Politbiznesa būtība vienmēr ir šāda - nekrietna un smirdīga
Guntars Vītols26.01.2025.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Jebkuras subsīdijas, valsts atbalsts ir tirgus kropļojums, kas neveicina konkurenci un gala beigās bremzē ekonomikas attīstību.
Piemēram, mums te daudz runā, ka „jāatbalsta eksporta nozare”, ar to domājot valsts naudas novirzīšanu konkrētai nozarei, faktiski konkrētiem uzņēmumiem. Latvijā tādus var pārskaitīt uz pirkstiem.
Šāda vai jebkura subsīdiju sistēma nerada spēcīgus uzņēmumus, tieši otrādi. Tā vietā, lai izdzīvotu stiprākais, tiek atbalstīts vājākais vai tas, kurš par tādu izliekas. Praksē tas būs politiski pietuvinātākais.
Subsīdiju sistēma pati par sevi rada veselu tirgu kropļojošu nozari - cīņu par tuvību politiskai silei un naudas pārdalei. To, kas saucas politbizness. Beigu galā (Latvijā šis brīdis jau ir sen klāt un demonstrē sevi ļoti spilgti), milzīga daļa ekonomikas darbojas tikai, pateicoties valsts iepirkumiem.
Parazītekonomika. Tur nav jākonkurē ar preci un kvalitāti, bet ar tuvību naudas pārdalītājiem. Vai nu sēdi ar pliku dupsi, vai saņem simtiem tūkstošu par nekam nederīgiem salātu recepšu pētījumiem.
Atbalsts ekspota nozarei vai jebkurai citai? Tikai to neapgrūtinot no valsts puses. Deregulācija, birokrātisko procedūru mazināšana, konkurētspējīgas nodokļu vides nodrošināšana. Netraucēšana. Bet ne subsīdijas vai nauda no nodokļu maksātāju kabatas.
Jāņa Ošleja pieeja ir par pretējo. Make no mistake. Dod naudu man pašam! Es esmu eksporta nozare, un es atbalstīšu naudas došanu citiem čomakiem - Gausam, piemēram.
Tā ir tīra politbiznesa formula. Ja reiz AirBaltic ir tik lielisks bizness, tāda iespēja un Latvijas lepnums, tad karogs rokā un pēc 500 miljonu uzdāvināšanas un veiksmes stāsta atbalstīšanas desmitgažu garumā laižam to putnu brīvā lidojumā! Ja tev naudu dod privātais - tātad esi to vērts. Ja nedod, tad tu neesi vērts neko. Tik vienkārši.
Es, protams, saprotu tos, kuri bauda tiešus un varbūt lētākus lidojumus. Kuram tad nepatīk dāvināts zirgs? Lielākā nauda gan aiziet Gausa un pietuvināto garantētajās algās, bet kas man par to? Lai savāc tas vācu barons, ja atmet man drupačas. Man nav žēl?
Jā, bet risks par simtiem miljonu pazaudēšanu jau ir mums, nodokļu maksātājam. Kad lidojiet pa tiešo un ar šiku, ziniet, ka nauda nāk no tā paša maka, kurš nespēj sakasīt pārdesmit miljonus onko pacientiem vai smagi slimo bērnu ārstēšanai. Mūsu cilvēkiem, ja kādam tas kaut ko izsaka un ir kādā vērtē.
Un nē, tas nav „eto drugoje”. Politbiznesa būtība vienmēr ir šāda - nekrietna un smirdīga. Lai vai cik iedvesmojoši reizēm izklausītos „valsts atbalsts nacionālajam lepnumam”.
Ja interesē, par šo var palasīties austriešu ekonomikas skolas emuārus, piemēram, šeit:
https://mises.org/online-book/man-economy-and-state-power-and-market/5-binary-intervention-government-expenditures/1-government-subsidies-transfer-payments
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
