Politikāņi bez principiem un vienmēr gatavi turēt degunus pa vējam

Nu ko! Iekārtosimies ērtāk. Izrāde ir tikko sākusies. Vienīgi nav skaidrs, kurā cēlienā Šlesers, iejuties Žirinovska tēlā, iešļāks savam politiskajam oponentam sejā ūdens glāzes saturu vai politiskās polemikas azartā paņems Ķirsi aiz krāgas un izmetīs ārā no studijas. Personīgi es, ja viņš to izdarīs, piecelšos un aplaudēšu. Mums, mirstīgajiem, ir pienācis laiks svērt un vētīt. Tāpēc aicinu visus palūkoties uz šo “amoka skrējienu” no malas, no dziļiem pāķiem, ja var tā izteikties. No Līvānu puses.

Četri gadi pagājuši. Vieniem tie bija kā atpestīšana no Covid vājprāta, citiem vienkārši prieks par savu darbu un iespēja pāris reizes gadā aizšaut uz Turciju pasildīt miesu. Īsti Fortūnas lutekļi ir tie, kas tikuši pie hipotēkas mājokļa iegādei un maksājuma par līzingā iegādāto auto. Laime pilnīga. Var mierīgi dusēt palagos un priecāties par savu izredzētību. Toties dažs labs nav gaidījis apsolītās laimes iestāšanos un savu turpmāko dzīvi jau ir saistījis ar viņaprāt pareizāko risinājumu - emigrāciju. Brīvprātīgu. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Vērojot publisko telpu, viss liecina, ka partijas nelielajā Latgales novadā ir kļuvušas neparasti rosīgas. Izskatās, ka Levita noorganizētā “kāposta” ir tik daudz, ka partiju Rīgas ofisos nespēj to notērēt, organizējot partijas kongresus, dažādas līderības skolas un algojot ofisa darbiniekus. Nekļūdīšos, ja prognozēšu, ka Līvānu vēlēšanu apgabalā tiks pieteikts partiju rekordskaits.

Novada galvenais virsaitis Vaivods un viņa uzticamie līdzskrējēji kopš iepriekšējām vēlēšanām ir ne tikai nosirmojuši, uzaudzējuši tauku rezerves ap nabu, bet, galvenais, ir paši noticējuši savam nemaldīgumam.Turklāt ir tā uztrenējuši savu galveno instrumentu – mēli, ka ir gatavi to iebāzt šīs pasaules smirdīgākajās vietās, paralēli iestāstot ierindas vēlētājam, ka viņi un tikai viņi ir tā pēdējā barjera, kura neļaus sagrūt rietumu civilizācijai.

Lietā tiek likti dažādi instrumenti. Dāsni tiek apmaksāta vietējā Vidusdaugavas televīzija, tiek izmantota iespēja īsi pirms vēlēšanām pacelt pašvaldības iestāžu darbiniekiem algas, rīkot pirms vēlēšanām dažādus svētkus, kuros tiek teiktas garas runas, uzsaukti trekni galdi un dalīti domes priekšsēdētāja parakstīti godaraksti. Tā ir aksioma, ka Līvānos pie varas esošais domes priekšsēdis Vaivods uzskata sevi par lielu stratēgi, taktiķi un dažādu tēmu bīdītāju vienā personā. Vismaz valstiskā līmenī.

Tāpēc no azotes ir izvilktas arī dažādas marginālas pseidopartijas, ko esošie varas pārstāvji kā lieli stratēģi ir iecerējuši Līvānu elektorāta šķelšanai un dažādu iespējamu kombināciju veidošanai pēc vēlēšanām.

Līdz ar gājputnu atlidošanu no visām dārza mēslu kastes spraugām, izplatot neizturamu smārdu, lien ārā tādas politiskās atraugas, par kuru eksistenci visi, izņemot lauleni un sievasmāti, ir sen jau aizmirsuši. Vissmakojošākais piemērs ir Jaunā konservatīvā partija, kuras rindas, kā izskatījās, nebija pametis tikai kāds aizgulējies naktssargs. Tagad tā ir nedaudz uzfrišināta un, piesaistot dažus “noderīgus idiotus”, atkal ir gatava zvejot vēlētāju balsis un sludināt savu bezierunu tiesiskumu un absolūto patiesību..

Visa šī politiskā spektra vidū atrodas mūžīgie oportūnisti, kurus arī ir ievēlējusi tauta un kuriem nepatīk tas, ko dara pašreizējā dome, bet kuriem ar vienu priekšsēdētāja rokas mājienu var atslēgt mikrofonu vai pasludināt par elles izdzimumiem, kuri darbojas putina vai labākajā gadījumā brīvmūrnieku - masonu interesēs.

Esmu pārliecināts, ka līdzīgas situācijas ir daudzviet Latvijā. Tēlaini izsakoties, spiediens tvaika katlā ir sasniedzis savu savu kritisko punktu. Atsevišķu santehniķu mēģinājumi uzlikt kādu kniedi sūces vietā vairāk nedod rezultātu. Katls sāk vārīties, un sistēma sāk stagnēt arvien uzskatāmāk. Sevišķi tas ir redzams provinces pašvaldību līmenī.

Kā tas varēja notikt, ka mums, piemēram, Līvānu novada iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2000. gadu, ir samazinājies par 36% un 2024. gadā ir 10 068 cilvēki.

Dāmas un kungi! Lūdzu, ieklausieties! 5654 cilvēki mīnusā. It kā pāri novadam pa šiem gadiem būtu gājis melnais mēris vai frontes līnija. Atklāšu jums mazu noslēpumu, ka gandrīz visus šos gadus Līvānu novadu ir vadījis Andris Vaivods. Pateikšu vēl vairāk. Vikipēdijā (https://lv.wikipedia.org/wiki/L%C4%ABv%C4%81nu_novads) melns uz balta ir rakstīts, ka  esošajās Līvānu novada robežās pat cara-tētiņa laikā tālajā 1897. gadā bija 12 115 iedzīvotāji.

Dārgie draugi! Neiegrimšu tālākā pagātnē, bet vismaz pēdējos gadus piecus Līvānu mērs Andris Vaivods, viņa vietniece Ginta Kraukle un domes apmaksātie propagandoni ir mēģinājuši iepotēt sabiedrībai, ka Līvāni ir iedzīvotājiem draudzīgākā pašvaldība gan Latvijā, gan Latgalē. Kad fantāzijas limits bija izsmelts, tad tika izdomāts jauns sauklis, ka Līvānu  dome ir draudzīgākā organizācija pret tajā strādājošajiem. Īstenībā gandrīz balta patiesība. Atliek ievēlēt Vaivoda un Kraukles sarakstu uz vēl vienu termiņu, un pēc gadiem pieciem Līvānus garantēti apdzīvos tikai domē strādājošie un pāris simti optisko vadu ražotāju.

Mums ir pašvaldību priekšsēdētāji, kuri saņem notiesājošus spriedumus, mums ir novadu mēri, kuru dzīvesvietās un darbavietās tiek veiktas kratīšanas un ierosināti kriminālprocesi par miljoniem euro Eiropas savienības finanšu līdzekļu izkrāpšanu, mums ir domju vadītāji, kuri atbildīgos amatos ieceļ savus mīļākos un pašvaldības mantu uzskata par savējo. Mums ir pašvaldību vadītāji, kuri savās iesildītājās vietās atrodas jau gadu desmitiem un ir apauguši ar radu, draugu un noderīgu cilvēku loku. Mums ir pašvaldības, kur to valdnieku vadībā piepilsētas mežos ir saslieti nevienam nevajadzīgi angāri un sabūvēti ceļi uz nekurieni daudzu, daudzu miljonu eiro vērtībā.

Par sistēmas augstāko degradāciju liecina jau tas, ka šie tā saucamie politiķi atkal grasās balotēties. Spilgtākais tīrradnis šajā kohortā ir Līvānu priekšsēdētājs Andris Vaivods. Cilvēks – angārs, kā viņu sauc noteiktās aprindās, cilvēks, kurš otrās republikas laikā ir nomainījis neskaitāmas partijas, cilvēks, kurš vēl dažus gadus atpakaļ  nekautrējās publiski pozēt un bildēties okupantu armijas formas tērpā, tagad pēkšņi ir kļuvis par pārliecinātu nacionāli, “Latvijas attīstībai”, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Jaunā vienotība saraksta līderi Līvānu novadā.

Gribētu nedaudz pārfrazēt Benu Latkovski, proti, ka “laiku pa laikam jāsakrata čipsu paka, jo citādi jebkura sistēma deģenerējas, zaudē rīcībspēju un savu sākotnējo jēgu”. Patrenkāt būtu tikai lietderīgi, jo tie miljoni jau pārāk nekaunīgi tiek tērēti. Turklāt visā sistēmā, kura prasās pēc pamatīga remonta.

Iespējams, ka visprecīzāk par šo tēmu ir izteicies publicists un žurnālists Lato Lapsa, kas teicis, ka “vienīgais, ko šī vara prot ir rīt un vēlreiz rīt. Paildzināt savu “Titānika” ballīti. Jautājums ir, cik ilgi tas turpināsies. Rīs tik ilgi, cik varēs, kamēr mēs to visu pieļausim”.

2025. gada 7. jūnijs. Diena, kad katram no  mums ir jāizdara izvēle. Mums ir jāsper pirmais solis, lai valstī kaut kas mainītos uz labu. Jāsakrata tā čipsu paka tā, lai esošā vara ne tikai pierautos, bet arī saprastu, ka tālāk  tā dzīvot vairāk nevar!

Tātad, dāmas un kungi! Visi uz vēlēšanām! Viss ir atkarīgs no mums pašiem!

P.S. Neviens oligarhs, neviens ārvalstu aģents man šo rakstu nav apmaksājis. Šis raksts nav politiskā reklāma. Esmu izteicis tikai savu sirdssāpi. Varu apzvērēt!

Novērtē šo rakstu: