, jo vismaz 1000 upuru asinis brēc uz debesīm, un gara acīm redzu jūsu ģērētās ādas žūstam vējā. Dievs Jūs tiesās par masu slepkavību, bet latvzemieši izpildīs spriedumu, varat būt droši!
Arī ar Latvijas likumu, lai cik tas gaudens, jums vēl būs darīšana!
ANO - šī organizācija ir globālā terora koordinators ar tālejošiem plāniem uz valstu suverenitātes sagraušanu, aizbildinoties ar „veselības” draudiem. 3.Reihs operēja ar rasu teoriju, bet 4.Reihs bruņojies ar globālas, asimptomātiskas un skaitļos neredzamas pandēmijas konceptu. Un atšķirībā no pustrakā fīrera gara bērna ir globāls un daudz nežēlīgāks.
Valstis, kas raksta likumus sev.
Ir skaidrs, ka nacionālo valstu demontāža ir sākta pat pašvaldību līmenī, bet paskatīsimies, kas ir garantējis labklājību un īstu neatkarību pagātnē - paklausība vai dumpis? Mums daudz melots par Skandināviju, kur šobrīd atrodas bagātākās valstis pasaulē, bet panākumu atslēga ir tieši nepaklausībā un sava ceļa meklējumos, īpaši nemoralizējot.
Somija - 1949. gadā dibinātās sociālistiskās SEPP (Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome) īpašais loceklis, kas visu Auksto karu pavadīja, vaigu vaigā valsējot ar Ļaunuma impēriju. Toties šajā sadarbībā uzkrātie tauki vēl šodien ļauj justies labi un turpināt sadarbību ar Asiņaino punduri, neskatoties uz ES nosodošajiem skatieniem.
Zviedrija saglabāja neitralitāti, atdodot nacistiem koridoru uzbrukumam Norvēģijai, piegādājot dzelzsrūdu un cenzējot avīžu informāciju par nacistu zvērībām, paralēli apkalpojot treknās nacistu finanšu plūsmas. Ļaunas mēles melš, ka pēdējās neesot pazudušas, bet kārtīgi uzaugušas, sekmējot preču piegādi izpostītajā Vācijā, pamatojot veco teicienu par substancēm, kas vienmēr peld pa virsu un pat reizēm dibina bankas Argentīnā.
Norvēģija - nemazgātu goblinu teritorija visā tās vēstures garumā, transformējās 50 gados par godu naftai un sociāldemokrātijas konceptam. Nafta padarīja nāciju bagātu, bet sociķu prakse rūpējās, lai tas attiektos uz visiem.
Kas kopīgs labklājīgām valstīm?
Tās rūpes par saviem iedzīvotājiem un valsti. Tā arī ir suverenitāte - primāri rūpēties par sevi. To sekmē likumi, un tie ir prioritāri pār starptautiskajiem. Šādas valsts iedzīvotāji ir gatavi cīnīties par savu valsti un to aizstāvēt, jo tā ir viņu vērtība.
Poļu ceļš ir Latvijas ceļš.
Zīmīga epizode no kāda samita, kur žurnālists uzdod Vladimiram Vladimirovičam trauksmainu jautājumu par to vai Krievija tiešām izmantos kodolieročus, ja NATO veiks masveidīgu spārnoto raķešu uzbrukumu. Jo tas taču iznīcināšot pasauli. Atbilde ir mierīgs: „Jā!” Jo VVP neinteresējot tāda pasaule, kurā nav Krievijas.
Arī mūs neinteresē pasaule, kurā nav Latvijas, tāpēc ir laiks marķēt reālo ienaidnieku. Tās ir 95% starptautisko organizāciju, kas atrodas Latvijā. Mūsu ienaidnieks ir ANO, NATO, PVO, PB un citas sīkākas struktūras, kuras kā astoņkāja un cērmes krustojums iezīdies mūsu valsts audos un to iznīcina. Sadarbībai ar šīm struktūrām ir postošas sekas, tāpēc ir laiks veikt pasākumus, vēršot uzmanību uz šīm organizācijām un arī to personālu, publicējot darbinieku vārdus, jo tāds ir katrai nodevībai.
Ja medicīnas ekofašistu terors saglabās līdzšinējos tempus, tad vairs nebūs svarīgi, ar kādām metodēm glābt valsti! Ir laiks gatavoties aizsardzībai!
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
